Krāslava no tūrista skatupunkta.

Lai gan Krāslava ir mana dzimtā pilsēta, šoreiz mēģināju iejusties Krāslavas tūrista ādā:

            Šoreiz mans ceļš ved uz zilo ezeru zemi – uz Krāslavas novadu –, kurā savu vietu atraduši 119 ezeri. Bet ezeru un to apkārtnes burvīgums nav vienīgā lieta, kādēļ doties uz Latvijas dienvidaustrumu malējo novadu: te ir neatkārtojami dabasskati Daugavas lokos, te ir kultūras pieminekļi, kurus ir vērts apskatīt, te ir krāslaviešu kultūras un svētku svinēšanas tradīciju bagātība.

            Pirmais, kas tuvojoties Krāslavas novadam, liek justies pārsteigtam, ir kalnainais apvidus, tāpēc skati patiešām ir burvīgi. Pirms iebraukt pilsētā, iesaku piestāt uzreiz aiz Krāslavas zīmes esošajā skatu laukumā. No skatu laukuma paveras skats gan uz Krāslavas pilsētu, gan uz upi Daugavu, kuru var nosaukt par pilsētas bagātību. Skatu laukums ir arī iecienīta kāzu svinētāju pastaigas un piknika vieta, jo tur ir gan galdiņi, kur ieturēt maltīti, gan šūpoles, kurās izšūpoties jaunajam pārim, gan vieta, kur var vienkārši mierīgā gaisotnē pavadīt laiku sarunās.

            Pēc tam dodieties uz pilsētas centru. Pavisam nesen Krāslavas pilsētas centrs ir piedzīvojis skaistas pārmaiņas, tāpēc te, 18.novembra laukumā, būs gan iespēja apskatīt skaisto strūklaku, kas veidota Krāslavas novada ģerboņa veidolā, gan pastaigāt pa vēsturisko amatnieku un tirgotāju ieliņu, kas šobrīd ir atjaunota un pārveidota par pastaigu un atpūtas ielu. Laukums izveidots 18. gadsimtā. Laukuma stūrī atradās aptiekas ēka, kuru kā vienu no pirmajām ēkām uzcēla 1729. – 1737. gadā, Ludviga Plātera laikā. Lai gan daudz laika ir pagājis, bet arī mūsdienās tajā pašā vietā atrodas aptieka.

            Ja esam pieskārušies vēsturei, tad varam doties uz vienu no visievērojamākajām vietām Krāslavā - grāfu Plāteru pils kompleksu ar parku. Uz pili ved garas kāpnes, pa kurām ejot, var pakavēties fantāzijās par grāfu dzīvi vai arī mēģināt saskaitīt daudzos pakāpienus. Pils sākta būvēt 1765.gadā baroka stilā, taču 18.gs beigās vai 19.gs sākumā to pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem. Šī pils ir vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru. Kādreiz tajā izvietojās Krāslavas ģimnāzija, bet kopš 1975. gada pils ir tukša. Un šobrīd tā ir apskatāma tikai no ārpuses. Taču tās apkārtne nav mazākas ievērības cienīga: blakus pilij atrodas Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kurā var iepazīties ar tematiskām un muzeju kolekciju izstādēm. Pilij otrā pusē atrodas atjaunotie pils groti un pils sargs – lauva. Tepat arī varat apstāties pie nelielā skatu laukuma, no kura paveras tāls un neatkārtojams skats uz Daugavu. Krāslavas novads ir populārs arī ar vietējiem amatniekiem un māksliniekiem.  Keramiķi, audējas, mūzikas instrumentu izgatavotāji apvienojušies “Kruoslovys amatnīku brolistē”, lai saglabātu amatniecības un seno arodu kultūras mantojumu, veicinātu tā attīstību novadā.

            Ja vēlaties piedzīvot mazliet asākas izjūtas, tad, pārbraucot tiltu pāri Daugavai, ir vērts uzkāpt Priedaines skatu tornī, kas ir visaugstākais koka skatu tornis Latvijā. Te, augšā, var izbaudīt brīnišķīgu skatu uz Daugavu, sajusties kā putnam un ieelpot svaigo priežu galotņu gaisu. Un galu galā tā varētu būt ideāla vieta bildinājumam!

            Domāju, ka rudens ir piemērots brīdis, lai dotos uz Krāslavu, jo līdzīgi kā Sigulda arī Krāslava pārvēršas par krāsainu, gleznainu un jauku pastaigu vietu tieši šajā gadalaikā. Papildus informāciju par apskates vietām, izklaides iespējām, tūrisma maršrutiem, naktsvietām var iegūt Krāslavas novada tūrisma informācijas mājaslapā: www.kraslava.lv sadaļā tūrisms.