pirmdiena, 2017. gada 14. augusts

Bērnu grāmata miega rituālam "Zilonīte, kura ļoti gribēja aizmigt."

Foto no www.penguin.co.uk
Šodien pat bibliotēkā manās rokās ieslīdēja jauka bērnu grāmata no jaunumu plaukta. Un uzreiz pirms diendusas savām meitām (2 un 4 gadi) šo grāmatu steidzu lasīt. Atzīšos, ka ļoti iepatikās vāka ilustrācija  - "mazais zilonēns dodas savā ceļā uz miedziņu". Tā jau ir - mēs, vecāki, tikai varam pavadīt bērnu miedziņā, bet iemigšana ir paša bērna ceļojums sevī, ceļojums pavadītajā dienā, atvadīšanās no skaistās dienas. Bet par šo aspektu tieši visvairāk bažījās manas meitiņas, uzdodot jautājumus: "Kāpēc zilonīte Zuze dodas viena brīnumu mežā? Kā viņa atradīs savu mammīti?" Bet vecākā meita drīz vien pati spēja atbildēt uz šo jautājumu: "tas ir iedomu mežs, kā sapnītis".
Grāmatas valoda ir specifiska, to atzīst arī autors, taču ar to atšķiras no ierastām pirmsmiega grāmatām. Es sajutu tajā ko meditatīvu, kas rosina attālināties no ikdienas rūpēm, saspringuma un ļaut domām un elpai plūst savu ceļu. Ļoti patika epizode par koka lapas kritienu Rāmās Upītes krastos. Grāmatas beigās īsie padomi vecākiem par gulētiešanas rituālu un sagatavošanos tam.
Redzēs, vai meitas gribēs lasīt to atkal, bet pirmajā reizē viņas iemiga, grāmatai vēl nebeidzoties. Izrādās - tā nav pirmā grāmata šajā sērijā. Kārls Jūhans Forsēns-Ērlins kļuvis populārs jau ar pirmo šāda veida grāmatu "Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt."

pirmdiena, 2017. gada 23. janvāris

Drosme iepazīt sevi. Individuālā psihologa konsultācija.

Ikdiena kļūst vieglāka, kad iepazīsti sevi.
Kad piedzimst bērni, tad vecākos bieži vien atklājas kādi dēmoni. Es sabijos no savas agresijas, kura pārņem mani dusmu izvirdumos. Tāds bija galvenais jautājums, kādēļ nolēmu doties uz individuālo konsultāciju pie psihologa. Mani iedrošināja Psiholoģijas dienu ietvaros piedāvātās iespējas. Izvēlētais laiks un vieta sakrita tā, ka devos pie psiholoģijas centra "Līna" speciālistes Aigas Ukstiņas.
Galvenās atziņas:
Bilde no māsas ceļojuma uz Prāgu.
  • Fiziskais kontakts. Bērnam līdz skolas vecumam ir īpaši svarīgs vecāku pieskāriens, apskāviens un bieži vien man pietrūka apzināšanās, ka arī mani pašu spēj nomierināt mirklis, kad esmu fiziskā saskarsmē ar savu bērnu. 
  • Uzticēties savai intuīcijai līdz galam. Bieži vien problēmas risinājums ir manās pirmajās sajūtās, taču prāts un bailes par apkārtējo viedokli nomāc intuīciju un paļaušanos uz sevi.
  • Parūpēties par savām ērtībām un savām emocijām. Konstatēju, ka negatīvās emocijas mani pārņem tieši tajos mirkļos, kad pati jūtos diskomfortā. Svarīgi savas sajūtas konstatēt un radīt sev ērtus apstākļus. Nebaidīties lūgt palīdzību citiem.
Lai gan tā bija tikai viena konsultācija, tā atstāja uz mani dziļu iespaidu. Īpaši attiecībā uz to, ka bērnam nevajag liegt savu tuvumu, pieskārienus un mīļumu. Ikdienība un greizi priekšstati attur mani ļauties. Šobrīd mācos ļauties mīļumam.

