Laine sāk spert pirmos solīšus

• 14.novembrī Laine pirmo reizi sāka tipināt pāris solīšus bez pieturēšanās. Tas nu viņai ir iepaticies un tagad viņa pieceļas kādu noteiktu attālumu no pieturas punkta un tipina līdz tam mērķim. Tie pagaidām ir tikai daži soļi (3 līdz 4). Visbiežāk tas ir viens no vecākiem, pie kura viņa grib pieķerties.
• Arī Laines valoda attīstās: viņa prot pateikt, kā pēc viņas domām izklausās zivtiņa, kaķis, suns vai automašīnas rūkšana (tā skan aptuveni šādi: brum-brum-brum). Ja Laine ierauga šķēres vai nazi, vai tiem līdzīgu priekšmetu, tad viņa brīdina: "Ass!". Tagad viņa jau prot parādīt un nosaukt, kur ir acis. Laine atpazīst arī vārdu "ābols", tad viņa atkārto: "ap..". Viņai ļoti patīk atkārtot vārdiņu "te", jo to vecāki ļoti bieži saka, uz kaut ko norādot. Laine pazīst arī ļoti svarīgo vārdu "tētis", tad viņa lepni norāda uz savu tēti.
• Lainei patīk skatīties žurnālus, tajos viņa atpazīst mazuļus. Grāmatās viņa prot parādīt, kur ir lācis un putniņš.

Dzejnieku rudens.

Šodien pastaigā sajutu īstu rudeni. Kļavu lapas - dzeltenas un vējā laižas zemē. Viens, iespējams, slinkāks sētnieks nolicis lielu maisu zem koka - lai lapas pašas krīt maisā. Cilvēki tīšām iet tur, kur lapu vairāk sakritis, lai dzirdētu, kā čaukst. Čaukst kā konfekšu papīrīši. Lainei saku "Redz, cik skaisti koku lapas laižas!" Un tad viņa visu ceļu ar mazo rādītājpirkstu ik pa laikam man norāda uz augšu, lai neaizmirstu pacelt galvu un redzēt to skaistumu. Koku alejas ir visskaistākās. Tāds dzejnieku rudens.

Lainei - 1 gads!

Ir apritējis jau gads, kopš Laine ieradās šajā skaistajā pasaulē. Viņa arvien katru dienu turpina pārsteigt ar jauniem atklājumiem:

• Viņa sāk atkārtot skaņas, kas viņai šķiet interesantas, piemēram, 17.septembrī viņa pirmo reizi mēģināja atkārtot vārdu "ausis", kas arī skaisti izdevās nu varbūt tas vairāk skanēja pēc "ašis". Vēl viņai patīk atkārtot vārdu "karsts", kad es viņu brīdinu, ka pie plīts skarties nedrīkst, jo karsts.
• Vakar Laine paņēma rokā priekšmetu, kas līdzīgs telefonam, lika to pie auss un iesaucās tā, it kā runātos ar kādu. Laikam tā viņa dzird mūs ar tēti runājam pa telefonu.
• Laine ir iemācīts, kā parādīt, cik viņai gadu. Tad viņa izstiepj mazo rādītājpirkstu gaisā un lepni rāda.
• Noskatījusies no mammas un tēta, kā viņi mīļo kaķīti, Laine arī vairākas reizes dienā pienāk pie Ņura un samīļo viņu.
• Lainei ir mīļākās melodijas, kuras sadzirdot viņa sāk priecāties un dejot, piemēram, kad sākas šis seriāls: http://www.youtube.com/watch?v=5gXSHN7C6Ak vai arī reklāmas rullītis par cīsiņiem bez E :)

Larry Crowne, ASV, 2011

Jau sen nebiju skatījusies tik sirsnīgu, mīļu un pozitīvi iedvesmojošu filmu. Esmu pārliecināta, ka sirsnība staro no Toma Henksa, kurš ir šīs filmas režisors, producents, scenārija līdzautors un galvenās lomas atveidotājs. Stāsts par vīrieti. Viņa dzīve apmet kūleni, jo viņu atlaiž no darba, bet viņa humora izjūta, blakus esošie cilvēki - kaimiņi, jauniepazītie koledžas biedri un draugi ir apveltīti ar īpašu dzīves izjūtu. Galvenās sieviešu lomas atveidotāja ir Džulija Robertsa, viņa iejūtas stingras, bet taisnīgas koledžas lektores tēlā, kurai personiskā dzīvē vienīgais prieks ir vakaros sadzerties smadzeni stindzinošus ruma kokteiļus. Filma, ko skatītos vēl un vēl...un brīdī, kad šķiet, ka dzīve ir nekam nederīga - šī filma iedvesmos priecāties par to, ka esi. P.S. Atliek vien nopirkt skūterīti...

Laine sāk stabili stāvēt uz kājām...

Lai gan pa īstam laikam varēsim šo frāzi teikt, kad Laine pratīs sev sagatavot pusdienas un nopelnīt pirmo algu, tomēr tiešā nozīmē - šonedēļ 9.septembrī Laine pirmo reizi piecēlās kājās bez pieturēšanās.
Tā jau visu nedēļu Lainīte daudzas reizes mēģina celties - sākumā uz saliektiem ceļgaliņiem, bet šodien jau pavisam iztaisnojusies.

• Kopā ar tēti Laine ir iemācījusies rādīt, kur tēta deguns, ausis un mati. 
• Laine jau iemanījusies slēpt dažādas lietas - zem spilveniem, zem segām, zem grāmatu vākiem u.tml.
• Ēdot Laine noplēš gabaliņu pankūkas vai maizītes un liek mutē, bet pārējo noliek uz šķīvja vai paliktņa.
• Ļoti patīk norādīt ar pirkstu, kur grib iet un ko grib panākt.
• Saprot daudzas frāzes, ko saka vecāki, piemēram, ja ir jāapsēžas.
• Prot dalīties ar rotaļlietām un arī ar ēdienu.

Lainīte mēdz ļoti mīļi pieglausties un samīļot vecākus. Tie ir laimes pilni brīži.

Pieturas punkti pēc vizītes pie fizioterapeita.

1. Pagaidām Laine pēc iespējas ilgāk jānotur rāpošanas stadijā, lai nostiprinātu muguru, kāju potītes un līdzsvara sajūtu.
2. Tāpēc dzīvokļa iekārtojums jāpielāgo tādā veidā, lai pēc iespējas mazāk vietu, kur bērniņš varētu piecelties kājās (kastes pie dīvāna, galdiņa u.tml.)
3. Uz grīdas Laini likt tikai četrrāpus pozīcijā, lai būtu treniņš rāpot un kustēties.
4. Lai attīstītu koordināciju un telpas izjūtu, jānopērk lieli, bet viegli priekšmeti: peldriņķis, piepūšami stienīši, lielas bļodas, spainītis.
5. Bērniņu celt tikai atbalstot pret savu roku.
6. Nestimulēt to, ka Laine ceļ vēderu uz augšu un gāžas atpakaļ uz muguras. Tādā situācijā jāliek bērniņš uz rokām vai uz vēdera.
7. No guļus stāvokļa nedrīkst celt Lainīti aiz rociņām.
8. Kamēr bērns stabili nestaigā, nevilkt apavus.
9. Bērna mantas nemest vienā čupā vai  visas vienā lielā kastē. Jāsaliek plauktā.
10. Mantas jākārto bērniņa klātbūtnē. Vēlams tajā brīdī, kad paredzama kāda cita nodarbe, lai bērns trenē pacietību un lai mācās pārslēgties no vienas lietas uz citu.

