piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

Goran Gora koncerts mežā un Dikļu pils izcilība

Sestdien devāmies uz Dikļu pili. Mūsu atpūta sākās jau Limbažu Pilsmuižas krodziņā, par kuru Guntars pēc atmiņas atcerējās kā vietu, kur kādreiz labi paēsts. Krodziņš tiešām iepriecināja gan ar apkalpošanu, gan ēdiena kvalitāti, gan omulīgo un veclaicīgo atmosfēru.
Pēc tam steidzāmies uz Dikļu pili, kur bija paredzēts Goran Gora koncerts. Dikļu pils klētī bija ļoti patīkama atmosfēra: dzērienu bārs savdabīgā stikla terasē, pie sienām gleznas, un skatuve bija noformēta meža noskaņā - projektors izgaismoja skaistu meža attēlu, starp instrumentiem rēgojās putnu izbāžņi un skatuves priekšā, kur sēdēja pats dziedātājs, atradās lapsa.
Koncerts noritēja augstākajā līmenī - instrumentu dažādība, ļoti laba skaņas kvalitāte un labākie skaņdarbi. Tas viss ļāva izbaudīt skaistu mūziku un pozitīvas emocijas.  Lai gan pirmspēdējās dziesmas "The Girl In The Backseat" laikā mani pārņēma aizkustinājums, un es ļāvu vaļu asarām...dažkārt aizkustinājums un asaras arī ir pozitīvas emocijas.
Vakars turpinājās tikpat romantiski un patīkami: pastaiga Dikļu pils pagalmā, izsmalcinātas vakariņas restorānā un sen, sen nepiedzīvota vannošanās pirms miega.
No rīta izbaudījām peldi baseinā un plunčāšanos baseinā, pēc tam sātīgas brokastis saulainajā pils verandā. Te arī savstarpēji apmainījāmies iespaidiem ar jaunu pāri. Saruna lieliski papildināja brokastu atmosfēru.
Ne velti Dikļu pils sevi sauc par izcilu vietu - mums izdevās izbaudīt izcilu atpūtu!

otrdiena, 2012. gada 3. aprīlis

Dārglietu rīts "Rīgas Biržā"

Sestdien, 31.marta rītā, ieejot pa Rīgas biržas durvīm, Vecrīgas rāmais klusums nemanāmi pārtop par aktīvu cilvēku rosību, lai apskatītu Faberžē juvelierizstrādājumus. Šoreiz māsu sarīkojumā nolēmām iepazīt Rīgas Biržas muzeja vaigu un līdz ar to apskatīt vēsturiskos un pasaulslavenos Faberžē juvelieru nama darbus.
Ļoti atbilstošs šķita ekspozīcijas noformējums - katrs juvelieru darbs norobežots no apkārtējās mantkārīgās pasaules. Apkārt tumsa, izgaismoti tikai paši darbi. Kas tie ir - mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, rotaslietas, īpašnieka mantiskā stāvokļa apliecinājums? Visticamāk, ka viss kopā!
Man vislabāk patiktu pieskarties un apēst kādu karotīti ikru no sudraba ikru servēšanas trauka, kas veidots puķkāposta veidolā ar skaistu vāciņu, kuram virsū uzrāpies mazs gliemezītis, vai arī nogaršot kādu desertu no ūdensrozes lapas vai magones formas deserta trauka. Smalki!
Un žēl, ka netiku pasēdēt skaistajā, noslēpumainajā stūrītī uz dīvāna, ko izgaismoja mājīgu galda lampu stari. Bet varbūt citreiz?
Pati Rīgas birža atjaunota ļoti grezni, moderni, plaši un atbilstoši savām funkcijām. Arī muzeja kafejnīca un suvenīru bodīte vilināt vilina ienākt un pavadīt laiku.
Prieks iepazīties!

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Cilvēki tur (2012) Aiks Karapetjans

Aiks Karapetjans jau kopš pirmās redzētās viņa intervijas aizrāva ar savu personību, ar savu viedokli un ar savu harizmu. Tāpēc viņa filmu "Cilvēki tur" ļoti vēlējos redzēt, kamēr vēl bija iespēja. Un vakar tāda iespēja beidzot pavērās.
Filmētāja, aktieru un režijas darbs padarīja šo filmu baudāmu un aizraujošu. Tematika savā ziņā ļoti līdzīga filmas "Kolka cool" domai, bet pasniegta pavisam citā veidā. Un tas filmu padara par vērtību.
Dažbrīd filmas epizodes šķita pārāk rupjas, riebīgas, un galvā šaudījās doma, vai tiešām mums blakus cilvēki dzīvo tādu dzīvi. Vai tā mēdz būt? Bet laikam esmu pārāk naiva - tā jau ir tā noziedzīgā pasaule, kura "iesūc" cilvēkus savā varā. Pat dažbrīd pret cilvēka paša gribu.... Cik katra cilvēka griba ir stipra? Vai dzīves vidi mainīt ir cilvēka spēkos? Te jau pavīd filmas psiholoģiskais aspekts.
Noteikti gribētu redzēt arī nākamās Aika Karapetjana filmas.