Burlesque

Ļoti skaista izklaides filma! Lielāko daļu filmas skatījos ar aizturētu elpu, jo patīk skatīties, kā skaistas sievietes kustas, dejo, dzied... laba skaņa, laba mūzika. Pilnīgi ir vēlme sagaidīt jauno gadu burleskas noskaņās. Bravo!!!

Ziemassvētku sajūtas.

     Šogad tiešām tika noķertas Ziemassvētku sajūtas. Kā tas izdevās? Sākot jau ar to, ka pašam jāpieliek pūles, lai tās sajūtas vismaz ietu garām tavai mājai un tad būtu iespēja tās ievilināt iekšā mājā un arī sevī. Tās pūles bija patīkamas: ar māsu ieplānojām pasākumu, šādas tādas aktivitātes. Pirmsziemassvētku dienā gājām meklēt eglīti, pēc tam izrotājām to, izmantojot tās mantiņas, kas arī vienam otram atsauca atmiņā patīkamas sajūtas. Neizpalika, protams, lielā ēdienu gatavošana.
      Tad varēja sākties ģimenes pasākums: nedaudz ēdām, nedaudz dzērām, minējām mīklas, smējāmies un strīdējāmies par to, cik godīgi bija rotaļu noteikumi un kurš galu galā ir uzvarētājs, apzinoties, ka uzvarētāji mēs esam visi, jo mums ir prieks, tuvie cilvēki, veselība un gandarījums par skaisto pasākumu, kuru paši svinējām. Paldies māsai par ideju!

Šokolādīgais grēciņš.

Šokolāde ir mana kaislība! Un šajā kūkā tās netrūkst! Kūka izdevās dievīga!!! Tik garšīga, kūstoša, tumīga! Paldies žurnālam "Santa" par recepti un paldies māsai par burvīgi un jautri pavadīto laiku, gatavojot šo kūku. Visticamāk tāpēc arī kūka izdevās tik laba!

Bright star, 2009

Šī filma manī raisīja vēlmi dzīvot 19.gs. sākumā. Tik skaisti tērpi, jutekliskas attiecības, kad nevar izmantot telefonu, lai uzzinātu, kā jūtas mīļotais cilvēks citā pasaules pusē, jo viens no svarīgākajiem komunikācijas veidiem ir vēstule. Vēstule, kas mīlestības pārņemtajam ir kā elpas vilciens ....

Tauriņu ķeršana, poētiskā māksla, izšuvumi uz spilvendrānas un vējā plandoši svārki.... izjusts daiļums katrā filmas kadrā.

Veiksme šodien vai neveiksme vakar?

Šodienu iedomājos par veiksmīgu dienu, jo pie mājas soliņa atradu ādas pirkstaini, kuru pazaudēju vakar vakarā. Bet, ja padomā no cita skatupunkta, tad drīzāk vakardien mani piemeklēja neveiksme, jo pazaudēju šo pirkstaini? Nē! Tā kā esmu optimists, tad labāk uzskatīšu šo dienu par veiksmīgu!

Rudens sācis gleznot.

Svētdien Doles salas parkā mielojām acis, kā rudens iekrāso ozolus, liepas, kļavas, bērzus un kastaņus. Taustes maņu kutināja vējš, kas dancināja koku lapas un glāstīja vaigus. Tam par spīti sildīja saule.

Smalks pavediens.

Ieskaties zirnekļa tīklā! Tam ir savs arhitekts, un būvatļauju tas neprasa. Photo by sister.

Teniss. Gulbis. Uzvara.

Svētdien, 19.09.2010., iepazinos ar atmosfēru tenisa aprindās. Tas ir elegants, saspringts un skaists sporta veids. Gulbis, protams, nopietns vīrs! Bet tenisu viņš spēlē skaisti! Man patika skatīties viņa spēli.

Poētiskā kafejnīca.

Vakar iegāju jaukā, omulīgā kafejnīcā, kur varēja iemalkot dzeju un cigoriņu kafiju, nokosties no dzejnieku plikās bohēmas kā no karstas vafeles, un izbaudīt ievērojamu dzejnieku sabiedrību kā sarkanā vīna glāzi. Dzejnieki lasot dzeju, sacentās par klausītāju apbrīnu un par siļķu bundžas iegūšanu.
Un galvenais - es varēju lepoties, ka mana māsa dzejniece ir starp dalībniekiem.

Neaizmirstiet ieslēgt televizoru.

Gints Grūbe jau no raidījuma  "Vakar intervija" laikiem saistījis ar savu erudīciju, ar veidotajām intervijām. Bauda klausīties viņa spriedumos un arī balss tembrā.
Te viņa domas par televizora lomu mūsu dzīvē. Par to, ka cilvēks pats lemj par to, kā televizors ietekmēs viņa domas: http://www.mistrusmedia.lv/index.php/lv/blogs/Gints%20Gr%C5%ABbe/2213/

Meitene, kas spēlējas ar uguni. Stīgs Lārsons.

Tikko izlasītā grāmata intriģē jau no paša sākuma kā turpinājums pirmajai Millenium triloģijas daļai. Īpaši aizraujoši notikumi raisās, kad Līsbeta Salandere iekļūst tādā sarežģītā situācijā, kad tiek turēta aizdomās par triju cilvēku slepkavību. Līdz pat grāmatas beigām saglabājas intriga, vai tiešām šī mīkla atrisināsies. Pārsteidz un šokē grāmatā izvērstie un atklātie noziegumi sieviešu vardarbībā un narkotiku tirdzniecībā. Vai tiešām Homo sapiens spēj būt tik nežēlīgs?

