pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Roma

Ir tādas pasaules vietas, kuras manā plānā bija apmeklēt vismaz ķeksīša pēc. Un Roma bija viena no tām. Bet aizbraucot uz turieni, satikos ar sauli, ar vēstures elpu, ar grandiozajām celtnēm, ar uzmācīgajiem ielu pārdevējiem un sapratu, ka Roma iedvesmoja mani siltākam rudenim un priecīgākai dzīvei vispār.
Bijām četri ceļabiedri. Viena no mūsu veiksmēm bija tā, ka Guntars atrada labu apmešanās vietu - dzīvokli nevis viesnīcas istabiņas. Par labu dzīvoklim lēmām, tāpēc ka dzīvoklī pastāv iespēja pašam gatavot, būt saimniekiem pār savu laiku un vietu, izjust īstāk Romas iedzīvotāju dzīvesveidu. Un kā izrādījās, izbaudīt dzīvokļa saimnieka viesmīlību, rūpes un vērtīgos ieteikumus. Otrā veiksme bija tā, ka izvēlējāmies pareizos datumus, kad doties ceļojumā, jo pats dzīvokļa saimnieks, mums prombraucot, uzsvēra to, ka mums tiešām paveicās ar silto un saulaino laiku (brīžiem pat +25 grādi). Ņemot vērā, ka burtiski pēc pāris dienām Romā jau plosījās vētras un plūdi. Lai gan vienu brīdi, kad 15.okt. vakarā mūs sāka bombardēt draugu un radu zvani, taujājot, vai ar mums viss kārtībā, jo Romā plosījās vēsturiskie protestu grautiņi, mūs pāršalca šaubu vilnis, vai tiešām varēsim mierīgi tikt mājās. Tomēr no grautiņu vietas bijām tālu. Tajā dienā tieši bijām nolēmuši apskatīt citu pilsētas daļu. Tāpēc grautiņus izjutām tikai tad, kad vērojot Romas skatu no augšas, redzējām dūmu un uguns mutuļus, dzirdējām pāris sprādzienus, un sieviete, kurai jautājām ceļu, bija pa īstam satraukta un stāstīja, ka dodoties no protestiem uz māju pusi. Kā arī visu dienu Romā bija ļoti daudz policijas, ko sākumā nezinājām, kā izskaidrot.
Romā piezemējāmies ar Ryanair lidmašīnu Ciampino lidostā. Tā kā jau bija vēls, mēs jau iepriekš vienojāmies ar dzīvokļa saimnieku Pino, ka viņš mūs sagaidīs un aizvedīs līdz dzīvoklim. Šis pakalpojums maksāja 40 Eiro. Tā kā bijām četratā un, kā izrādījās, līdz šai lidostai transporta satiksme nav tik attīstīta, tad mums šķita, ka tas ir izdevīgākais variants. Ņemot vērā, ka taksis līdz centram izmaksātu tikpat - bet mums vajadzēja mazliet nost no centra: netālu no Villa Doria Pamphilij parka. Mūsu jaunais iepazītais draugs Pino izrādījās ļoti dzīvespriecīgs, atklāts, atsaucīgs un komunikabls itālis, kas jau paaudžu paaudzēm dzīvo Romā. Viņš mūs aizveda līdz dzīvoklim, kas atradās šarmantu daudzstāvu māju rajonā. Dzīvoklis bija pirmajā stāvā, ar divām istabām, virtuvi, vannasistabu, un mums patika, ka tam bija arī neliela, banānkoku ieskauta terasīte.
Lieliski bija tas, ka saimnieks mums iedeva pārskatāmu Romas karti, apzīmēja tās apskates vietas, kuras mums vajadzētu redzēt ceļojuma dienās, ieteica pāris ēstuves, pastāstīja par sabiedriskā transporta izmantošanu. Vienvārdsakot - stipri atviegloja mums visu pavadīto laiku Romā. Un pēc tam katru dienu gan interesējās, kā mums iet un ko mēs esam paspējuši redzēt, gan sūtīja papildus informāciju, kas mums varētu noderēt. Tā pirmajā vakarā, noguruši no lidojuma, devāmies pie miera, sapņojot par satikšanos ar Romu visā tās burvībā.  (turpin. sekos)

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

Krāslava no tūrista skatupunkta.