Jauni apbrīnas vērti mirkļi Lainītes ikdienā

• Lainīte jau prot sēdēt tupus.

• Viņa sākusi pārvietoties arī lāčuka pozā, tas ir, uz rokām ar iztaisnotām kājiņām.
• Liels prieks ir par Laines jauno svarīgo prasmi priekšmetu izņemt un atpakaļ ielikt kādā trauciņā.
• Laine ļoti mīļi piedāvā savu ēdamo citam, piemēram, aizvakar meitiņa vairākas reizes deva mammai iekosties ābolā un pēc tam arī maizītē.
• Ja atvadoties pasaka "Atā", tad Lainīte arī pamāj ar rociņu.

Klipu klapu - Lainei drīz 10 mēneši

Tā sanāca, ka Laines mamma noslinkoja un 9 mēnešu pieturas punktu rakstiski nepiefiksēja. Tuvojoties 10 mēnešu vecumam, Lainīte jau ļoti daudz ko atklāj par sevi:

• Lainei ļoti garšo ogas (ir jau nogaršotas gan zemenes, gan avenes, mellenes, gan jāņogas un ērkšķogas). Sevišķi jauki ogas var izbaudīt laukos.
• Laine ir apguvusi sist plaukstiņas. Tas notika pavisam nejauši ap 20.jūniju Lainīte savu prasmi parādīja mammai un tad aktīvāk to atkārtoja, atbraucot uz laukiem pie vecvecākiem. Plaukstiņu sišanu speciāli nemācījām. Visticamāk Lainīte to apguva tad, kad mamma aplaudēja tajos brīžos, kad Lainīte izdarīja kaut kādu jaunu darbību.
• Visaktīvāk Lainei šobrīd patīk celties kājās. Pie vecvecākiem ir datora krēsls, ko Lainei, stāvot kājiņās, patīk griezt karuselī. Īpaši interesanti ir tad, ja krēslā guļ Ņuris.
• Vannojoties, Laine spēlējas ar savu gumijas zaķīti.
• Pirms miega bieži lasām grāmatiņu "Arlabunakti. Paglaudi mūs", ko Lainei sevišķi patīk šķirstīt, jo tai lapas biezākas. Lasām arī grāmatas "Trakulīte Sandalīte" un "Krupītes kurpītes".
• Bieži vien spēlējam skaitāmpantiņu rotaļas, piem.,:  "Tipu tapu, vist' ar gaili. Kur mēs šodien čāposim? Dziļi sniegi. Īsas kājas. Tālu siena gubenīt's."
• Laine ar tēti spēlē paslēpes. Šobrīd viņai ļoti patīk "bēgt" uz celīšiem prom no kāda.
• Tikai vakar 23.jūlijā Laine sāka kustēties mūzikas ritmā, šūpojoties ceļgalos.

Ošo "Māksla audzināt bērnu"

Ļoti daudz atziņu ieguvu, izlasot šo mazo grāmatiņu. Te būs man nozīmīgākās:

• Dot bērnam dzīvību ir viens, bet uzņemties mātes lomu - pavisam kas cits. Ikviena sieviete spēj dot bērnam dzīvību, tas ir ļoti vienkārši. Bet, lai sieviete būtu māte, ir nepieciešama milzīga māksla, milzīga sapratne. (..)
• Mēs neuzskatām mātes par visradošākajiem cilvēkiem pasaulē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vairums sieviešu nekļūst par izcilām māksliniecēm un izcilām dzejniecēm, - viņām tas nav vajadzīgs, viņas var būt izcilas mātes.
• Neuztver to pārāk nopietni, pretējā gadījumā tu iznīcināsi bērnu. Tava nopietnība kļūs iznīcinoša. Uztver to kā rotaļu. Tā ir atbildība, bet tā jāuztver ar rotaļīgumu. Spēlē ar bērnu tā kā ar mūzikas instrumentu. Ļauj bērnam kļūt par Tavu instrumentu. Spēlē uzmanīgi, bet rotaļīgi. Ja kļūsi nopietna, bētns sāks just tavu nopietnību, viņš tiks sadragāts un sakropļots. Neapgrūtini bērnu, nesāc uzskatīt, ka tu viņa labā dari kaut ko diženu. Jā, tu dari brīnišķīgu darbu, bet tu dari to pati sev. (..) Un nekad neuzskati, ka bērns tev ir kaut ko parādā. Tieši otrādi. Jūties pateicīga par to, ka viņš izvēlējies tevi par savu māti. Ļauj savai mātes lomai zelt un plaukt caur bērnu. Ja spēsi ziedēt savā mātišķumā, tu mūžam būsi pateicīga bērnam.

Vai bērnam ir tiesības uz privātumu?

• Pastāv bailes - bailes no tā, ka bērns, atstāts neierobežots jau no paša sākuma, kļūs tik inteliģents, tik modrs, tik zinošs, ka sacelsies. Bet nevienam nepatīk dumpinieki, visi vēlas paklausīgus cilvēkus.
• Vecāki mīl paklausīgu bērnu. Tomēr atceries, ka paklausīgais bērns gandrīz vienmēr ir muļķis. Nepakļāvīgais bērns ir inteliģents, taču viņš netiek ne respektēts, ne mīlēts. Vai nu viņam jārod kompromiss ar sabiedrību, vai arī jādzīvo ar tādu kā vainas apziņu. Dabiski, viņš jūt, ka nav bijis labs bērns vecākiem, ka nav padarījis viņus laimīgus.
• Atceries, ka Jēzus vecāki nebija priecīgi par Jēzu, ka Budas vecāki nebija laimīgi ar Budu.
• Bērnam ir nepieciešams privātums, jo viss, kas ir skaists, rodas vienatnē. Atceries to. Tas ir viens no dzīves pamatlikumiem. Saknes aug zem zemes. Ja tu tās izroc no zemes, tās sāk mirt. Tām ir nepieciešams privātums, absolūts privātums.
• Bērniem ir jāpalīdz, lai viņi varētu uzdot jautājumus, bet vecākiem vajadzētu atbildēt uz tiem tikai tad, ja viņi patiešām zina atbildes. Un pat tad, ja vecāki zina atbildes, viņiem būtu jāsaka tas, ko Buda mēdza teikt saviem skolniekiem: "Neticiet tam, ko es saku! Es runāju no savas pieredzes, bet, tiklīdz es to atklāju jums, tas kļūst nepatiess, jo tā nav jūsu pieredze. Klausies manī, bet neticiet. Eksperimentējiet, izziniet, meklējiet."
• Ne rozes var kļūt par kliņģertītēm, ne kliņģerītes par lotosiem. Ir iespējams tikai viens: Ja lotosam rastos doma kļūt par rozi un rozei rastos doma kļūt par kliņģerīti, un kliņģerītei neatliktu nekas cits kā kļūt par lotosu, tad nebūtu vairs ne lotosu, ne kliņģerīšu, ne rožu, jo visa rozes enerģijatiktu izniekota, tai cenšoties kļūt par kliņģerīti."
• Justies vainīgam ir viena lieta, uzņemties atbildību - pavisam kas cits. Es mācu jums atbildību. Ko es domāju ar atbildību? Tu neesi atbildīgs ne savu vecāku, ne Dieva, ne priestera priekšā. Tu esi atbildīgs savas iekšējās esības priekšā. Atbildība ir brīvība. Atbildība ir sapratne. Vainas apziņa liek tev justies vārgam. Atbildības izjūta liek justies stipram. Ar atbildības izjūtu tevī atmostas sirds, pašpārliecinātība, ticība. Tāpēc dzīvo īstu dzīvi - saskaņā ar savu iekšējo balsi, nevis saskaņā ar kādu citu balsi no nekurienes.