pirmdiena, 2016. gada 10. oktobris

Marte Meo terapijas iepazīšana psiholoģijas dienu ietvaros

Psiholoģijas dienu ietvaros organizētos pasākumus gaidu uzreiz ar rudens iestāšanos. Pirmkārt, viegli pārskatāma programma, kurā vienkopus var atrast informāciju par semināriem un lekcijām par daudziem interesantiem un lietderīgiem tematiem. Un otrkārt, tie ir bezmaksas, tāpēc ir vieglāk sadūšoties uz kādu no tiem aiziet. Aizvadītajā piektdienā devos uz Ineses Taubes vadīto semināru par Marte Meo metodi. Lūk skaidrojums no semināra apraksta: "Marte Meo ir uzmundrinoša terapija, kas balstās uz spēkiem, kas jau ir ģimenē. Tā ir veidota tā, lai sniegtu konkrētu, praktisku un saprotamu informācija par bērna attīstību. Pētījumi rāda, ka pozitīva interakcija maziem bērniem ietekmē viņu dzīvi visā tās garumā. Tādēļ Marte Meo metodes pamatinformācija balstās uz dabiskās attīstības modeli."
Manis gūtās atziņas, kurās vēlējos padalīties:

  • Tā kā Marta Meo nozīmē "paša spēkiem", tad vēlreiz sev atgādināju, ka daudz neizmantotu resursu ir pašā cilvēkā, pašā ģimenē. Metodes būtība - analizēt īsus ikdienas situāciju video, kurā mijiedarbojas vecāki un bērns, tādā veidā smeļoties pozitīvas darbības modelīšus, ko izmantot turpmāk.
  • Viens no semināra dalībniekiem - pamatskolas skolotājs - dalījās ar atziņu, par kuru nebiju aizdomājusies. Mūsdienās bērni baidās kļūdīties. Tāpēc baidās doties pie tāfeles, baidās ko uzsākt. Ar šausmām atskārtu - ar mani ir tieši tāpat! Es baidos kļūdīties, un tāpēc bieži vien minstinos kaut ko darīt, kaut ko uzsākt, uzticēties sev...
  • Trešā atziņa - ar bērnu nevajag rotaļāties, jāļauj rotaļāties viņam pašam, jāļauj izrādīt iniciatīva. Vienkārši jāprot būt līdzās. Tādā veidā arī bērns uzdrošinās izdarīt ko nepareizi (t.i. pa savam), mēģina darbu vai aktivitāti paveikt līdz galam.
Nākamajā bloga ierakstā uzrakstīšu atziņas, ko guvu, dodoties uz individuālo psihologa konsultāju.

ceturtdiena, 2016. gada 1. septembris

Adrijas dumpinieciskums (divi gadiņi)


Divi gadiņi bērna vecumposmā - dumpinieka laiks! Un Adrijas uzvedībā to var stipri manīt. Viņa izaicina vecākus, pēkšņi atsakoties pēc pastaigas nomazgāt rokas, sadusmojas un paziņo, ka vakariņas neēdīšot. Stipri dusmojas un raud, ja neizdodas pašai uzvilkt bikses vai apavus. Arī saņemt palīdzību no vecākiem kategoriski atsakās. Tomēr ar Adriju pavadītais laiks ir ļoti interesants un novērot viņas attīstību ir ļoti saviļņojoši un patīkami.

  • Adrijas valoda ir ļoti iepriecinošā attīstības posmā. Viņa prot skaidri izteikt domu (Lai gan teikuma sākumā uz pirmā vārdiņa mēdz iesprūst). Par to pagaidām neuztraucos, jo pat Laine bez mēneša 4 gados mēdz atkārtot pirmo vārdu teikumā. Adrija prot atstāstīt notikumus un darbības saliktos teikumos, izmantojot saikļus "kamēr", "jo", "tāpēc". 
  • Adrija atceras ļoti daudz vārdus. Viņas vārdu krājums mani pārsteidz katru dienu. Piemēram, pusdienās ieliku šķīvī viņai tomātu mērci, pēc brīža, kad sāka ēst, viņa jautā: "Tas ir kečups?" 
  • Adrija prot iet uz podiņa un arī pēdējās nedēļas laikā prot pati novilkt bikses. Iepriekš viņai palīdzēja māsa. 
  • Pēdējās nedēļas laikā ir iemācījusies lekt uz augšu, stāvot uz abām kājiņām. Un pašai tas dikti patīk. Viņa lec un saka: "Skat, kā es protu lekt!" 
  • Kad ir paēdusi, viņa konstatē: "Paēdu! Man ir pilns dupsis!" 
  • Kad ir tumšs vai kāds aizsedz skatu, viņa saka: "Es kaut ko neredzu!". Līdzīgi arī par skaņu. 
  • Tētis ir dikti aizrāvies ar volejbolu. Adrijai patīk stāstīt, ka tētis ir aizbraucis spēlēt "vosebolu". 
  • Pirms miega viņa labprāt pati šķirsta grāmatas, piemēram, par skaitīšanu, par Jēci vai par draudzību. 
  • Kopā ar māsu viņai ļoti patīk spēlēties ar lelli Loti. Savas lelles viņas liek gulēt, mazgā izlietnē, pārģērbj, ņem līdzi ārā, šūpo un, runājot ar Loti, viņa atkārto vairākas frāzes, ko visticamāk noklausījusies no mammas: "Sēdi mierā, Lote!", "Ja gribi čurāt, tad čurā!", "Ja gribi gulēt, tad guli!", "Nebaidies, viss būs labi! Mamma tepat, blakus." un daudzas citas. 
  • Ieraugot zālītē kādu ziediņu, Adrīte bieži apstājas un noplūc to mammai. Dāvina un saka: "Tas Tev!" 
  • Kopš Adrijai palika 2 gadiņi, viņai nepatīk, ja viņu nosauc par mazu. Tad viņa nopietnā balsī saka: "Es neesmu maziņa, esmu liela!"