Sava ceļa gājējs.

Mans kaķis ir izvēlējies mani. 

Viņš ir ļoti skaists, mīļš un sirsnīgs. Ja mīļojas tad tā, ka šķiet, viņa laimei nav vajadzīgs nekas, izņemot manu roku, kurai pieglausties un kura noglaudītu viņu. Ja kožas, tad tā, ka šķiet, viņš gatavs sakost man rokas līdz asinīm un nekas viņu neapstādinās. No rīta viņš mīļo mūs tā, it kā nebūtu redzējis nedēļu, kaut gan visu nakti gulējis un murrājis uz mana spilvena. Viņam nevar pielabināties, jo viņš pats izlemj, kas ir pelnījis viņa mīļumu un mieru.

Mans kaķis ir izvēlējies mani.

Septembris. Dzeja. Pirmurbums. Plūdi.

Vakar Jāņa Akuratera muzejā es krustojos ar dzeju. 

Lai gan no dzejnieku puses tas bija pirmurbums, tomēr dzeja plūda, čaloja un grieza straumes - noteikti vēl bīstamāk kā Mārupītē. Katrs dzejnieks, kas uzstājās, radīja savu noskaņu, savu dzejas plūsmu. Akuratera muzeja istabas interjers ir atbilstoša vieta dzejas baudīšanai - ar iekurtu uguni kamīnā, ar vakara saules kūļiem logā, ar tējas malkošanu pēc tam.

Paldies māsai, ka ielūdza mani būt par dzejas (un ne tikai) plūdu liecinieci.

The Girl with the Dragon Tatoo (2009)

Vakar noskatījāmies grāmatas ekranizējumu. Tā kā grāmatu biju pavisam nesen lasījusi, tad sižeta pavērsieni mani nepārsteidza, kaut gan filma bija interesanta un aktieru darbs bija baudāms. Bet mani pārsteidza galvenās lomas atveidotāja aktrise Noomi Rapace. Jo īpaši pēc tam, kad meklēju informāciju par viņu internetā. Kad redzēju citus viņas attēlus, tad pilnīgi nevarēju noticēt, ka tā tiešām ir viņa. Tas nozīmē, ka viņai izdevās lieliski attēlot savu varoni Līsbetu Salanderi, jo viņas gotiskais stils šķita pilnīgi saaudzis ar viņu. Bravo Noomi Rapace! Noteikti skatīšos nākamo daļu.

Mūsu apsveikuma kartiņas.

Mūsu dzīvokļa pieliekamajā stāv vairākas kastes pilnas ar apsveikuma kartiņām. Ko lai dara ar tām? Varētu jau izdalīt ielās vai kaut kur pie kinoteātra kā bukletiņus , bet žēl, jo darba un enerģijas tika ieguldīts daudz, lai šīs kartiņas taptu tik skaistas, cik tās ir. 

Ir radusies tāda doma, ka varētu tās kartiņas pārdot kādā festivālā vai gadatirgū, kur būtu daudz cilvēku un kopā ar māsu par minimālu maksu izpārdot tās. Šī doma ir jāieliek smadzeņu plauktiņā un jāizdomā, ko varētu darīt lietas labā. Varbūt, ka radošā māsa nāks talkā ar savu "odziņu"?

Līga Sakse "Dimensijas un Dinamika".

Cik tālu no dūmiem var būt zieds? Vakar ar māsu bijām fotoizstādē. Līga Sakse apvieno kompozīcijā ziedu svaigumu, sievišķību, maigumu ar dūmu vīrišķo un mistisko dabu. Tomēr kompozīcijas uzrunā ar savu vieglumu, vijīgumu un neparastumu.
Zieds ir neatkarīgs. Dūms cenšas piekļauties ziedam....

Meitene ar pūķa tetovējumu. Stīgs Lārsons

Zviedru kriminālromāna triloģijas pirmā daļa, kas mani ievilka šajā žanrā, pašai to neapzinoties. Blumkvists asprātīgs patiesības urķētājs žurnālistikā, viņš spēj atmaskot vislielākos krāpniekus biznesā un valstī. Kad viņu uzaicina izmeklēt mīklainu slepkavību slavenajā Vangeru dzimtā, sākas aizraujoša notikumu atklāsme. Savdabīgas un patiesas ir viņa attiecības ar sievietēm, no kurām viena ir Līsbeta Salandere. Meitene ar mīklainu pagātni, stipru taisnīguma izjūtu, asu prātu un apbrīnojamām hakeres dotībām.

Aizraujoši notikumu pavērsieni, cilvēku savstarpēju attiecību atspoguļojums un raita valoda.

Noteikti skatīšos filmu, kuras pamatā ir šis stāsts.

Iecerētās grāmatas.

1. Dženeta Vintersone. Bākuguns, Apgāds "Zvaigzne ABC"

2. Biruta Delle. Mans ceļš, Apgāds "Atēna"

3. Sofija Kinsela. Tikai nevienam nesaki! Apgāds "Zvaigzne ABC"

4. Džoanna Trollopa. Bērni pūrā, Apgāds "Zvaigzne ABC"

/Žurnāls Santa, jūlijs 2007/