Kā lai nepieļauj tās pašas kļūdas?

• Ja vēlies, lai tavs bērns būtu vieds, nekad nemāci viņam gudrību. Ja vēlies, lai tavam bērnam būtu skaidrība par dzīvi, lai viņš izjustu patiesu iekšēju atbildību par dzīves situācijām un cilvēkiem, nepiepildi viņu ar uzskatiem par to, kas ir labs un kas - ļauns, jo viņš nedzīvos tavā laikā. Tu nevari iepriekš zināt, kādā laikā bērns dzīvos un kādas būs viņa dzīves situācijas.
• Nav citas saiknes ar Visumu kā tikai radošums. Ja tu vienkārši veģetē, neko neradot... un ir miljoniem cilvēku, kas visu savu dzīvi nodzīvo, neko neradot. Tādi cilvēki nav saskaņā ar Visumu. Bet būt saskaņā ar Visumu ir labi, veselīgi.
• Gudrība vienmēr rodas brīvībā. Tā nedzimst universitātēs.
• Ja tu gribi būt gudrs, ja tu gribi būt inteliģents, tev būs jākļūst par dumpinieku. Tev būs jācīnās pret daudziem māņiem, tik daudziem stulbiem uzskatiem, ko cilvēki domā esam par absolūto patiesību. Tu visus kaitināsi. Tev būs jāļauj sev pilnībā atbrīvoties no pagātnes, no visa celvēces mantojuma. tas tevi padarīs mežonīgu, brīvu.

• Ja tev ir bail no grūtībām, tad labāk neradi bērnu. Radīt dzīvu būtni un pēc tam to iznīcināt tikai sava mīļā miera labad ir ļoti necilvēcīgi. Bērni ir visvairāk paverdzinātā ļaužu šķira cilvēciskajā sabiedrībā, visvairāk ekspluatētā, turklāt tas notiek "viņu pašu labā".
• Visa civilizācija, visa cilvēces evolūcija ir aizsākusies ar Ādama un Ievas nepakļaušanos. Viņi ēda no gudrības koka.
• Tas ir veids, kā bērni tiek audzināti, - "Cieni vecākus cilvēkus!" Kāpēc gan? Tikai tāpēc, ka viņi ir veci? Vai vecums ir kaut kas cienījams? (..) Pareizi audzinot bērnu, viņš būtu jāciena. Vecie cilvēki drīz nozudīs, turpretī bērnam priekšā vēl ir gara dzīve, ko dzīvot.

Par izglītības sistēmu.

• Līdz šim izglītība ir bijusi vērsta uz mērķi: tas, ko tu apgūsti, nav svarīgs; svarīgi ir eksāmeni, kas būs pēc gada vai diviem. Tas padara nākotni nozīmīgu - nozīmīgāku par tagadni. Tādējādi tagadne tiek upurēta par labu nākotnei. Un tas kļūst par dzīvesveidu. Tu vienmēr upurē šo brīdi par labu kaut kam, kas nav tagad. Tas rada neaprakstāmu tukšumu dzīvē.
• Skolotājs tika izglītots pirms trīsdesmit gadiem. Trīsdesmit gadu laikā viss ir mainījies, bet skolotājs turpina atkārtot to, kas viņam reiz mācīts. skolotāja zināšanas novecojušas, un tādejādi viņš padara novecojušus arī skolniekus. Tāpēc manā nāktnes redzējumā skolotājam nav vietas. Skolotāju vietā būs padomdevēji, virzītāji.

Lainītes aktivitāte aug.

Lainīte attīstās ļoti strauji. Tuvojas Laines 8 mēnešu jubileja. Šobrīd viņa jau aktīvi cenšas stāties rāpus uz ceļgaliem un cenšas sakoordinēt roku un kāju kustības. Pagaidām patrenējot muguriņu, kājas un rokas, bet, piefiksējot, ka šādā veidā parāpot vēl nespēj, nokrīt partizāna pozā un turpina pārvietties šādā veidā.
Laine arvien intensīvāk trenē savu valodas instrumentu - balsi. Izrunā skaņas sastopamas franču valodā, piem., "gran-gran-gran'; "brun-brun" un kaut ko ļoti līdzīgu "atā-atā-tā".
Pievērš uzmanību tad, ja nosauc viņu vārdā, pārtrauc darbību, ja par kaut ko aizrāda, tad pasmaida un tāpat iesākto turpina darīt. :)
Laine kļuvusi daudz patstāvīgāka. Lainei sācies mantu izņemšanas periods: vispirms ķērās klāt maisiņu atvilktnei, šobrīd vairākas reizes dienā izņem žurnālus no plaukta, kas atrodas zem žurnālgaldiņa, izņem savas rotaļlietas no kastītēm, kuras pacietīgi regulāri salieku atpakaļ, spēlējas ar piramīdu.
Ēšanas jomā Laine ir iepazinusies ar putrām - gan speciāli bērniņiem domātām, gan tēta vārīto auzu pārslu, gan mammas gatavoto - rīsu. Putru viņa ēd no karotītes, kad baro tētis vai mamma, vai, piemēram, auzu pārslu putru viņa ēd ar rokām. Tādā gadījumā ir liela nekārtība, toties liels prieks, ka Laine pamazām patstāvīgi apgūst ēšanas prasmes.
Laine nelabprāt dzer ūdeni, bet tad, ja ir iedvesma, tad var pati padzerties no "Doidy" krūzītes. Vislabāk pierunāt Laini padzerties  var no minerālūdens pudeles ar sporta uzgali. Tas viņai šķiet visstilīgāk.