trešdiena, 2016. gada 20. aprīlis

Lainei burtu jūtīgais periods. Adrijai - vārdu krājuma papildināšanas laiks.

Laine (3,5 gadi) jau ir iemācījusies rakstīt savu vārdiņu. To viņai palīdzēja izdarīt gan tante Inga, gan tētis. Jau kādus pāris mēnešus pirms tam Laine cītīgi jautāja par sastaptajiem burtiem, meklēja savu burtu un atrada to pat visneparastākajās vietās, piem., uz elektriskās plīts, kad karstums bija  uzgriezts uz ciparu 7, viņa pamanīja, ka tas ir viņas burts tikai otrādi ;) Drīz vien viņa atpazina arī māsas burtu "A" un pēc tam tētā vārda burtu "G". Ieraugot kādu burtu, jautāja, kādi vārdi sākas uz šī burta. Tas viņai ļoti interesē. Tad iemācījās rakstīt savu vārdiņu un, kad uznāk iedvesma, raksta to gan uz papīra un tāfeles, gan uz bruģa ar krītiņiem.
Šķiet aizraujoši, kā bērns pats ar savu iniciatīvu spēj tik daudz apgūt tik agrā vecumā.
Laines pērle. Spēlējam paslēpes. Esmu labi noslēpusies.
Laine: "Mamma, kur tu esi?"
Es klusēju.
Laine: "Mamma pati nezina, kur viņa ir. Kā es viņu atradīšu?"

Adrija līdz ar māsas interesi par burtiem, ēdot burtiņu zupu vai konfektes, jautā: "Mamm, kas ta i pa burtiņu?" Kad atbildu, tad atkārto šos burtus.
Viņa pārsteidz ar savu vārdu krājumu, jo ik pa laikam nosauc tādus vārdus, ko iegaumējusi zibenīgi, piemēram, ieraudzījusi, ka Laine ēd spageti līdzīgus makaronus, iesaucās: "gribu geti, gribu geti" un tikai Laine spēja mums atšifrēt, ka Adrija taču grib spageti ;) Viņai ļoti patīk skaitīt dzejoļus un dziedāt dziesmas savā nodabā.

Adrijas runas pērles:
  • Izvilku fēnu, lai žāvēt matus. Adrija saka: "Frizētava būs". 
  • Šūpojamies Mario: Adrija rādā uz priedēm un saka: "Divi egļi".
  • Adrijai patīk pantiņš: kur Tu esi? Piemēram, kaut ko meklē un tad saka: pelmenīt, pelmenīt, kur tu esi, pelmenīt? :) par jebkuru lietu vai priekšmetu šādi dzied.
  • Tētis saka: "Tu esi unikums." Adrija: "Unikums nē esu, Adrija esu."
  • Kad uzvelk cepuri uz acīm vai neredz grāmatā zīmējumu, saka: "Neredzu neko!"
  • "Vi babi buus" 
  • "Kas ta it ta?" Rāda un jautā par visām lietām.
  • Kaut ko interesantu rāda un saka: "Mamma, skaties! Inga, skaties!" (Ļoti patīk pievērst uzmanību)
  • No rīta pamodusies, dzird, ka Laine meklē savu pūci: "Pūce nokritusi!"

pirmdiena, 2016. gada 14. marts

Slimošana - grūti izturamo sāpju laiks.

