Lainei - 1 gads!

Ir apritējis jau gads, kopš Laine ieradās šajā skaistajā pasaulē. Viņa arvien katru dienu turpina pārsteigt ar jauniem atklājumiem:

• Viņa sāk atkārtot skaņas, kas viņai šķiet interesantas, piemēram, 17.septembrī viņa pirmo reizi mēģināja atkārtot vārdu "ausis", kas arī skaisti izdevās nu varbūt tas vairāk skanēja pēc "ašis". Vēl viņai patīk atkārtot vārdu "karsts", kad es viņu brīdinu, ka pie plīts skarties nedrīkst, jo karsts.
• Vakar Laine paņēma rokā priekšmetu, kas līdzīgs telefonam, lika to pie auss un iesaucās tā, it kā runātos ar kādu. Laikam tā viņa dzird mūs ar tēti runājam pa telefonu.
• Laine ir iemācīts, kā parādīt, cik viņai gadu. Tad viņa izstiepj mazo rādītājpirkstu gaisā un lepni rāda.
• Noskatījusies no mammas un tēta, kā viņi mīļo kaķīti, Laine arī vairākas reizes dienā pienāk pie Ņura un samīļo viņu.
• Lainei ir mīļākās melodijas, kuras sadzirdot viņa sāk priecāties un dejot, piemēram, kad sākas šis seriāls: http://www.youtube.com/watch?v=5gXSHN7C6Ak vai arī reklāmas rullītis par cīsiņiem bez E :)

Larry Crowne, ASV, 2011

Jau sen nebiju skatījusies tik sirsnīgu, mīļu un pozitīvi iedvesmojošu filmu. Esmu pārliecināta, ka sirsnība staro no Toma Henksa, kurš ir šīs filmas režisors, producents, scenārija līdzautors un galvenās lomas atveidotājs. Stāsts par vīrieti. Viņa dzīve apmet kūleni, jo viņu atlaiž no darba, bet viņa humora izjūta, blakus esošie cilvēki - kaimiņi, jauniepazītie koledžas biedri un draugi ir apveltīti ar īpašu dzīves izjūtu. Galvenās sieviešu lomas atveidotāja ir Džulija Robertsa, viņa iejūtas stingras, bet taisnīgas koledžas lektores tēlā, kurai personiskā dzīvē vienīgais prieks ir vakaros sadzerties smadzeni stindzinošus ruma kokteiļus. Filma, ko skatītos vēl un vēl...un brīdī, kad šķiet, ka dzīve ir nekam nederīga - šī filma iedvesmos priecāties par to, ka esi. P.S. Atliek vien nopirkt skūterīti...

Laine sāk stabili stāvēt uz kājām...

Lai gan pa īstam laikam varēsim šo frāzi teikt, kad Laine pratīs sev sagatavot pusdienas un nopelnīt pirmo algu, tomēr tiešā nozīmē - šonedēļ 9.septembrī Laine pirmo reizi piecēlās kājās bez pieturēšanās.
Tā jau visu nedēļu Lainīte daudzas reizes mēģina celties - sākumā uz saliektiem ceļgaliņiem, bet šodien jau pavisam iztaisnojusies.

• Kopā ar tēti Laine ir iemācījusies rādīt, kur tēta deguns, ausis un mati. 
• Laine jau iemanījusies slēpt dažādas lietas - zem spilveniem, zem segām, zem grāmatu vākiem u.tml.
• Ēdot Laine noplēš gabaliņu pankūkas vai maizītes un liek mutē, bet pārējo noliek uz šķīvja vai paliktņa.
• Ļoti patīk norādīt ar pirkstu, kur grib iet un ko grib panākt.
• Saprot daudzas frāzes, ko saka vecāki, piemēram, ja ir jāapsēžas.
• Prot dalīties ar rotaļlietām un arī ar ēdienu.

Lainīte mēdz ļoti mīļi pieglausties un samīļot vecākus. Tie ir laimes pilni brīži.

Pieturas punkti pēc vizītes pie fizioterapeita.

