Vakar Jāņa Akuratera muzejā es krustojos ar dzeju. 
Lai gan no dzejnieku puses tas bija pirmurbums, tomēr dzeja plūda, čaloja un grieza straumes - noteikti vēl bīstamāk kā Mārupītē. Katrs dzejnieks, kas uzstājās, radīja savu noskaņu, savu dzejas plūsmu. Akuratera muzeja istabas interjers ir atbilstoša vieta dzejas baudīšanai - ar iekurtu uguni kamīnā, ar vakara saules kūļiem logā, ar tējas malkošanu pēc tam.Paldies māsai, ka ielūdza mani būt par dzejas (un ne tikai) plūdu liecinieci.
man šķiet - mums ar dzejas plūdumu tik tiešām izdevās palīdzēt Mārupītei.. jo, atbraucot mājās, ziņās tika vēstīts, ka aizsprosts ir likvidēts...
AtbildētDzēstNu ko, tagad jāgaida otrurbums! :) Paldies, ka biji klāt, Mās!