Jekaterina Rezņičenko par jaunās tūkstošgades bērniem

Citāts no grāmatas "Bērna harmoniska attīstība, apmācība un audzināšana no pirmajām mūža dienām"
Jaunā gadsimta bērni ir aktīvi, darbīgi, talantīgi daudzās jomās, ar ļoti jūtīgu un smalku dabu, gatavi darīt labu, ar vēlmi palīdzēt. Šie bērni ir ar augstāku apziņas līmeni, brīvi, atraisīti, patstāvīgi, prot atrast nestandarta risinājumus. Jaunie bērni ir bezbailīgi, pilni prieka un mīlestības, tiecas daudz atdot un maz prasa sev. Viņus bieži uzskata par apdāvinātiem, bet viņu reakcija uz pasauli ir neparasta. Viņi ir neatkarīgi, aktīvi un viņiem ļoti patīk uzmanība. Viņi nekautrējas, viņiem nav kompleksu, viņi nekautrējas demonstrēt savu īsteno attieksmi pret kaut ko vai kādu un ir ļoti dabiski savā uzvedībā. Viņi vienmēr pamana, sajūt liekulību, melus, viltību un izlocīšanos, tāpēc pret viņiem labāk izturēties ar cieņu, godīgi, kā līdzīgam pret līdzīgu.
Lai gan var būt tā, ka viņus ļoti mīl un austu vērtē, tomēr bieži viņus uzskata par dīvainiem, pārāk jūtīgiem, tādiem, kas pārāk ņem visu pie sirds. Iekšēji šie cilvēki jūtas nebrīvi un pat vientuļi. Viņi reti runā par savu aizraušanos, un apkārtējie bieži pat nenojauš par viņu bagāto iekšējo pasauli. Viņi pūlas pielāgoties dzīvei, bet tas viņiem tik viegli nepadodas.
Jaunās paaudzes bērnu jūtīgums izpaužas daudzējādi. Viss uz viņiem atstāj spēcīgāku ietekmi. Tas attiecas uz gaisu, smaržām, ēdienu un ūdeni, zālēm, apģērbu, skaņām un mūziku, viss, ko viņiem nākas vērot savām acīm; tāpat tas attiecas uz visām attiecībām ne tikai uz citiem cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem un augiem. Viņiem ir pilnīgi cita attieksmi pret dabu un pret visu apkārtesošo realitāti.
Parasti nesamaitāts bērna organisms " zina", kādi produkti ir derīgi un vajadzīgi un kādi nav vai pat ir kaitīgi.
Jebkurš cilvēks ir jūtīgs pret citu cilvēku pieskārieniem, vēl jo vairāk jaunās paaudzes bērni, kuriem pieaugušo murcīšana var būt vienkārši neizturama. Viņi ir ļoti mīlīgi un laipni, un viņiem nepieciešami tādi paši maigi un sirsnīgi tuvu cilvēku apskāvieni un glāsti. Viņiem nepatīk, ja pieaugušie rupji un familiāri glauda viņu galvas, kniebj (it kā mīlot) vai garāmejot uzplikšķina pa dažādām ķermeņa daļām.
Jaunie bērni ir ārkārtīgi jūtīgi pret ziediem, skaņām  un mūziku. Viņiem nepatīk troksnis, viņi dod priekšroku klusumam un dabas skaņām. Bērna istabu labāk iekrāsot pasteļtoņos, cenšoties izvairīties no spilgtām krāsām. Mūzika nedrīkst būt skaļa, labāk izvēlēties mierīgu, harmonisku un patīkamu mūziku.
Attiecību joma.
Ārēji, kompānijā vai starp vienaudžiem jaunie bērni var neizrādīt savu dziļo garīgo interesi par dzīvi. Var šķist nesabiedriski, ja blakus nav neviena, kas ir līdzīgi viņiem un saprot viņus. (..) Pēc pirmajiem mēģinājumiem dalīties savās neparastajās domās jaunie bērni bieži saskaras ar to, ka apkārtējie viņus nesaprot pareizi, tāpēc vēlme dalīties savās pārdomās ātri apdziest. Tādēļ ģimenei jājūt bērna vajadzības un jāsniedz atbalsts.

Prakstiski man ļoti patīk izmantot Jekaterinas ieteikto padomu: ikdienā, darbojoties ar mazuli, uzdot tādu kā retorisku jautājumu: "Kas ir pats galvenais?" un tad pašam atbildēt: "Mīlestība!". Pamatā viņas mācību metodēm ir uzskats, ka bērniņš ļoti daudz saprot un var apgūt, tikai vēl to  p
ateikt nav iemācījies.

Lainei piepildās septiņi veiksmes mēneši.

Šodien, kad Lainīte baudīja gaisa peldi, viņa pamazām sāka stumt rokas uz priekšu un atbalstīties ar kājiņām. Tādā veidā tā bija pirmā reize, kad Laine sāka virzīties uz priekšu. Pielīda arī man klāt, kur sēdēju ar fotoaparātu.
Vēlāk rotaļājās uz grīdas savā laukumiņā un tad sāka līst uz priekšu. Es viņu ieinteresēju ar Ņura peli. Viņa pievirzījās tai klāt, paņēm to rokās, pameta uz priekšu un tad devās pēc tās. Tā viņa aizlīda līdz virtuvei.

Tā nemanot ir sācies jauns posms Lainītes un mūsu dzīvē. Būs tik jāslēpj Ņura ēdiena bļodiņas, jāskatās bīstamās vielas un priekšmeti, kas tagad jau būs viņas sasniedzamā redzeslokā.

"Ritas pēdējā pasaka." 2012 Rež. Renata Ļitvinova

Savdabīga filma par citu skatījumu uz nāvi. Nāve šarmanta, vieda, stilīga dāma, kas pieskata cilvēkus, kas tuvojas nāvei. Viena no atziņām: Ja personai ir cieņpilnas attiecības ar nāvi, tad tā atnāk pie cilvēka un brīdina par sastapšanos ar nāves dienu. Piemēram, pie plaušu vēža slimnieces Margaritas Gotjē, nāve (aktrise R.Ļitvinova) ierodas dzeltenā kleitā un uzsauc šampanieti.
Filma kā mākslas darbs, kas prasa iedziļināšanos, pacietību un domāšanu ārpus rāmjiem. Man filmu iemīlēt lika Renatas Ļitvinovas apbrīnojamā individualitāte un raidījuma "ЗАКРЫТЫЙ ПОКАЗ" viedokļu apmaiņa.

Laines apķērība aug.

