Ir tādas pasaules vietas, kuras manā plānā bija apmeklēt vismaz ķeksīša pēc. Un Roma bija viena no tām. Bet aizbraucot uz turieni, satikos ar sauli, ar vēstures elpu, ar grandiozajām celtnēm, ar uzmācīgajiem ielu pārdevējiem un sapratu, ka Roma iedvesmoja mani siltākam rudenim un priecīgākai dzīvei vispār.
Bijām četri ceļabiedri. Viena no mūsu veiksmēm bija tā, ka Guntars atrada labu apmešanās vietu - dzīvokli nevis viesnīcas istabiņas. Par labu dzīvoklim lēmām, tāpēc ka dzīvoklī pastāv iespēja pašam gatavot, būt saimniekiem pār savu laiku un vietu, izjust īstāk Romas iedzīvotāju dzīvesveidu. Un kā izrādījās, izbaudīt dzīvokļa saimnieka viesmīlību, rūpes un vērtīgos ieteikumus. Otrā veiksme bija tā, ka izvēlējāmies pareizos datumus, kad doties ceļojumā, jo pats dzīvokļa saimnieks, mums prombraucot, uzsvēra to, ka mums tiešām paveicās ar silto un saulaino laiku (brīžiem pat +25 grādi). Ņemot vērā, ka burtiski pēc pāris dienām Romā jau plosījās vētras un plūdi. Lai gan vienu brīdi, kad 15.okt. vakarā mūs sāka bombardēt draugu un radu zvani, taujājot, vai ar mums viss kārtībā, jo Romā plosījās vēsturiskie protestu grautiņi, mūs pāršalca šaubu vilnis, vai tiešām varēsim mierīgi tikt mājās. Tomēr no grautiņu vietas bijām tālu. Tajā dienā tieši bijām nolēmuši apskatīt citu pilsētas daļu. Tāpēc grautiņus izjutām tikai tad, kad vērojot Romas skatu no augšas, redzējām dūmu un uguns mutuļus, dzirdējām pāris sprādzienus, un sieviete, kurai jautājām ceļu, bija pa īstam satraukta un stāstīja, ka dodoties no protestiem uz māju pusi. Kā arī visu dienu Romā bija ļoti daudz policijas, ko sākumā nezinājām, kā izskaidrot.
Romā piezemējāmies ar Ryanair lidmašīnu Ciampino lidostā. Tā kā jau bija vēls, mēs jau iepriekš vienojāmies ar dzīvokļa saimnieku Pino, ka viņš mūs sagaidīs un aizvedīs līdz dzīvoklim. Šis pakalpojums maksāja 40 Eiro. Tā kā bijām četratā un, kā izrādījās, līdz šai lidostai transporta satiksme nav tik attīstīta, tad mums šķita, ka tas ir izdevīgākais variants. Ņemot vērā, ka taksis līdz centram izmaksātu tikpat - bet mums vajadzēja mazliet nost no centra: netālu no Villa Doria Pamphilij parka. Mūsu jaunais iepazītais draugs Pino izrādījās ļoti dzīvespriecīgs, atklāts, atsaucīgs un komunikabls itālis, kas jau paaudžu paaudzēm dzīvo Romā. Viņš mūs aizveda līdz dzīvoklim, kas atradās šarmantu daudzstāvu māju rajonā. Dzīvoklis bija pirmajā stāvā, ar divām istabām, virtuvi, vannasistabu, un mums patika, ka tam bija arī neliela, banānkoku ieskauta terasīte.
Lieliski bija tas, ka saimnieks mums iedeva pārskatāmu Romas karti, apzīmēja tās apskates vietas, kuras mums vajadzētu redzēt ceļojuma dienās, ieteica pāris ēstuves, pastāstīja par sabiedriskā transporta izmantošanu. Vienvārdsakot - stipri atviegloja mums visu pavadīto laiku Romā. Un pēc tam katru dienu gan interesējās, kā mums iet un ko mēs esam paspējuši redzēt, gan sūtīja papildus informāciju, kas mums varētu noderēt. Tā pirmajā vakarā, noguruši no lidojuma, devāmies pie miera, sapņojot par satikšanos ar Romu visā tās burvībā. (turpin. sekos)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru