Adīta jaciņa

Kad mazulīte jāpoš pastaigai, tad diezgan sarežģīti uz jau esošā krekliņa uzvilkt jaciņu. Pēc jaunā gada atklāju, ka tieši adīta jaciņa ir ļoti viegli uzvelkama un arī lieliski der un izskatās. Tas ir jauks un noderīgs atklājums sev, lai zinātu kādām jaciņām dot priekšroku veikalā. Šī jaciņa tika atrasta sociālās palīdzības apģērbu grozā. Protams, visjaukāk būtu iemācīties jaciņas adīt pašai. Varbūt kādreiz tas izdosies?

Laines 100 dienas

Mūsu Lainīte šajā pasaulē dzīvo simto dienu. Ne daudz, ne maz.... Tā kā valdībai jāatskaitās par 100 dienās paveikto, tad arī mans uzdevums to darīt.
Laine ir mierīgs bērns, iemieg pati, uz brīdi arī nomodā prot pabūt pati ar sevi. Jāatzīst, ka Laine ir arī emocionāla būtne - ja emocijas ir sakrājušās, tad regulāri tās pauž uz āru un tad mums, vecākiem, ir uztraukums, vai viss kārtībā. Bet, kad emocijas ir izlaistas uz āru, tad atkal miers un labā oma ir atgriezusies :)
Pa šīm simts dienām Laine ir iemācījusies smaidīt, turēt galvu, velties uz sāniem un tad arī uz vēderiņa. Saskatīt cilvēku sejas, saklausīt skaņas, satvert mantiņas. Lainīte aptuveni 2 mēnešos ar pusi ieraudzīja savas rociņas un tad drīz vien sāka tās izzināt caur muti. Tagad jau arī citus priekšmetus mēģina iztaustīt ar muti.
Lainīte ir cītīga ēdāja, un tas ļoti priecē gan viņas vecākus, gan ģimenes ārsti. Tas atspoguļojas viņas augšanā - kopš dzimšanas Laine ir paaugusies par 11 cm un pieņēmusies svarā gandrīz dubultā.
Lainei patīk tēta izdvestās skaņas rotaļājoties un patīk vērot mammu, un vēl Lainītei patīk autiņbiksīšu mainīšanas process, tad var parunāties un visa uzmanība tiek veltīta viņai.
Lainītes smaids spēj aizkustināt vecvecākus un priekā aizelsties visiem draugiem un radiem. Tā tik turpināt!

Mana saldākā, mīļākā odziņa Laine, kas tagad aizņem lielāko daļu manu domu.

Kopš 30.septembra manās domās ir iesēta mīļa, skaista odziņa - mana meitiņa Laine, tāpēc nolēmu sākt piefiksēt sev svarīgos brīžus un lietas, kas saistās ar Lainīti.
Tuvojoties savai 100. dzīves dienai, Laine 1.janvārī guļot uz vēdera, pasniedzās pēc mantiņas un satvēra to. Tātad viņai bija 3 mēneši un 2 dienas.
Šodien gadījās viņas vēl viens sasniegums - viņa pirmo reizi apvēlās uz vēderiņa. Nu ir sācies periods - dusmošanās uz sevi un uz visiem pārējiem, ja neizdodas to atkārtot vēlreiz ;) Bet gan jau šī prasme tiks uztrenēta un tad varēs dusmoties uz sevi par kaut ko citu.

Dž. Trollopa "Bērni pūrā"

Stāsts par to, kā bērnu dzīves notikumu uztvere atšķiras no pieaugušo dzīves uztveres un cik grūti šīm bērna  un pieaugušā pasaulēm saskarties un saprasties. Īpaši grūti tas ir tādos brīžos, kad vecāki šķiras, atrod citu cilvēku un atkal rodas attiecību samezglojumi. Kā lai atrod zelta vidusceļu uz savas dzīves piepildījumu un bērna pasaules nesagraušanu?

6 STIĶI

Latviešu īsfilmu programmā ir iekļauts Unas Rozenbaumas darbs «Logs», Dāvja Kaņepes «Noklausīšanās», Ilzes Kungas-Melgailes «Gaismas zīmes», Paula Ķestera «Personību veikals», Elīnas Eihmanes filma «Gūtenmorgens un trešā acs», kā arī «Lielā Kristapa» ieguvēja - Ivo Brieža īsfilma «Filma». 

Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcā vārds "stiķis" skaidrots kā joks, triks un pekstiņš. Tiešām katrā no filmām ir kāds negaidīts un gaidīts pavērsiens vai joks, kas tiek izspēlēts ar skatītāju. Katra filma ir īpaša, interesanta un vērta, lai to redzētu. Prieks, ka ir dota iespēja redzēt visas šīs filmas vienuviet.

Psiholoģiskais vampīrisms filmā Notes on a Scandal (2006)

Filma par cilvēka iekšējiem dēmoniem. Aizraujošs sižets, filmas stāsts pastāstīts ar ļoti smalki izstrādātu detaļu palīdzību. Lielisks aktieru tēlojums. Filmas beigās ir vēlme aizstāvēt jauno skolotāju Šebu Hartu (Cate Blanchett), kaut gan patiesībā nevar atrast iemeslus vainot vienu vai otru notikumu attīstībā. Filma ir par cilvēka psiholoģiskajiem dēmoniem, ar kuriem katrs mēģina cīnīties vai sadzīvot pa savam. Un kuram ir tiesības pateikt, kā dzīvot ir pareizi? Interesanti, ka tēma atklāta caur skolotāja profesijas prizmu, kas tiek uzskatīta par pareizuma etalonu.
Paldies māsai par dalīšanos ar saviem kinotēkas krājumiem!

Cerība izglābt laulību (Hope Springs, 2012)

Šķiet, ka sižets un galvenā doma ir pavisam vienkārša un ka filmas temps ir tāds lēnīgs un plūstošs, bet filmas veidotājiem ir izdevies noskaņot mani uz vajadzīgā viļņa. Filmas problēma - laulātā pāra ikdienas ritums bez savstarpējas ieinterēsētības vienam par otru - ir atklāta tieši ar šo lēnīgo sižeta ritmu. Ar atkārtotajām ikdienas darbībām un ieradumiem, kas Keju (Meryl Streep) sāk kaitināt, parādīts, cik traģiski var pārvērsties divu cilvēku dzīve, ja kopdzīve kļūst par ieradumu, nevis baudu un prieku. Tāpēc Kejai rodas doma, ka attiecībās ar vīru kaut kas jāmaina. Bet savukārt viņas vīrs Arnolds (Tommy Lee Jones) to uzskata par stulbu ideju, par kuru vēl jāmaksā barga nauda...
Tēmas, kas tiek apspriestas pie psihoterapeita (Steve Carell), ir gan komiskas, gan sāpīgas, bet ļoti vērtīgas. Lai gan šis pāris ir nodzīvojis kopā jau 31 gadu, tie paši uztraukumi, man šķiet,var skart jebkuru pāri jebkurā vecumā. Un tas šķita visaizkustinošākais. Otrs cilvēks var sniegt gan patīkamus brīžus, gan kaitināt, gan sāpināt, bet, ja ir vēlme būt ar viņu kopā, tad ik pa laikam jāatgādina gan sev, gan viņam, kāpēc esat kopā. Un vēl viens atklājums ir skaista melodija un dziesma no filmas: Sam & Ruby "Ain't love something"