Lai gan Krāslava ir mana dzimtā pilsēta, šoreiz mēģināju iejusties Krāslavas tūrista ādā:

            Šoreiz mans ceļš ved uz zilo ezeru zemi – uz Krāslavas novadu –, kurā savu vietu atraduši 119 ezeri. Bet ezeru un to apkārtnes burvīgums nav vienīgā lieta, kādēļ doties uz Latvijas dienvidaustrumu malējo novadu: te ir neatkārtojami dabasskati Daugavas lokos, te ir kultūras pieminekļi, kurus ir vērts apskatīt, te ir krāslaviešu kultūras un svētku svinēšanas tradīciju bagātība.
            Pirmais, kas tuvojoties Krāslavas novadam, liek justies pārsteigtam, ir kalnainais apvidus, tāpēc skati patiešām ir burvīgi. Pirms iebraukt pilsētā, iesaku piestāt uzreiz aiz Krāslavas zīmes esošajā skatu laukumā. No skatu laukuma paveras skats gan uz Krāslavas pilsētu, gan uz upi Daugavu, kuru var nosaukt par pilsētas bagātību. Skatu laukums ir arī iecienīta kāzu svinētāju pastaigas un piknika vieta, jo tur ir gan galdiņi, kur ieturēt maltīti, gan šūpoles, kurās izšūpoties jaunajam pārim, gan vieta, kur var vienkārši mierīgā gaisotnē pavadīt laiku sarunās.
            Pēc tam dodieties uz pilsētas centru. Pavisam nesen Krāslavas pilsētas centrs ir piedzīvojis skaistas pārmaiņas, tāpēc te, 18.novembra laukumā, būs gan iespēja apskatīt skaisto strūklaku, kas veidota Krāslavas novada ģerboņa veidolā, gan pastaigāt pa vēsturisko amatnieku un tirgotāju ieliņu, kas šobrīd ir atjaunota un pārveidota par pastaigu un atpūtas ielu. Laukums izveidots 18. gadsimtā. Laukuma stūrī atradās aptiekas ēka, kuru kā vienu no pirmajām ēkām uzcēla 1729. – 1737. gadā, Ludviga Plātera laikā. Lai gan daudz laika ir pagājis, bet arī mūsdienās tajā pašā vietā atrodas aptieka.
            Ja esam pieskārušies vēsturei, tad varam doties uz vienu no visievērojamākajām vietām Krāslavā - grāfu Plāteru pils kompleksu ar parku. Uz pili ved garas kāpnes, pa kurām ejot, var pakavēties fantāzijās par grāfu dzīvi vai arī mēģināt saskaitīt daudzos pakāpienus. Pils sākta būvēt 1765.gadā baroka stilā, taču 18.gs beigās vai 19.gs sākumā to pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem. Šī pils ir vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru. Kādreiz tajā izvietojās Krāslavas ģimnāzija, bet kopš 1975. gada pils ir tukša. Un šobrīd tā ir apskatāma tikai no ārpuses. Taču tās apkārtne nav mazākas ievērības cienīga: blakus pilij atrodas Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kurā var iepazīties ar tematiskām un muzeju kolekciju izstādēm. Pilij otrā pusē atrodas atjaunotie pils groti un pils sargs – lauva. Tepat arī varat apstāties pie nelielā skatu laukuma, no kura paveras tāls un neatkārtojams skats uz Daugavu. Krāslavas novads ir populārs arī ar vietējiem amatniekiem un māksliniekiem.  Keramiķi, audējas, mūzikas instrumentu izgatavotāji apvienojušies “Kruoslovys amatnīku brolistē”, lai saglabātu amatniecības un seno arodu kultūras mantojumu, veicinātu tā attīstību novadā.
            Ja vēlaties piedzīvot mazliet asākas izjūtas, tad, pārbraucot tiltu pāri Daugavai, ir vērts uzkāpt Priedaines skatu tornī, kas ir visaugstākais koka skatu tornis Latvijā. Te, augšā, var izbaudīt brīnišķīgu skatu uz Daugavu, sajusties kā putnam un ieelpot svaigo priežu galotņu gaisu. Un galu galā tā varētu būt ideāla vieta bildinājumam!
            Domāju, ka rudens ir piemērots brīdis, lai dotos uz Krāslavu, jo līdzīgi kā Sigulda arī Krāslava pārvēršas par krāsainu, gleznainu un jauku pastaigu vietu tieši šajā gadalaikā. Papildus informāciju par apskates vietām, izklaides iespējām, tūrisma maršrutiem, naktsvietām var iegūt Krāslavas novada tūrisma informācijas mājaslapā: www.kraslava.lv sadaļā tūrisms.