Nezinu, vai tā ir visiem vecākiem, bet mani bērnu slimošanas laikā pārņem emociju un sajūtu virpulis, no kura dažbrīd šķiet nebūs iespēja izkļūt nekad. Nolēmu piefiksēt iespējamos iemeslus, kāpēc tā notiek:

  • Bērni slimošanas laikā daudz raud, sūdzās, viegli aizkaitināmi un vecākiem ir jābūt tiem, kas mierina, nomierina, iztur, samīļo vairāk nekā ikdienā. Brīžiem mierināšanas spējas sāk zust un tad es kļūstu dusmīga uz sevi un citiem.
  • Slimošanas sākumā šķiet, ka nebūs nekas nopietns un tiek mēģināts ārstēt un salāpīt veselību ar vieglām metodēm, bet pēcāk, kad slimība ievelkas vai rodas sarežģījumi, tad nāk virsū dusmas un vainas izjūta, kāpēc uzreiz neķēros slimībai aiz ausīm un vilku ārstēšanos garumā.
  • Slimošanas laikā bērnu slimība asi izpaužas arī naktīs, kad vecākiem gribētos atpūsties no "dienas ārstēšanas", bet izrādās, ka naktsmaiņas neviens nav atcēlis. Bezmiega naktis krājas uz nervu galiņiem kā rūsas nogulsnes un nāk laukā pa dienu.
  • Brīžos, kad jau jūtu tūlīt vīruss būs ieķēries kaklā arī man, tad mēģinu rīt visas tabletes pēc kārtas, jo citādi sākas panika, iedomājoties, cik būs grūti rūpēties par bērniem tad, ja būšu pati vārga un nespēšu skriet ar zāļu karotīti pakaļ  bērnam.
  • Viena no grūtākajām epizodēm ir pierunāt darīt tās lietas, kas palīdz veseļoties - dzert daudz šķidruma, izdzert zāles, atsūkt iesnas, veikt inhalācijas. Tad kā mantru skaitu dzejoli "..Kas zāles iedzert aizmirsīts, to Šņupis jupis atradīs..", bet ne vienmēr palīdz. 
  • Kad bērns slikti jūtas, tad stāstu, ka slimot nav viegli, un tas jāiztur un ka šis laiks drīz paies. Lai gan dažreiz pašam ir grūti noticēt, ka šis grūtais laiks paies, un nāks siltās dienas, kad varēs iet baudīt sauli, vēju un silto lietutiņu bez klepošanas un iesnām.
  • Mani mierina blakus esošie cilvēki ar savu mīļumu, izpalīdzību un veltīto laiku. Bērnu izklaidei līdz puzles, domino, grāmatas, multenes, plastilīns un vecāku blakusbūšana.

    Veselību visiem bērniem un viņu vecākiem!

otrdiena, 2016. gada 16. februāris

Foršo filmu prieks.

Pēc tam, kad iepriekšējā gada nogalē pāris reizes piedzīvoju vilšanos sakarā ar filmu izvēli (Secret in their eyes. Spectre. u.c.), šī gada sākums nu jau pārsteidza ar vairākām filmām, par kurām esmu sajūsmā un atcerēšos ilgi.
Pelnu Sanatorija (Dāvis Sīmanis). Filma par cilvēka vietu karā. Par kara spēju paralizēt cilvēka dzīvi.
Kerola (Todd Hayness). Filma par iemīlēšanos, ļaušanos savām jūtām. Kāpēc vienam cilvēkam mēs pieķeramies uz citu atgrūžam - kā fizikā atomdaļiņas? Vai ir vērts lauzt savu būtību sabiedrības dzīves priekšstatu dēļ?
Cilvēks, kas izdzīvoja (Alejandro G.Inarritu). Filma par mežonīgo cilvēkā un dabā. "Vētras laikā apstājies pie koka. Ja skatīsies uz tā zariem, tad šķitīs, ka tas gāzīsies, ja piekļausies stumbram, tad jutīsies drošībā." - vārdi, ko atkārto Glēsa (Leonardo di Caprio) mirušās sievas gars. Viens no galvenajiem filmas tēliem ir Klusums, par kuru mūsdienās tik maz domājam. Klusums - lai izdzīvotu.
Dāņu meitene (Tom Hooper). Filma par cilvēka duļķaino psihi, mākslinieka trauslumu un jutekliskumu.

Katra filma caur vēsturisko aspektu atklāj kādu sava laika iezīmi, detaļas. Filmu autoriem lieliski izdevās man justies kā mākslas vērotājai: kadri vēsta ne tikai par sižetu, bet arī rosina iztēli, apbrīnu un ļauj vizuāli baudīt filmu.