ceturtdiena, 2013. gada 28. marts

Tuvojas pusgadiņš.

Tieši šodien Laine pārsteidza ar savu aktivitāti: viņa jau ilgāku laiku, guļot uz vēderiņa, cenšas celt savu dupsi, bet šodien jau izteikti sāka celties uz ceļgaliņiem un šupoties.
Vēl Lainīte jau kādu nedēļu runā zilbi: ta, ta, tā, ta, tā. Tas izskan tad, kad viņu kaut kas ieintersējis - garām pagājis Ņuris vai viņa iegrimusi kāda priekšmeta izpētē. Tas ir ļoti mīļi un, dzirdot viņas tatināšanu, šķiet, ka meitiņa jau ir paaugusies.

svētdiena, 2013. gada 24. marts

"Vēstules mātēm" Vilhelms Štēkels

Grāmatas autors ir agrīnais psihoanalītiķis 20.gs. trīsdesmito gadu laika posmā. Grāmatā ir atrodamas gan ļoti vērtīgas atziņas, gan arī tādas, kurām grūti piekrist. Lai gan viņa novērojumi un atziņas gūtas jau daudzus gadu desmitus atpakaļ, tomēr aktuāls ir joprojām un pat ļoti. Pirmajā vētulē viņš runā par vispārēju cilvēku problēmu: "Cik reti tagad var atrast laimīgus cilvēkus. Ikviens ir nemierā ar kaut ko, visi dzenas pēc naudas un panākumiem, apskauž kaimiņus viņu īpašuma un stāvokļa dēļ, izšķiež savus spēkus ilgās pēc nepiepildāmā." Un tad viņš skar svarīgu nosacījumu, kam jāpiepildās, lai ģimenē ienāk laimīgs bērniņš: "Bērnu audzināšana sākas jau ar laulātā drauga izvēli.(..) Ja jūs gribat savu bērnu izaudzināt par laimīgu cilvēku, kas savu dzīvi mīl tāpat kā jūs, kas priecājas par savu esamību un ko nenomoca jautājums: kādēļ gan jādzīvo? Jau šis apstāklis vien ir bērnam drošs ieguvums. Jums nav vajadzīgs bērns, lai piepildītu dzīves robu, jūs gribat, lai tas piepildās jūsu dzīvē pilnībā. (..) Bērns nedrīkst būt garīgā tukšuma aizpildīšanas objekts cilvēkiem, kas tiecas tikai nosist laiku un kas nezina, ko iesākt ar savu dzīvi."
Pēc tam autors norāda bērna nozīmi ģimenē un kā vecākiem jāuztver bērniņa ienākšanu ģimenē: "Man liekas, ka galvenā kļūda te meklējama tanī apstāklī, ka mēs gaidām, lai bērni dara mūs laimīgus, bet mūsu pienākums būtu tos izaudzināt par laimīgiem cilvēkiem. Tikai šī pienākuma veikšanā mums vajadzētu rast savu laimi. Tātad - negaidiet daudz no sava bērna! Neliekat uz viņu visas savas cerības. Neiedomājieties, ka jūsu bērns būs ģēnijs, brīnumbērns vai kaut kas neparasts. Viņš būs tikai cilvēks ar visām , cilvēkam piemītošām, priekšrocībām un vājībām. No jums nu atkarīgs, kas vēlākā dzīvē ņems pārsvaru: labās īpašības vai vājības."
Otrajā vēstulē V.Štēkels skar jautājumu par sievietes vemšanu grūtniecības laikā. To skaidro diezgan šokējošā veidā: ja sieviete vemj, tad tādā veidā zemapziņa pauž to, ka bērniņš ir nevēlams vai sievietei ir kādas bailes par bērniņa ienākšanu viņas dzīvē.
Tālāk viņš apstiprina viedokli, ka gandrīz ikviena sieviete spējīga pati zīdīt savu bērniņu, tikai jābūt stiprai gribai. Runā par bērna ēdināšanas tēmu: nedrīkst bērnu spiest ēst kādu ēdienu vai bērna barošanu pārvērst par cīņu. Jāļauj bērnam pašam vadīt savu ēstgribu. Viņš iesaka nopietni pārdomāt to, kā vecāki runā ar bērnu, kā viņam pieskaras, piemēram, norāda, ka ir bīstami bērniņu mētāt gaisā un runāt "bēbīšu" valodā.
Kopumā ļoti vērtīga un interesanta grāmata. Ar psihoanalītiķis atklāj piemērus no savas prakses. Rosina domāt, kā audzināt savu bērniņu. Jauki, ka atradu šo grāmatu bibliotēkas plauktā.