1. Pagaidām Laine pēc iespējas ilgāk jānotur rāpošanas stadijā, lai nostiprinātu muguru, kāju potītes un līdzsvara sajūtu.
2. Tāpēc dzīvokļa iekārtojums jāpielāgo tādā veidā, lai pēc iespējas mazāk vietu, kur bērniņš varētu piecelties kājās (kastes pie dīvāna, galdiņa u.tml.)
3. Uz grīdas Laini likt tikai četrrāpus pozīcijā, lai būtu treniņš rāpot un kustēties.
4. Lai attīstītu koordināciju un telpas izjūtu, jānopērk lieli, bet viegli priekšmeti: peldriņķis, piepūšami stienīši, lielas bļodas, spainītis.
5. Bērniņu celt tikai atbalstot pret savu roku.
6. Nestimulēt to, ka Laine ceļ vēderu uz augšu un gāžas atpakaļ uz muguras. Tādā situācijā jāliek bērniņš uz rokām vai uz vēdera.
7. No guļus stāvokļa nedrīkst celt Lainīti aiz rociņām.
8. Kamēr bērns stabili nestaigā, nevilkt apavus.
9. Bērna mantas nemest vienā čupā vai  visas vienā lielā kastē. Jāsaliek plauktā.
10. Mantas jākārto bērniņa klātbūtnē. Vēlams tajā brīdī, kad paredzama kāda cita nodarbe, lai bērns trenē pacietību un lai mācās pārslēgties no vienas lietas uz citu.

Jauni apbrīnas vērti mirkļi Lainītes ikdienā

• Lainīte jau prot sēdēt tupus.

• Viņa sākusi pārvietoties arī lāčuka pozā, tas ir, uz rokām ar iztaisnotām kājiņām.
• Liels prieks ir par Laines jauno svarīgo prasmi priekšmetu izņemt un atpakaļ ielikt kādā trauciņā.
• Laine ļoti mīļi piedāvā savu ēdamo citam, piemēram, aizvakar meitiņa vairākas reizes deva mammai iekosties ābolā un pēc tam arī maizītē.
• Ja atvadoties pasaka "Atā", tad Lainīte arī pamāj ar rociņu.

Klipu klapu - Lainei drīz 10 mēneši

Tā sanāca, ka Laines mamma noslinkoja un 9 mēnešu pieturas punktu rakstiski nepiefiksēja. Tuvojoties 10 mēnešu vecumam, Lainīte jau ļoti daudz ko atklāj par sevi:

• Lainei ļoti garšo ogas (ir jau nogaršotas gan zemenes, gan avenes, mellenes, gan jāņogas un ērkšķogas). Sevišķi jauki ogas var izbaudīt laukos.
• Laine ir apguvusi sist plaukstiņas. Tas notika pavisam nejauši ap 20.jūniju Lainīte savu prasmi parādīja mammai un tad aktīvāk to atkārtoja, atbraucot uz laukiem pie vecvecākiem. Plaukstiņu sišanu speciāli nemācījām. Visticamāk Lainīte to apguva tad, kad mamma aplaudēja tajos brīžos, kad Lainīte izdarīja kaut kādu jaunu darbību.
• Visaktīvāk Lainei šobrīd patīk celties kājās. Pie vecvecākiem ir datora krēsls, ko Lainei, stāvot kājiņās, patīk griezt karuselī. Īpaši interesanti ir tad, ja krēslā guļ Ņuris.
• Vannojoties, Laine spēlējas ar savu gumijas zaķīti.
• Pirms miega bieži lasām grāmatiņu "Arlabunakti. Paglaudi mūs", ko Lainei sevišķi patīk šķirstīt, jo tai lapas biezākas. Lasām arī grāmatas "Trakulīte Sandalīte" un "Krupītes kurpītes".
• Bieži vien spēlējam skaitāmpantiņu rotaļas, piem.,:  "Tipu tapu, vist' ar gaili. Kur mēs šodien čāposim? Dziļi sniegi. Īsas kājas. Tālu siena gubenīt's."
• Laine ar tēti spēlē paslēpes. Šobrīd viņai ļoti patīk "bēgt" uz celīšiem prom no kāda.
• Tikai vakar 23.jūlijā Laine sāka kustēties mūzikas ritmā, šūpojoties ceļgalos.

