Kolka Cool, 2011. J.Poškus

Pirmajā mirklī, kad piecēlos no kinoteātra krēsla, likās, ka filma nepatika: pārāk lēna, pārāk neskaidra doma, ko vēlējās pateikt mākslinieki u.tml. Bet tad, atbraucot mājās, nāca apskaidrība: tāpēc tā filma šķiet tik lēna, ka to cilvēku (Andžas, Gvido, Simonas) dzīvi gribas iestumt. Un filmas laikā ir doma: "nu, izdomājiet kaut ko, nu dariet kaut ko jēdzīgu! Rīkojaties! Jūs taču paši esat savas dzīves kalēji!" Bet no otras puses - arī pašas dzīvē ir bijuši mirkļi, kad nezini, ko vēlies, nezini, ko darīt. To visticamāk sauc par bezmērķību! Jāatrod mērķis, jātiecas to sasniegt! Ja neesi apmierināts ar savu dzīvi, tad maini to!
Laikam filmas nosaukums ir tāds tāpēc, ka viņi paši sevi uzskata par cool džekiem - vēsajiem džekiem. Kaut gan, vai tas nozīmē, ka viņi ir apmierināti ar savu dzīvi?
Domāju, ka Latvijā un pasaulē ir daudz tādu cilvēku, kam pats svarīgākais dzīvē šķiet iedzert un paballēties. Bet, lai dzīve iegūtu kādu jēgu, ir jāpacenšas.
Filma ir mākslinieciski ļoti baudāma: te atklāti Latvijai tipiski vasaras kadri, vēja šalkoņa, jūra, meža burvība.
Bet vislabāk par šo filmu ir izteikusies mana māsa: http://precos.lv/raksti/dazadi/article.php?article_id=3538912

Piparkūku renesanse, 2011. gada decembrī

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāmā labdarības izstāde „Piparkūku re-novācija”atklāj jaunu skatījumu uz tik ieraksto, un, man jau šķiet, ka "nobružāto" piparkūku izskatu, formu un ideju. Pazīstami mākslinieki darbojušies ar piparkūkas mīklu un radījuši piparkūkas īpašā izskatā. Īpaši smalks darbs šķita tas, uz kura ar balto glazūru uzraksīta piparkūku mīklas recepte un uz piparkūkas veidotas krāšņu rožu figūriņas.
Jauki, ka kopā ar māsu izdevās iegriezties šajā izstādē, jo piparkūku smarža "renovē" Ziemassvētku sajūtas mūsu domās.

Sievietes T ELPA, 2011

Izstāde iedvesmoja ar mūsdienu mākslu, mūsdienu mākslinieču skatījumu uz sievietei aktuāliem procesiem. Uzmanība pieķērās savdabīgam mākslas objektu veidošanas materiālam - plastilīnam -, ar kura palīdzību Liene Mackus izveidojusi cilvēku figūriņas ar savu īpašu raksturu, piemēram, darbā ar nosaukumu "Modris", kas gatavojas mazgāties vannā (ar visu švammi, ar visu ūdens pildīšanu vannā).
Mani uzrunāja arī ķeramiķes Ingūnas Skujas darbs, kurā attēlota dzejniece Aspazija. Viņa attēlota tiešām savā īpašā stilā un tāpēc izstaro sievišķību un šarmu. Man šķiet, ka svarīgi neaizmirst arī tās latviešu sievietes, kas ir nozīmīgas latviešu kultūras vēsturē, ņemot vērā, ka Aspazijai tajā ir īpaša loma.
Pārsteidza mākslas darbu cikls, kas veltīts sievietes mēnešreižu tēmai. Lai gan darbi šķita jocīgi, tie lika apstāties.
Aizdomāties lika arī Annas Heinrihsones darbs "Maigums", kurā izstādīti iepriekš saplīsuši priekšmeti, kas bija salīmēti ar līmlenti.