pirmdiena, 2013. gada 11. marts

Laine un kaķis.

8.martā Laine no sirds smējās, kad redzēja, ka mūsu kaķis Ņuris ceļas uz pakaļķepām un glaužas gar manām kājām, prasot ēdienu. Katrreiz, kad viņš glaudās, Laine iesmējās. Tas bija patiešām amizanti un brīnumaini, ka viņu kaķis spēj tik ļoti sasmīdināt.
Šodien Laine atkal vēroja kaķīti. Kad Ņuri baroju, viņa skatījās, kā viņš ēd un atdarināja viņu, čāpstinot savu muti.
Ir tik jauki, ka Laine vēro kaķi un priecājas par viņa klātbūtni.

piektdiena, 2013. gada 8. marts

Bērna vadīta ēšana.

Laikam jau cilvēks sastopas ar tām lietām, ar kurām ir lemts un ir vajadzīgs sastapties. Jau pirms kāda laika, meklējot mazulītei nepieciešamās lietas, sērfoju pa internetveikalu www.muki.lv un biju uzdūrusies rakstam par bērna vadītu ēšanu. Tobrīd vēl īpaši nedomāju, vai to varētu praktiski izmantot arī mēs ar Lainīti, bet, kad   4.mēnešu vizītē pie ģimenes ārsta, ārste ieteica jau sākt Lainei piedāvāt ķirbju biezeni, aizdomājos, kā labāk sākt piebarošanu. Iekšēji vēl nejutu vajadzību, ka Lainei vajag papildēdienu tik agri, jo svars nāca klāt pēc labākā scenārija (to atzina arī pati ārste) un Laine jutās labi. Atnākot mājās pēc ārsta vizītes, sāku meklēt biezeņu receptes, ar kurām labāk sākt piebarošanu, jo biju gatava klausīt ārstes padomam (ja jau ārsts saka, tad jādara), bet tad atkal uzdūros jau uz plašāku rakstu par BVĒ. Noklausījos arī Ģimenes studijas raidījumu un nolēmu, ka vērošu savu meitiņu un tad gan jau viņa parādīs, kad būs gatava nogaršot ēdienu.
Apņēmos arī izlasīt nesen iztulkoto grāmatu par BVĒ. Un tad atkal laimīga sagadīšanās: vienu vakaru zvans no māsas: "Vai ir kāda grāmata, ko gribētu nopirkt? Esmu grāmatnīcā!". Es ar diezgan lielu neticību, ka grāmatnīcā šī grāmata būs, saku: "Jā! Bērna vadīta ēšana." Un jau pēc dažām dienām šo grāmatu saņēmu dāvanā no māsas un uzreiz ķēros pie lasīšanas.
Vakar www.maminuklubs.lv skatījos tiešraides ierakstu par mazuļa piebarošanu un tur kāda mamma stāstīja, kā viņa izvēlējās šo metodi un kā viņām ar meitiņu sokas. Pie sevis nodomāju: "Interesanti, kad Lainīte pagaršos kaut ko no mūsu galda?"
Lainīte pusdienās iepazīstas ar brokoļiem
Pusdienās sev tieši plānoju tvaicēt brokoļus. Sēdos pie galda un, tā kā Laine savā šūpuļkrēsliņā palikt negribēja, tad paņēmu viņu sev klēpī. Nolēmu pāris brokoļu stienīšus nolikt viņai priekšā. Un še tev! Viņa paņem to brokoli un uzreiz liek sev mutē. Es gan biju izbrīnīta, jo iepriekš pusdienu laikā, šēžot pie manis klēpī, viņa ēdienu necentās likt mutē. Tā 7.marts kļuva par dienu, kad Lainīte sāk iepazīties ar citu ēdienu, izņemot mammas pienu. Gan jau redzēs, kā mums ies. Vakariņās piedāvājām viņai sausmaizīti, ko viņa labprāt pasūkāja. Un šodien brokastīs piedāvāju gan maizīti, gan stienīšos sagrieztu sieru. Tas arī tika iepazīts. Kā Laines tētis teica - ir jauki un interesanti, kad bērniņš sāk iepazīt to pašu ēdienu, ko ēdam mēs. Viens no šīs metodes pamatprincipiem ir neiejaukties Lainītes izvēlē un netraucēt ēdiena iepazīšanu. To centīsimies ievērot un savus vērojumus mēģināšu piefiksēt.