Pavasaris ir pagriezis mums savu plaukstošo vaigu un Lainīte plaukst savās aktivitātēs un apķērībā:

• Pāris nedēļas jau izrunā skaņu "ma-ma-ma" un "me-me-me", kā arī ik pa laikam atdarina traktoram līdzīgas skaņas "trrrrr".
• Tikai vairākas dienas atpakaļ sāka saprast sakarību starp priekšmeta dauzīšanu pret kaut ko un tā skanēšanu. Tāpēc arvien biežāk sit priekšmetu pret kādu virsmu.
• Pirms pāris dienām pēc pedagoģes un psiholoģes J.Rezņičenko metodes sāka apgūt latviešu alfabēta burtus un krāsas.
• Jau kādu nedēļu prot turēties pussēdus, atbalstoties uz vienas rokas.

Dzīvesprieka bumba. Artūra Šingereja koncerts Katlakalnā

Pagājušā piektdienā izjutu dažādu emociju kamolu. Pārsteidzoši spridzinošs un spirdzinošs bija Artūra koncerts. Kamols sāka ritināties vaļā ar prieku par Dona pozitīvo smaidu un attieksmi, tad turpinājās ar nostaļģiskām atmiņām par vecajām un naivajām dziesmām "Ja es būtu vējš"  un "Viss jau ir bijis".
Pēc tam skāra aizkustinājuma noti ar stāstu par dziesmu "Ja tu man esi" un patriotisma noti ar dziesmu "Dzimtā valoda", un pozitīvo emociju kamols tik ripoja  un ripoja ar dzīvesprieku, smiešanos, humoru, atvērtību un visbeidzot koncerta beigās - ar apbrīnu par mākslinieka brīvību, mīļumu un labestību.
Pēc koncerta jutos pacilāti priecīga, ka dzīvoju un varu priecāties par dzīvi un par mūziku, cilvēkiem, dabu tajā. Paldies!

"Антон тут рядом" 2012

Dokumentāla žanra filma, kurā iesaistīta pati filmas autore. Ļoti personisks stāsts, kura ideja sākas ar kāda autista puikas uzrakstītu sacerējumu par to, kādi ir cilvēki. Kad Ļubovj Arkus satikās ar Antonu slimnīcā, viņa atpazina viņā sevi. Un tad nolēma filmēt Antona dzīvesstāstu.
Ļoti smaga, bet sirsnīga filma, jo atklāj galvenā varoņa ievainojamību un ilgas pēc mīlestības. Filma tiek filmēta četrus gadus. Filmēšanas laikā Antona mātei atklāj vēzi, viņš nomaina vairākas dzīves un ārstēšanas vietas. Puisim ir grūti uzticēties cilvēkiem, bet, ja viņš atļaujas satuvināties ar kādu, tad attiecībās viņš pilnīgi paļaujas uz otru.
Manuprāt, stāsta beigas ir ļoti cerīgas un gaišas. Lai gan visu laiku ir domas, kāpēc es baidos no tādiem cilvēkiem, kāpēc viņi šķiet neērti...un patiesībā viņi atklāj mūsu sabiedrības kaites, kaut gan šādi cilvēki ilgojas pēc cilvēka, kas viņam tic, mīl un ir blakus.
Antona sacerējums par cilvēkiem un tajā paslēptā frāze mani aizkustināja visvairāk: Cilvēki cieš. Cilvēki necieš. Cilvēki pacietīs.

Tuvojas pusgadiņš.

Tieši šodien Laine pārsteidza ar savu aktivitāti: viņa jau ilgāku laiku, guļot uz vēderiņa, cenšas celt savu dupsi, bet šodien jau izteikti sāka celties uz ceļgaliņiem un šupoties.
Vēl Lainīte jau kādu nedēļu runā zilbi: ta, ta, tā, ta, tā. Tas izskan tad, kad viņu kaut kas ieintersējis - garām pagājis Ņuris vai viņa iegrimusi kāda priekšmeta izpētē. Tas ir ļoti mīļi un, dzirdot viņas tatināšanu, šķiet, ka meitiņa jau ir paaugusies.

"Vēstules mātēm" Vilhelms Štēkels

Grāmatas autors ir agrīnais psihoanalītiķis 20.gs. trīsdesmito gadu laika posmā. Grāmatā ir atrodamas gan ļoti vērtīgas atziņas, gan arī tādas, kurām grūti piekrist. Lai gan viņa novērojumi un atziņas gūtas jau daudzus gadu desmitus atpakaļ, tomēr aktuāls ir joprojām un pat ļoti. Pirmajā vētulē viņš runā par vispārēju cilvēku problēmu: "Cik reti tagad var atrast laimīgus cilvēkus. Ikviens ir nemierā ar kaut ko, visi dzenas pēc naudas un panākumiem, apskauž kaimiņus viņu īpašuma un stāvokļa dēļ, izšķiež savus spēkus ilgās pēc nepiepildāmā." Un tad viņš skar svarīgu nosacījumu, kam jāpiepildās, lai ģimenē ienāk laimīgs bērniņš: "Bērnu audzināšana sākas jau ar laulātā drauga izvēli.(..) Ja jūs gribat savu bērnu izaudzināt par laimīgu cilvēku, kas savu dzīvi mīl tāpat kā jūs, kas priecājas par savu esamību un ko nenomoca jautājums: kādēļ gan jādzīvo? Jau šis apstāklis vien ir bērnam drošs ieguvums. Jums nav vajadzīgs bērns, lai piepildītu dzīves robu, jūs gribat, lai tas piepildās jūsu dzīvē pilnībā. (..) Bērns nedrīkst būt garīgā tukšuma aizpildīšanas objekts cilvēkiem, kas tiecas tikai nosist laiku un kas nezina, ko iesākt ar savu dzīvi."
Pēc tam autors norāda bērna nozīmi ģimenē un kā vecākiem jāuztver bērniņa ienākšanu ģimenē: "Man liekas, ka galvenā kļūda te meklējama tanī apstāklī, ka mēs gaidām, lai bērni dara mūs laimīgus, bet mūsu pienākums būtu tos izaudzināt par laimīgiem cilvēkiem. Tikai šī pienākuma veikšanā mums vajadzētu rast savu laimi. Tātad - negaidiet daudz no sava bērna! Neliekat uz viņu visas savas cerības. Neiedomājieties, ka jūsu bērns būs ģēnijs, brīnumbērns vai kaut kas neparasts. Viņš būs tikai cilvēks ar visām , cilvēkam piemītošām, priekšrocībām un vājībām. No jums nu atkarīgs, kas vēlākā dzīvē ņems pārsvaru: labās īpašības vai vājības."
Otrajā vēstulē V.Štēkels skar jautājumu par sievietes vemšanu grūtniecības laikā. To skaidro diezgan šokējošā veidā: ja sieviete vemj, tad tādā veidā zemapziņa pauž to, ka bērniņš ir nevēlams vai sievietei ir kādas bailes par bērniņa ienākšanu viņas dzīvē.
Tālāk viņš apstiprina viedokli, ka gandrīz ikviena sieviete spējīga pati zīdīt savu bērniņu, tikai jābūt stiprai gribai. Runā par bērna ēdināšanas tēmu: nedrīkst bērnu spiest ēst kādu ēdienu vai bērna barošanu pārvērst par cīņu. Jāļauj bērnam pašam vadīt savu ēstgribu. Viņš iesaka nopietni pārdomāt to, kā vecāki runā ar bērnu, kā viņam pieskaras, piemēram, norāda, ka ir bīstami bērniņu mētāt gaisā un runāt "bēbīšu" valodā.
Kopumā ļoti vērtīga un interesanta grāmata. Ar psihoanalītiķis atklāj piemērus no savas prakses. Rosina domāt, kā audzināt savu bērniņu. Jauki, ka atradu šo grāmatu bibliotēkas plauktā.