Ošo "Māksla audzināt bērnu"

Ļoti daudz atziņu ieguvu, izlasot šo mazo grāmatiņu. Te būs man nozīmīgākās:

• Dot bērnam dzīvību ir viens, bet uzņemties mātes lomu - pavisam kas cits. Ikviena sieviete spēj dot bērnam dzīvību, tas ir ļoti vienkārši. Bet, lai sieviete būtu māte, ir nepieciešama milzīga māksla, milzīga sapratne. (..)
• Mēs neuzskatām mātes par visradošākajiem cilvēkiem pasaulē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vairums sieviešu nekļūst par izcilām māksliniecēm un izcilām dzejniecēm, - viņām tas nav vajadzīgs, viņas var būt izcilas mātes.
• Neuztver to pārāk nopietni, pretējā gadījumā tu iznīcināsi bērnu. Tava nopietnība kļūs iznīcinoša. Uztver to kā rotaļu. Tā ir atbildība, bet tā jāuztver ar rotaļīgumu. Spēlē ar bērnu tā kā ar mūzikas instrumentu. Ļauj bērnam kļūt par Tavu instrumentu. Spēlē uzmanīgi, bet rotaļīgi. Ja kļūsi nopietna, bētns sāks just tavu nopietnību, viņš tiks sadragāts un sakropļots. Neapgrūtini bērnu, nesāc uzskatīt, ka tu viņa labā dari kaut ko diženu. Jā, tu dari brīnišķīgu darbu, bet tu dari to pati sev. (..) Un nekad neuzskati, ka bērns tev ir kaut ko parādā. Tieši otrādi. Jūties pateicīga par to, ka viņš izvēlējies tevi par savu māti. Ļauj savai mātes lomai zelt un plaukt caur bērnu. Ja spēsi ziedēt savā mātišķumā, tu mūžam būsi pateicīga bērnam.

Vai bērnam ir tiesības uz privātumu?

• Pastāv bailes - bailes no tā, ka bērns, atstāts neierobežots jau no paša sākuma, kļūs tik inteliģents, tik modrs, tik zinošs, ka sacelsies. Bet nevienam nepatīk dumpinieki, visi vēlas paklausīgus cilvēkus.
• Vecāki mīl paklausīgu bērnu. Tomēr atceries, ka paklausīgais bērns gandrīz vienmēr ir muļķis. Nepakļāvīgais bērns ir inteliģents, taču viņš netiek ne respektēts, ne mīlēts. Vai nu viņam jārod kompromiss ar sabiedrību, vai arī jādzīvo ar tādu kā vainas apziņu. Dabiski, viņš jūt, ka nav bijis labs bērns vecākiem, ka nav padarījis viņus laimīgus.
• Atceries, ka Jēzus vecāki nebija priecīgi par Jēzu, ka Budas vecāki nebija laimīgi ar Budu.
• Bērnam ir nepieciešams privātums, jo viss, kas ir skaists, rodas vienatnē. Atceries to. Tas ir viens no dzīves pamatlikumiem. Saknes aug zem zemes. Ja tu tās izroc no zemes, tās sāk mirt. Tām ir nepieciešams privātums, absolūts privātums.
• Bērniem ir jāpalīdz, lai viņi varētu uzdot jautājumus, bet vecākiem vajadzētu atbildēt uz tiem tikai tad, ja viņi patiešām zina atbildes. Un pat tad, ja vecāki zina atbildes, viņiem būtu jāsaka tas, ko Buda mēdza teikt saviem skolniekiem: "Neticiet tam, ko es saku! Es runāju no savas pieredzes, bet, tiklīdz es to atklāju jums, tas kļūst nepatiess, jo tā nav jūsu pieredze. Klausies manī, bet neticiet. Eksperimentējiet, izziniet, meklējiet."
• Ne rozes var kļūt par kliņģertītēm, ne kliņģerītes par lotosiem. Ir iespējams tikai viens: Ja lotosam rastos doma kļūt par rozi un rozei rastos doma kļūt par kliņģerīti, un kliņģerītei neatliktu nekas cits kā kļūt par lotosu, tad nebūtu vairs ne lotosu, ne kliņģerīšu, ne rožu, jo visa rozes enerģijatiktu izniekota, tai cenšoties kļūt par kliņģerīti."
• Justies vainīgam ir viena lieta, uzņemties atbildību - pavisam kas cits. Es mācu jums atbildību. Ko es domāju ar atbildību? Tu neesi atbildīgs ne savu vecāku, ne Dieva, ne priestera priekšā. Tu esi atbildīgs savas iekšējās esības priekšā. Atbildība ir brīvība. Atbildība ir sapratne. Vainas apziņa liek tev justies vārgam. Atbildības izjūta liek justies stipram. Ar atbildības izjūtu tevī atmostas sirds, pašpārliecinātība, ticība. Tāpēc dzīvo īstu dzīvi - saskaņā ar savu iekšējo balsi, nevis saskaņā ar kādu citu balsi no nekurienes.

