Šķirstot un lasot šo grāmatu, sāku pamazām apzināties, kas mani ir ievilinājis mākslas pasaulē. Kāpēc vismaz reizi mēnesī ir vēlme doties uz kādu mākslas izstādi? Kas mani saista fotokameras apturētajos attēlos?
Britu mākslinieka Deivida Hoknija un mākslas kritiķa Mārtina Geiforda veidotā grāmata "Attēlu vēsture bērniem" atklāj daudzus pavedienus uz maģisko attēlu tapšanas un attīstības ceļu.
Manai sešgadīgajai meitai Lainei šobrīd ir interese par šāda enciklopēdijas veida vai izziņas grāmatām, tāpēc šo izdevumu pētījām ar viņu kopā.
Grāmatas saturs ir iekārtots 13 nodaļās, kur katrā no tām apskatīts attēla vēsturiskais attīstības posms, taču nodaļā tiek paskaidrots ne tikai vēsturiskais aspekts, bet arī attēls no veidotāja un skatītāja skatupunkta. Ļoti patīk, ka attēli tiek salīdzināti gan tehnikas, gan tematikas ziņā. Interesanti lasīt arī par to, kā attēlu autori un mākslinieki viens no otra pārņēmuši attēlu veidošanas tehnikas, krāsas un gaismas spēles.
Pirmais, kas piesaistīja Laines uzmanību, bija amizantās Rouzas Bleikas ilustrācijas, kas katru grāmatas lappusi papildina un paspilgtina ar atbilstošo tematu saistītiem varoņiem. Es tās nosauktu par sirsnīgām karikatūrām, kas apspēlē apskatāmo mākslas darbu, tā tapšanas vietu, apstākļus un iesaistītos priekšmetus. Visām lappusēm līdzi soļo Deivida, Mārtina, Rouzas un divu suņu Stenlija un Būdžijas uzzīmētie varoņi.
Pagaidām mūsu visilgāk pētītā nodaļa ir "Spoguļi un atspulgi", kur tiek apskatīts, kā mākslinieki spēlējas ar gaismu. Kā izrādās, spoguļiem ir bijusi liela ietekme uz attēlu radīšanu, jo spogulī taču redzam savu attēlu, taču gleznās atspulgus un atspīdumus attēlot ir ļoti sarežģīti, īpaši smalka un niansēta ir ūdens atspulgu attēlošana gleznās.
Noderīga ir grāmatas beigās atsevišķi nodalītā izgudrojumu laika skala, kur var sekot izgudrojumu un atklājumu ietekmei uz attēla veidošanas paņēmieniem un to kvalitāti. Piemēram, no papīra līdz videospēļu izgudrošanai, kas rada pavisam citus veidus, kā "spēlēties" ar attēliem. Interesanti, ka grāmatā var atklāt, kā viens izgudrojums noved pie cita. Neskatoties, ka mūsdienās, izmantojot viedtālruņos iebūvēto fotokameru, katrs veidojam attēlus ik dienas, tomēr mani nepārstāj vilināt attēla maģiskais tapšanas brīdis.
Šīs grāmatas vērtība noteikti ir tajā, ka to noteikti būs interesanti lasīt arī vecākiem. Līdzīgi kā ar mākslinieces Britas Tekentrupas grāmatu "Laika noskaņas", no kuras pa fragmentam ar meitām lasām pirms miega. Varbūt var pat teikt, ka vecāki būs tie, kas paņems grāmatu rokā, un pēc mirkļa bērns būs klāt, lai apsēstos blakus un kopā pētītu katru apskatāmo attēlu, mākslas darbu vai fotogrāfiju un to tapšanas nianses. Galvenās atziņas, lasot šo grāmatu kopā ar Laini, ir par to, ka katrs attēls top īpašos apstākļos, tam ir nepieciešami daudzi svarīgi priekšnoteikumi. Un pats svarīgākais - katram attēlam ir pacietīgs, ziņkārīgs un prasmīgs autors, kurš pasauli un katru priekšmetu redz citādāk. No tā atkarīgs, vai mūsu acis un domas apstāsies pie šī attēla un vai mūs aizraus attēlā redzētais.
"All That Heaven Allows" Duglass Sirk (1955)