Laine un kaķis.

8.martā Laine no sirds smējās, kad redzēja, ka mūsu kaķis Ņuris ceļas uz pakaļķepām un glaužas gar manām kājām, prasot ēdienu. Katrreiz, kad viņš glaudās, Laine iesmējās. Tas bija patiešām amizanti un brīnumaini, ka viņu kaķis spēj tik ļoti sasmīdināt.
Šodien Laine atkal vēroja kaķīti. Kad Ņuri baroju, viņa skatījās, kā viņš ēd un atdarināja viņu, čāpstinot savu muti.

Ir tik jauki, ka Laine vēro kaķi un priecājas par viņa klātbūtni.

Bērna vadīta ēšana.

Laikam jau cilvēks sastopas ar tām lietām, ar kurām ir lemts un ir vajadzīgs sastapties. Jau pirms kāda laika, meklējot mazulītei nepieciešamās lietas, sērfoju pa internetveikalu www.muki.lv un biju uzdūrusies rakstam par bērna vadītu ēšanu. Tobrīd vēl īpaši nedomāju, vai to varētu praktiski izmantot arī mēs ar Lainīti, bet, kad   4.mēnešu vizītē pie ģimenes ārsta, ārste ieteica jau sākt Lainei piedāvāt ķirbju biezeni, aizdomājos, kā labāk sākt piebarošanu. Iekšēji vēl nejutu vajadzību, ka Lainei vajag papildēdienu tik agri, jo svars nāca klāt pēc labākā scenārija (to atzina arī pati ārste) un Laine jutās labi. Atnākot mājās pēc ārsta vizītes, sāku meklēt biezeņu receptes, ar kurām labāk sākt piebarošanu, jo biju gatava klausīt ārstes padomam (ja jau ārsts saka, tad jādara), bet tad atkal uzdūros jau uz plašāku rakstu par BVĒ. Noklausījos arī Ģimenes studijas raidījumu un nolēmu, ka vērošu savu meitiņu un tad gan jau viņa parādīs, kad būs gatava nogaršot ēdienu.

Apņēmos arī izlasīt nesen iztulkoto grāmatu par BVĒ. Un tad atkal laimīga sagadīšanās: vienu vakaru zvans no māsas: "Vai ir kāda grāmata, ko gribētu nopirkt? Esmu grāmatnīcā!". Es ar diezgan lielu neticību, ka grāmatnīcā šī grāmata būs, saku: "Jā! Bērna vadīta ēšana." Un jau pēc dažām dienām šo grāmatu saņēmu dāvanā no māsas un uzreiz ķēros pie lasīšanas.

Vakar www.maminuklubs.lv skatījos tiešraides ierakstu par mazuļa piebarošanu un tur kāda mamma stāstīja, kā viņa izvēlējās šo metodi un kā viņām ar meitiņu sokas. Pie sevis nodomāju: "Interesanti, kad Lainīte pagaršos kaut ko no mūsu galda?"

Lainīte pusdienās iepazīstas ar brokoļiem

Pusdienās sev tieši plānoju tvaicēt brokoļus. Sēdos pie galda un, tā kā Laine savā šūpuļkrēsliņā palikt negribēja, tad paņēmu viņu sev klēpī. Nolēmu pāris brokoļu stienīšus nolikt viņai priekšā. Un še tev! Viņa paņem to brokoli un uzreiz liek sev mutē. Es gan biju izbrīnīta, jo iepriekš pusdienu laikā, šēžot pie manis klēpī, viņa ēdienu necentās likt mutē. Tā 7.marts kļuva par dienu, kad Lainīte sāk iepazīties ar citu ēdienu, izņemot mammas pienu. Gan jau redzēs, kā mums ies. Vakariņās piedāvājām viņai sausmaizīti, ko viņa labprāt pasūkāja. Un šodien brokastīs piedāvāju gan maizīti, gan stienīšos sagrieztu sieru. Tas arī tika iepazīts. Kā Laines tētis teica - ir jauki un interesanti, kad bērniņš sāk iepazīt to pašu ēdienu, ko ēdam mēs. Viens no šīs metodes pamatprincipiem ir neiejaukties Lainītes izvēlē un netraucēt ēdiena iepazīšanu. To centīsimies ievērot un savus vērojumus mēģināšu piefiksēt.

6.mēnesis

Laine kļūst arvien aktīvāka. Atkal ir jauni sasniegumi, kas jāpieraksta, lai neaizmirstos:

• Viņa prot veikli griezties ap savu asi, lai sasniegtu kādu interesējošu priekšmetu.
• Jau vairāk kā nedēļu Lainītei ik dienu, guļot uz vēderiņa, izdodas apvelties uz muguras.
• Viena no mīļākajām rotaļlietām ir mana vecā zobu birste un minerālūdens pudele.
• Sāk izrādīt neapmierinātību, ja nedod iespēju pieskarties pieaugušo spēlītēm: datoram, telefonam, TV pultij.
• Sāk garšot papildēdienu. Jau ir pagaršots brokolis, sausmaizīte, siera stienītis.

Ikdiena ar mazuli. Z.Strautmane, 2008

Izdevniecības JUMAVA grāmatu, kurā ir praktiski padomi mazu bērnu vecākiem, paņēmu bibliotēkā. Izrādījās ļoti vērtīga lasāmviela.
Grāmata ļoti skaidri un saprotami strukturēta. Noderīgi padomi, kā veiksmīgāk midzināt bērniņu, kā risināt uzvedības problēmas, kā efektīvi saimniekot pa māju, kā bērniņu iesaistīt attīstošās rotaļās un nodarbībās.
Praktiski izmantoju padomu pierakstīt mazuļa miega režīmu. Pierakstītais palīdzēja saprast, kāds režīms ir bērniņam, līdz ar to bija skaidrs, cik ilgi un cik bieži Lainīte guļ. Kļuva vieglāk plānot savu laiku.
Kad Lainīte bija mazāka un velties tikai mēģināja, noderēja padoms par velšanos kopā ar mammu vai tēti: "Apgulieties pati uz grīdas vai lielā gultā uz muguras, apguldiet bērnu uz vēderiņa sev uz krūtīm, apķeriet viņu ar rokām, lai viņš nenokrīt, un velieties kopā ar bērnu uz riņķi - par viesiem 360 grādiem - vispirms uz vienu pusi, tad uz otru. Pārveļoties uz vēdera, uzmanieties, protams, lai nesaspiestu bērnu, bet nedaudz patrenējoties, šis vingrinājums iznāk tīri raiti. Vingrinājums ļoti labi attīsta bērna līdzsvaru un ir īpaši ieteicams, kamēr mazais pats velties vēl nemāk."(130.lpp.) Šķiet, ka tiešām šis vingrinājums 'darbojas', jo drīz vien Lainīte sāka velties.

