Anglija. Novērojumi.

Viesojoties Anglijā pirmo reizi, novēroju, ka šīs valsts kultūra, arhitektūra un cilvēku uzvedība atšķiras no vides, kuru ierasts piedzīvot. Šīs valsts tradīcijas un cilvēku ieradumi padara Angliju gan svešādu, gan ļoti vilinošu. Jau tagad zinu, ka ļoti vēlētos uz turieni atgriezties.

• Stingrā laipnība. Anglijā uz ielas jutos laipnības ieskauta - reklāmu vietā uz stabiem aicinājumi uz ietves atvēlēt vietu arī citiem, izmantot sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu, lai gaiss tīrāks un ielas brīvākas. Taču šai angļu laipnībai ir svarīga iezīme, ko iepriekš tik izteikti nekur nesastapu - stingrs ietvars, kas laipnību piepilda ar jēgu. Viņi laipnību apzināti izmanto tam, lai ikviena dzīve kļūtu ērtāka un patīkamāka.
• Veci cilvēki. Tik daudz vecu cilvēku - ielās, parkos, veikalos,
  
  elektriskos ratiņkrēslos - nebiju sastapusi nekur iepriekš. Ļoti daudz arī strādājošu senioru. Tas rada iespaidu, ka viņi noteikti nav mājāssēdētāji. Viņi aktīvi rosās, dodoties pastaigās, ceļojot, strādājot, nezaudējot optimismu un smaidu, jo nekur nemanīju īgnus večukus.
• Aukstā un karstā ūdens maisītāji.
  
  Pirmo reizi dzīvē sastapos ar tik neērti iekārtotiem ūdens padeves krāniem, kas izbūvēti tā, ka karstais un aukstais ūdens tek no atsevišķām caurulēm. Tas vēlreiz pasvītro angļu konservatīvo dabu, kas pat ērtības labad negrasās mainīt savas tradīcijas. Šādi krāni bija lielākoties visur – kafejnīcās un mājvietās, kur nakšņojām. Iespējams, tas saistīts ar vecās arhitektūras labi saglabāto stāvokli. Tādā veidā viņiem nav vēlmes pārbūvēt to, kas labi un jāsaka – skaisti – kalpo joprojām.
• Ēdiens. Braucot uz Angliju, nevajadzētu cerēt uz ceļojumu gastronomijas pasaulē. Pēc mūsu novērojumiem garšīgu ēdienu ir diezgan grūti atrast. Ja mums bija izdevies atrast labu brokastošanas vietu, tad pie tās arī turējāmies visus rītos, ko pavadījām tajā pilsētā. Viņiem lielā cieņā ir sviestmaizes, pildītie pīrāgi, arī desertos nospiedoši ir miltu izstrādājumi. Ja ir
  
  vēlme labi paēst, tad iepriekš konkrētajā pilsētā rūpīgi jāizpēta labākās kafejnīcas un restorāni. Piemēram, Braitonā pusdienās apēduši krabju nūjiņu izstrādājumus nosauktus par jūras veltēm (15 paundu vērtībā), tad vakariņās izskrējām vairākus kvartālus, līdz nejauši atradām Džeimija Olivera restorānu, kur izdevās labi paēst. Ne velti viņš ir kļuvis par veselīga un daudzveidīga ēdiena sūtni gan pašā Anglijā, gan visā pasaulē.

• Tradīcijas arhitektūrā. Katrai pilsētai, kuru apmeklējām, ir raksturīgas noteikta veida mājas un var manīt, ka, pat būvējot jaunas ēkas, tiek ņemti vērā senās arhitektūras noteikumi. Salīdzinot ar to, ka mūsu pilsētas ir “piegružotas” ar dažāda veida daudzstāvu mājām, tad Anglijā acis apbrīnā ieplešas un elpa aizraujas par tik skaisti veidotu monolītu skatu arī lielākās pilsētās. Piemēram, Bristole izceļas ar krāsainām ēku fasādēm, kas kā māsas viena otrai sastājušās blakus, Kembridžā – no akmeņiem vai ķieģeļiem būvētas mājas ar skaistām, smagnējām durvīm, Kotsvoldas reģionā - gaiši dzeltenā akmens māja, kā likts, būs rožu krūma un dzīvžoga ieskauta. Šāda estētika rada miera sajūtu. Varbūt no šīs vides angļi smēlušies savu vēsā miera stāvokli?

Varētu vēl turpināt gan par angļu humoru. Pamanīju, ka asprātīgos izteicienus viņi labprāt ierāmē un stiprina pie sienas (pat tualetē) vai uzdrukā uz apsveikuma kartītēm. Vēl viņu lielā draudzība ar suņiem. Nācās būt arī restorānos, kur apmeklētāji ar suņiem ir vairākums. Iespējams, iemesls ir tāds, ka vēsturiski viņiem ir populāra mednieku tradīcija un tad suņi ir svarīgākie kompanjoni.