Evelina Dacjūte "Laime ir lapsa"

Ir zināms, ka laimes jēdziens ir gan vienkāršs, gan sarežģīts vienlaikus. Katrs var nosaukt savu laimes sajūtas formulu, ja padomā, bet noķert laimes brīdi aiz astes un pateikt: "Re, tu esi man rokā!", nav tik viegli!
Kā pastāstīt bērnam, kas ir laime? Manuprāt, grāmatas "Laime ir lapsa" autorei Evelinai Dacjūtei un ilustratorei Aušrai Kjudulaitei tas izdevās neticami interesanti, mīļi un saprotami.
Ceļa motīvs, kas caurvij grāmatas sižeta līniju, atgādina, ka dzīve ir ceļš un laime ir ceļš. Katram cilvēkam un arī Pāvilam ir izvēle, pa kuru ceļu vai taku šodien iet.
Laimei nevajag daudz - prieku par iespēju ieelpot gaisu, šūpoties šūpolēs, apēst kanēļmaizīti vai sarunu ar labu draugu. Katram ir iespēja novērtēt ik uz soļa sastapto laimi. Tikai jāapgūst prasme novērtēt. Ar meitām daudz runājam par spēju novērtēt to, kas jau ir. Mūsdienu straujais laiks, planšete, dzīšanās pēc lietām parauj steigas virpulī, kad pazūd pamats zem kājām un skaidrība galvā.

Adrija lasa grāmatu "Laime ir lapsa"

Grāmatā ir apbrīnojami daudz filozofisku viļņu, kas aizskar bērnam svarīgas tēmas - ikdienas rituālus un paredzamību, pārdzīvojumu par netaisnību. Lapsas asprātīgie izteicieni par dzīves norisēm gan izskaidro, gan rosina iedziļināties šajos jautājumos. Aušras Kjudulaites ilustrācijas attēlo stāsta sirsnību, spilgtās krāsas rada dzīvesprieku, mazie komentāri zīmējumos liek smaidīt.
Laimes salīdzinājums ar lapsu un oranžo krāsu rosina meklēt savus laimes piemērus.
Šodien pirms diendusas Adrijai pastāstīju, ka Lietuvā šīs grāmatas stāsts ir iestudēts bērnu izrādē, viņa uzreiz iesaucās, ka arī gribētu šo izrādi redzēt. Būtu jauki, ja Latvijas leļļu teātrī arī mums būtu iespēja šo stāstu redzēt izrādē. Kas to lai zin, kad un kur to lapsu mums izdosies sastapt?