Jogojam.

Jau kopš janvāra beigām vismaz reizi nedēļā ar Lainīti jogojam. Vingrojumus noskatīju žurnāla "Mans Mazais" 2012.gada jūlija numurā. Īpaši mums patīk kaķa un laivas poza.

Опасный возраст, CCCP, 1981

Narkisam - lilijas. Lilijai - narcises.

Ģimenes galva strādā par ostītāju parfimērijas uzņēmumā. Īpašas dotības, kas pēc nepatīkama gadījuma tiek traucētas. Izrādās tas noticis ģimenes nesaskaņu dēļ.
Un dēlam arī grūti pieņemt vecāku šķiršanos. Visa pasaule brūk kopā. Viņš izdomā dažādus paņēmienus, kā tomēr saturēt viņus kopā. Izrādās ir jāizšķiras, lai...

Dzīvīga ģimenes drāma, bez stīvām situāciju izspēlēm. Lieliska aktieru spēle. Vērts baudīt. Režisors A.Proškins.

Laine attīstās.

Bērni tiešām attīstās katru dienu. Esmu pamanījusi vairākas lietas, kuras līdz šim tik izteikti neredzēju:

• Lainīte jau ar brēcienu (dažreiz klusāku, dažreiz skaļāku) prot ziņot, ja kāda mantiņa ir aizslīdējusi tik tālu, ka viņa vairs nespēj to sasniegt. 
• Viņa aktīvi vicina rociņas brīdī, kad ierauga manās rokās ko tādu, ko pati gribētu turēt savās. 
• Guļot uz vēderiņa, Laine sāk celt augšā dupsi.
• Viņa kļuvusi izteikta vērotāja: īpaši viņai patīk vērot, kā mamma slauka grīdu, liek žāvēties veļu u.tml.
• Viņai patīk "burbuļot" skaņas, kad mutē ir rociņa, kāds grabulītis vai knupītis. Laikam eksperimentē.
• Kad pienesu viņu pie spoguļa, tad Lainīte smaida un šodien jau sāka runāties.

Praktiskas lietas, kas man noder, rūpējoties par mazuli.

1. Zeķu jautājums. Līdz pat šim brīdim (mazulītei tagad gandrīz 5 mēneši) nav vērts iegādāties un vilkt apģērbu, kuru uzvelkot nav apģērbtas pēdiņas, t.i., tik mazam bebim atsevišķas zeķītes kājās neturas. Tāpēc, ja jāpērk kādas biksītes, rāpulīši vai tml., tad tikai kopā ar "pēdiņām".
2. Pakaviņš. Nespēju iedomāties, kā būtu, ja pakaviņa mums nebūtu. Mums īpaši tas noder no paša sākuma, kad noņēmām vienu malu gultiņai, ielikām pakaviņu. Tādā veidā bērniņš nekur aizvelties nevar un ir ļoti viegli pie viņa aizsniegties, jo mazuļa gultiņa ir piestumta pie mūsu gultas.
3. Mazgājamās autiņbiksītes. Mana pieredze ir tāda, ka labāk izvēlēties universāla izmēra autiņbiksītes, piem., ar spiedpogām (es izmantoju www.mazi.lv), nevis biksītes pēc izmēra, jo tās ļoti ātri kļūst mazas.
4. Autiņbiksītes. Nav vērts pirkt dārgas autiņbiksītes. Kvalitātes ziņā ļoti labas ir pēc Rimi pasūtījuma ražotās zīmola "Loving" biksītes. Ja salīdzina ar Huggies biksītēm, tad ar Loving daudz retāk gadījušās noplūdes.

Domājams ar laiku sarakstu papildināšu.

Aktuālais jautājums

Šobrīd Lainītei svarīgākais jautājums, kā dabūt kaut ko mutē, ko būtu patīkami pakožļāt ar smaganām. Viens no mīļākajiem priekšmetiem ir manas rokas un pirksti. Lai gan, protams, ne labprāt to ļauju, bet dažreiz nav iespējams no tā izvairīties. Visticamāk viņai tās sāk paniski niezēt, jo dažreiz saceļ tādu skandālu, ka es nezinu, kā rīkoties.
Ierastā situācija ir tāda: Laine apveļas uz vēdera (kādu laiciņu viss ir lieliski), bet pēc brīža viņa meklē, kur varētu iekosties un tad dusmojas, ka rokas nav vēl tik veiklas, lai turētu kādu kožamo mantu mutē. Pagaidām šī situācija ir ļoti kaitinoša, jo, tiklīdz apveļu viņu uz muguras, viņa veļas atpakaļ vai nu raudot dusmojas. Un viss sākas no gala. Šodien iedevu viņai vecmāmiņas dāvināto Goldi Pacifier knupīti, ko sākotnēji Laine neatzina, taču tagad viņai patīk to kožļāt, jo tas viegli kožļājas līdzīgi kā gumija. Pasūtīju arī īrisa sakni. Tad jau redzēs, kā viņai patiks šis brīnums.

Prieks par otru pusi

Lainīte pieķerta gultiņā, apvēlusies uz vēdera.

Kopš 22.janvāra Lainīte veļas uz vēdera arī caur otru - labo - sāniņu. Priecē tas, ka mazulis turpina attīstīties!

Pirmsmiega rituāls.

Līdz šim Lainei pirmsmiega rituāla nebija. Tomēr, ņemot vērā, ka vairākus vakarus pēc kārtas iemigšana pārvērtās par ilgstošu raudāšanu, sāku interesēties par iespējamiem vakara rituāliem. Šķita, ka tik mazama bērniņam ritālu nav iespējams ieviest, bet tad noskatījos Māmiņu kluba tiešraidi par miedziņu un pašķirstīju grāmatu "Māte un bērns" (96.-97.lpp), un nolēmu pamēģināt noteiktā laikā organizēt gaisa peldi un vieglu masāžu. Vakar bija pirmā reize. Lainītei patika, un patiešām iemigšana izvērtās par ļoti mierīgu pasākumu. Šoreiz izmantoju extra virgin olīveļļu, bet nākamajām reizēm jau pasūtīju Weledas masāžas eļļiņu ar lavandas aromātu. Ļoti ceru, ka masāža kļūs par mūsu jauko pirmsmiega rituālu. Atliek cerēt uz mammas uzņēmību un pacietību.

