Citāts no grāmatas "Bērna harmoniska attīstība, apmācība un audzināšana no pirmajām mūža dienām"
Jaunā gadsimta bērni ir aktīvi, darbīgi, talantīgi daudzās jomās, ar ļoti jūtīgu un smalku dabu, gatavi darīt labu, ar vēlmi palīdzēt. Šie bērni ir ar augstāku apziņas līmeni, brīvi, atraisīti, patstāvīgi, prot atrast nestandarta risinājumus. Jaunie bērni ir bezbailīgi, pilni prieka un mīlestības, tiecas daudz atdot un maz prasa sev. Viņus bieži uzskata par apdāvinātiem, bet viņu reakcija uz pasauli ir neparasta. Viņi ir neatkarīgi, aktīvi un viņiem ļoti patīk uzmanība. Viņi nekautrējas, viņiem nav kompleksu, viņi nekautrējas demonstrēt savu īsteno attieksmi pret kaut ko vai kādu un ir ļoti dabiski savā uzvedībā. Viņi vienmēr pamana, sajūt liekulību, melus, viltību un izlocīšanos, tāpēc pret viņiem labāk izturēties ar cieņu, godīgi, kā līdzīgam pret līdzīgu.
Lai gan var būt tā, ka viņus ļoti mīl un austu vērtē, tomēr bieži viņus uzskata par dīvainiem, pārāk jūtīgiem, tādiem, kas pārāk ņem visu pie sirds. Iekšēji šie cilvēki jūtas nebrīvi un pat vientuļi. Viņi reti runā par savu aizraušanos, un apkārtējie bieži pat nenojauš par viņu bagāto iekšējo pasauli. Viņi pūlas pielāgoties dzīvei, bet tas viņiem tik viegli nepadodas.
Jaunās paaudzes bērnu jūtīgums izpaužas daudzējādi. Viss uz viņiem atstāj spēcīgāku ietekmi. Tas attiecas uz gaisu, smaržām, ēdienu un ūdeni, zālēm, apģērbu, skaņām un mūziku, viss, ko viņiem nākas vērot savām acīm; tāpat tas attiecas uz visām attiecībām ne tikai uz citiem cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem un augiem. Viņiem ir pilnīgi cita attieksmi pret dabu un pret visu apkārtesošo realitāti.
Parasti nesamaitāts bērna organisms " zina", kādi produkti ir derīgi un vajadzīgi un kādi nav vai pat ir kaitīgi.
Jebkurš cilvēks ir jūtīgs pret citu cilvēku pieskārieniem, vēl jo vairāk jaunās paaudzes bērni, kuriem pieaugušo murcīšana var būt vienkārši neizturama. Viņi ir ļoti mīlīgi un laipni, un viņiem nepieciešami tādi paši maigi un sirsnīgi tuvu cilvēku apskāvieni un glāsti. Viņiem nepatīk, ja pieaugušie rupji un familiāri glauda viņu galvas, kniebj (it kā mīlot) vai garāmejot uzplikšķina pa dažādām ķermeņa daļām.
Jaunie bērni ir ārkārtīgi jūtīgi pret ziediem, skaņām un mūziku. Viņiem nepatīk troksnis, viņi dod priekšroku klusumam un dabas skaņām. Bērna istabu labāk iekrāsot pasteļtoņos, cenšoties izvairīties no spilgtām krāsām. Mūzika nedrīkst būt skaļa, labāk izvēlēties mierīgu, harmonisku un patīkamu mūziku.
Attiecību joma.
Ārēji, kompānijā vai starp vienaudžiem jaunie bērni var neizrādīt savu dziļo garīgo interesi par dzīvi. Var šķist nesabiedriski, ja blakus nav neviena, kas ir līdzīgi viņiem un saprot viņus. (..) Pēc pirmajiem mēģinājumiem dalīties savās neparastajās domās jaunie bērni bieži saskaras ar to, ka apkārtējie viņus nesaprot pareizi, tāpēc vēlme dalīties savās pārdomās ātri apdziest. Tādēļ ģimenei jājūt bērna vajadzības un jāsniedz atbalsts.
Prakstiski man ļoti patīk izmantot Jekaterinas ieteikto padomu: ikdienā, darbojoties ar mazuli, uzdot tādu kā retorisku jautājumu: "Kas ir pats galvenais?" un tad pašam atbildēt: "Mīlestība!". Pamatā viņas mācību metodēm ir uzskats, ka bērniņš ļoti daudz saprot un var apgūt, tikai vēl to p
ateikt nav iemācījies.
Ēšanas jomā Laine ir iepazinusies ar putrām - gan speciāli bērniņiem domātām, gan tēta vārīto auzu pārslu, gan mammas gatavoto - rīsu. Putru viņa ēd no karotītes, kad baro tētis vai mamma, vai, piemēram, auzu pārslu putru viņa ēd ar rokām. Tādā gadījumā ir liela nekārtība, toties liels prieks, ka Laine pamazām patstāvīgi apgūst ēšanas prasmes.