Kā lai nepieļauj tās pašas kļūdas?

• Ja vēlies, lai tavs bērns būtu vieds, nekad nemāci viņam gudrību. Ja vēlies, lai tavam bērnam būtu skaidrība par dzīvi, lai viņš izjustu patiesu iekšēju atbildību par dzīves situācijām un cilvēkiem, nepiepildi viņu ar uzskatiem par to, kas ir labs un kas - ļauns, jo viņš nedzīvos tavā laikā. Tu nevari iepriekš zināt, kādā laikā bērns dzīvos un kādas būs viņa dzīves situācijas.
• Nav citas saiknes ar Visumu kā tikai radošums. Ja tu vienkārši veģetē, neko neradot... un ir miljoniem cilvēku, kas visu savu dzīvi nodzīvo, neko neradot. Tādi cilvēki nav saskaņā ar Visumu. Bet būt saskaņā ar Visumu ir labi, veselīgi.
• Gudrība vienmēr rodas brīvībā. Tā nedzimst universitātēs.
• Ja tu gribi būt gudrs, ja tu gribi būt inteliģents, tev būs jākļūst par dumpinieku. Tev būs jācīnās pret daudziem māņiem, tik daudziem stulbiem uzskatiem, ko cilvēki domā esam par absolūto patiesību. Tu visus kaitināsi. Tev būs jāļauj sev pilnībā atbrīvoties no pagātnes, no visa celvēces mantojuma. tas tevi padarīs mežonīgu, brīvu.

• Ja tev ir bail no grūtībām, tad labāk neradi bērnu. Radīt dzīvu būtni un pēc tam to iznīcināt tikai sava mīļā miera labad ir ļoti necilvēcīgi. Bērni ir visvairāk paverdzinātā ļaužu šķira cilvēciskajā sabiedrībā, visvairāk ekspluatētā, turklāt tas notiek "viņu pašu labā".
• Visa civilizācija, visa cilvēces evolūcija ir aizsākusies ar Ādama un Ievas nepakļaušanos. Viņi ēda no gudrības koka.
• Tas ir veids, kā bērni tiek audzināti, - "Cieni vecākus cilvēkus!" Kāpēc gan? Tikai tāpēc, ka viņi ir veci? Vai vecums ir kaut kas cienījams? (..) Pareizi audzinot bērnu, viņš būtu jāciena. Vecie cilvēki drīz nozudīs, turpretī bērnam priekšā vēl ir gara dzīve, ko dzīvot.

Par izglītības sistēmu.

• Līdz šim izglītība ir bijusi vērsta uz mērķi: tas, ko tu apgūsti, nav svarīgs; svarīgi ir eksāmeni, kas būs pēc gada vai diviem. Tas padara nākotni nozīmīgu - nozīmīgāku par tagadni. Tādējādi tagadne tiek upurēta par labu nākotnei. Un tas kļūst par dzīvesveidu. Tu vienmēr upurē šo brīdi par labu kaut kam, kas nav tagad. Tas rada neaprakstāmu tukšumu dzīvē.
• Skolotājs tika izglītots pirms trīsdesmit gadiem. Trīsdesmit gadu laikā viss ir mainījies, bet skolotājs turpina atkārtot to, kas viņam reiz mācīts. skolotāja zināšanas novecojušas, un tādejādi viņš padara novecojušus arī skolniekus. Tāpēc manā nāktnes redzējumā skolotājam nav vietas. Skolotāju vietā būs padomdevēji, virzītāji.