Smalks pavediens.

Ieskaties zirnekļa tīklā! Tam ir savs arhitekts, un būvatļauju tas neprasa. Photo by sister.

Teniss. Gulbis. Uzvara.

Svētdien, 19.09.2010., iepazinos ar atmosfēru tenisa aprindās. Tas ir elegants, saspringts un skaists sporta veids. Gulbis, protams, nopietns vīrs! Bet tenisu viņš spēlē skaisti! Man patika skatīties viņa spēli.

Poētiskā kafejnīca.

Vakar iegāju jaukā, omulīgā kafejnīcā, kur varēja iemalkot dzeju un cigoriņu kafiju, nokosties no dzejnieku plikās bohēmas kā no karstas vafeles, un izbaudīt ievērojamu dzejnieku sabiedrību kā sarkanā vīna glāzi. Dzejnieki lasot dzeju, sacentās par klausītāju apbrīnu un par siļķu bundžas iegūšanu.
Un galvenais - es varēju lepoties, ka mana māsa dzejniece ir starp dalībniekiem.

Neaizmirstiet ieslēgt televizoru.

Gints Grūbe jau no raidījuma  "Vakar intervija" laikiem saistījis ar savu erudīciju, ar veidotajām intervijām. Bauda klausīties viņa spriedumos un arī balss tembrā.
Te viņa domas par televizora lomu mūsu dzīvē. Par to, ka cilvēks pats lemj par to, kā televizors ietekmēs viņa domas: http://www.mistrusmedia.lv/index.php/lv/blogs/Gints%20Gr%C5%ABbe/2213/

Meitene, kas spēlējas ar uguni. Stīgs Lārsons.

Tikko izlasītā grāmata intriģē jau no paša sākuma kā turpinājums pirmajai Millenium triloģijas daļai. Īpaši aizraujoši notikumi raisās, kad Līsbeta Salandere iekļūst tādā sarežģītā situācijā, kad tiek turēta aizdomās par triju cilvēku slepkavību. Līdz pat grāmatas beigām saglabājas intriga, vai tiešām šī mīkla atrisināsies. Pārsteidz un šokē grāmatā izvērstie un atklātie noziegumi sieviešu vardarbībā un narkotiku tirdzniecībā. Vai tiešām Homo sapiens spēj būt tik nežēlīgs?

Sava ceļa gājējs.

Mans kaķis ir izvēlējies mani. 

Viņš ir ļoti skaists, mīļš un sirsnīgs. Ja mīļojas tad tā, ka šķiet, viņa laimei nav vajadzīgs nekas, izņemot manu roku, kurai pieglausties un kura noglaudītu viņu. Ja kožas, tad tā, ka šķiet, viņš gatavs sakost man rokas līdz asinīm un nekas viņu neapstādinās. No rīta viņš mīļo mūs tā, it kā nebūtu redzējis nedēļu, kaut gan visu nakti gulējis un murrājis uz mana spilvena. Viņam nevar pielabināties, jo viņš pats izlemj, kas ir pelnījis viņa mīļumu un mieru.

Mans kaķis ir izvēlējies mani.

Septembris. Dzeja. Pirmurbums. Plūdi.

Vakar Jāņa Akuratera muzejā es krustojos ar dzeju. 

Lai gan no dzejnieku puses tas bija pirmurbums, tomēr dzeja plūda, čaloja un grieza straumes - noteikti vēl bīstamāk kā Mārupītē. Katrs dzejnieks, kas uzstājās, radīja savu noskaņu, savu dzejas plūsmu. Akuratera muzeja istabas interjers ir atbilstoša vieta dzejas baudīšanai - ar iekurtu uguni kamīnā, ar vakara saules kūļiem logā, ar tējas malkošanu pēc tam.

Paldies māsai, ka ielūdza mani būt par dzejas (un ne tikai) plūdu liecinieci.