6.mēnesis

Laine kļūst arvien aktīvāka. Atkal ir jauni sasniegumi, kas jāpieraksta, lai neaizmirstos:

  • Viņa prot veikli griezties ap savu asi, lai sasniegtu kādu interesējošu priekšmetu.
  • Jau vairāk kā nedēļu Lainītei ik dienu, guļot uz vēderiņa, izdodas apvelties uz muguras.
  • Viena no mīļākajām rotaļlietām ir mana vecā zobu birste un minerālūdens pudele.
  • Sāk izrādīt neapmierinātību, ja nedod iespēju pieskarties pieaugušo spēlītēm: datoram, telefonam, TV pultij.
  • Sāk garšot papildēdienu. Jau ir pagaršots brokolis, sausmaizīte, siera stienītis.

ceturtdiena, 2013. gada 7. marts

Ikdiena ar mazuli. Z.Strautmane, 2008

Izdevniecības JUMAVA grāmatu, kurā ir praktiski padomi mazu bērnu vecākiem, paņēmu bibliotēkā. Izrādījās ļoti vērtīga lasāmviela.
Grāmata ļoti skaidri un saprotami strukturēta. Noderīgi padomi, kā veiksmīgāk midzināt bērniņu, kā risināt uzvedības problēmas, kā efektīvi saimniekot pa māju, kā bērniņu iesaistīt attīstošās rotaļās un nodarbībās.
Praktiski izmantoju padomu pierakstīt mazuļa miega režīmu. Pierakstītais palīdzēja saprast, kāds režīms ir bērniņam, līdz ar to bija skaidrs, cik ilgi un cik bieži Lainīte guļ. Kļuva vieglāk plānot savu laiku.
Kad Lainīte bija mazāka un velties tikai mēģināja, noderēja padoms par velšanos kopā ar mammu vai tēti: "Apgulieties pati uz grīdas vai lielā gultā uz muguras, apguldiet bērnu uz vēderiņa sev uz krūtīm, apķeriet viņu ar rokām, lai viņš nenokrīt, un velieties kopā ar bērnu uz riņķi - par viesiem 360 grādiem - vispirms uz vienu pusi, tad uz otru. Pārveļoties uz vēdera, uzmanieties, protams, lai nesaspiestu bērnu, bet nedaudz patrenējoties, šis vingrinājums iznāk tīri raiti. Vingrinājums ļoti labi attīsta bērna līdzsvaru un ir īpaši ieteicams, kamēr mazais pats velties vēl nemāk."(130.lpp.) Šķiet, ka tiešām šis vingrinājums 'darbojas', jo drīz vien Lainīte sāka velties.