Mazuļiem piemēroti grabulīši.

"Ja bērns spēlējas ar grabulīšiem, kuru skaņa rodas to iekšpusē, viņš nespēj saredzēt, kā šī skaņa rodas. Piecu līdz sešu mēnešu vecumā bērns krata un purina visas rotaļlietas (tāpat kā garbulīšus), ļauj tiem nokrist un pēta savu kustību ietekmi. Tomēr, ja bērns šādu grabulīti paņem mutē, pārliek no vienas rokas otrā, aptausta ar brīvo roku vai ar mantiņu klauvē - viņš nespēj atšķirt, kura kustība rada skaņu un kura ne.
Turpretim bumbu virtenei vai koka riņķīšu grabulīšiem skaņa rodas, bumbām saskaroties vai koka riņķīšiem pārvietojoties. Tā bērns var vienlaikus redzēt kustību un saklausīt tās laikā radīto skaņu. Tādēļ mēs priekšroku dodam šāda veida grabulīšiem un bērniem rotaļām nedoadm grabošas bumbiņas, stienīšus, klucīšus un līdzīgus priekšmetus."
Iedvesmojoties no E.Kālo un Ģ.Balogas grāmatas "Brīvas spēlēšanās sākums", pagatavoju grabulīti no koka riņķīšiem. Izskatās, ka Lainītei patīk!

Nedēļas nogale "Pī" zīmē

Sestdien, pateicoties mīļo radu atsaucībai pieskatīt mūsu meitiņu, devāmies skatīties filmu "Pī dzīve". Filma izrādījās patiešām aizraujoša un skaista. Īpaši baudāmi bija ievada skati ar dzīvniekiem, tad arī varēja izjust 3D formāta priekšrocības, jo turpmāk tikai dažos brīžos filmas veidotāji atgādināja, ka filma veidota 3D formātā. Vairāk par liktenīgo situāciju uz kuģa un izdzīvošanas mākslas paraugstundu uz laivas aizrāva indiešu puisēna Pisina pasaules izzināšana, attiecības ar tēvu un skaistā iepazīšanās ar meiteni Anandi. Manuprāt, vērtīgākais filmā ir filmas autoru prasme lieliski izstāstīt stāstu.

 Tās pašas sestdienas vakarā LTV7 demonstrēja filmu "Pīkoka", ASV, 2010 par vīrieša mātes izraisītu bērnības traumu, kas atspoguļojas kā personības dalīšanās, tāpēc ik rītu noteiktās stundās Džons pārtop par Emmu, lai sakoptu māju un sagatavotu Džonam brokastis. Vienu dienu šo kārtību izjauc garām braucoša vilciena avārija. Lieliska Kiliana Merfija aktierspēle. Filma rosina domāt  par to, kā vecāku attieksme un uzvedība var graut cilvēka personību.. cik cilvēka psihe ir trausla un noslēpumaina.

Lainīte spēlējas ar abām rociņām

Laines satveršanas prasmi palīdz attīstīt viņas pašas "draugs" knupītis. Viņa trenējas to izņemt no mutes un pēc tam mēģina ielikt. Tas, protams, izdodas retu reizi un ja izdodas, tad tā drīzāk ir nejaušība. Bet šodien, šajā sniegainajā dienā, meitiņa demonstrēja, kā viņa jau prot satvert un spēlēties ar mantiņu, kas karajās virs viņas galvas.
Arvien biežāk Laines tveršanas prasmi izjūt arī mamma, kad Laine ar savām rociņām ieķeras mammas matos, tad atliek gaidīt, kad meitiņa "iedarbinās" atlaišanas refleksu :)

Adīta jaciņa

Kad mazulīte jāpoš pastaigai, tad diezgan sarežģīti uz jau esošā krekliņa uzvilkt jaciņu. Pēc jaunā gada atklāju, ka tieši adīta jaciņa ir ļoti viegli uzvelkama un arī lieliski der un izskatās. Tas ir jauks un noderīgs atklājums sev, lai zinātu kādām jaciņām dot priekšroku veikalā. Šī jaciņa tika atrasta sociālās palīdzības apģērbu grozā. Protams, visjaukāk būtu iemācīties jaciņas adīt pašai. Varbūt kādreiz tas izdosies?

Laines 100 dienas

Mūsu Lainīte šajā pasaulē dzīvo simto dienu. Ne daudz, ne maz.... Tā kā valdībai jāatskaitās par 100 dienās paveikto, tad arī mans uzdevums to darīt.
Laine ir mierīgs bērns, iemieg pati, uz brīdi arī nomodā prot pabūt pati ar sevi. Jāatzīst, ka Laine ir arī emocionāla būtne - ja emocijas ir sakrājušās, tad regulāri tās pauž uz āru un tad mums, vecākiem, ir uztraukums, vai viss kārtībā. Bet, kad emocijas ir izlaistas uz āru, tad atkal miers un labā oma ir atgriezusies :)
Pa šīm simts dienām Laine ir iemācījusies smaidīt, turēt galvu, velties uz sāniem un tad arī uz vēderiņa. Saskatīt cilvēku sejas, saklausīt skaņas, satvert mantiņas. Lainīte aptuveni 2 mēnešos ar pusi ieraudzīja savas rociņas un tad drīz vien sāka tās izzināt caur muti. Tagad jau arī citus priekšmetus mēģina iztaustīt ar muti.
Lainīte ir cītīga ēdāja, un tas ļoti priecē gan viņas vecākus, gan ģimenes ārsti. Tas atspoguļojas viņas augšanā - kopš dzimšanas Laine ir paaugusies par 11 cm un pieņēmusies svarā gandrīz dubultā.
Lainei patīk tēta izdvestās skaņas rotaļājoties un patīk vērot mammu, un vēl Lainītei patīk autiņbiksīšu mainīšanas process, tad var parunāties un visa uzmanība tiek veltīta viņai.
Lainītes smaids spēj aizkustināt vecvecākus un priekā aizelsties visiem draugiem un radiem. Tā tik turpināt!

Mana saldākā, mīļākā odziņa Laine, kas tagad aizņem lielāko daļu manu domu.

Kopš 30.septembra manās domās ir iesēta mīļa, skaista odziņa - mana meitiņa Laine, tāpēc nolēmu sākt piefiksēt sev svarīgos brīžus un lietas, kas saistās ar Lainīti.
Tuvojoties savai 100. dzīves dienai, Laine 1.janvārī guļot uz vēdera, pasniedzās pēc mantiņas un satvēra to. Tātad viņai bija 3 mēneši un 2 dienas.
Šodien gadījās viņas vēl viens sasniegums - viņa pirmo reizi apvēlās uz vēderiņa. Nu ir sācies periods - dusmošanās uz sevi un uz visiem pārējiem, ja neizdodas to atkārtot vēlreiz ;) Bet gan jau šī prasme tiks uztrenēta un tad varēs dusmoties uz sevi par kaut ko citu.