Mūsu Lainīte šajā pasaulē dzīvo simto dienu. Ne daudz, ne maz.... Tā kā valdībai jāatskaitās par 100 dienās paveikto, tad arī mans uzdevums to darīt.
Laine ir mierīgs bērns, iemieg pati, uz brīdi arī nomodā prot pabūt pati ar sevi. Jāatzīst, ka Laine ir arī emocionāla būtne - ja emocijas ir sakrājušās, tad regulāri tās pauž uz āru un tad mums, vecākiem, ir uztraukums, vai viss kārtībā. Bet, kad emocijas ir izlaistas uz āru, tad atkal miers un labā oma ir atgriezusies :)
Pa šīm simts dienām Laine ir iemācījusies smaidīt, turēt galvu, velties uz sāniem un tad arī uz vēderiņa. Saskatīt cilvēku sejas, saklausīt skaņas, satvert mantiņas. Lainīte aptuveni 2 mēnešos ar pusi ieraudzīja savas rociņas un tad drīz vien sāka tās izzināt caur muti. Tagad jau arī citus priekšmetus mēģina iztaustīt ar muti.
Lainīte ir cītīga ēdāja, un tas ļoti priecē gan viņas vecākus, gan ģimenes ārsti. Tas atspoguļojas viņas augšanā - kopš dzimšanas Laine ir paaugusies par 11 cm un pieņēmusies svarā gandrīz dubultā.
Lainei patīk tēta izdvestās skaņas rotaļājoties un patīk vērot mammu, un vēl Lainītei patīk autiņbiksīšu mainīšanas process, tad var parunāties un visa uzmanība tiek veltīta viņai.
Lainītes smaids spēj aizkustināt vecvecākus un priekā aizelsties visiem draugiem un radiem. Tā tik turpināt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru