Prieks par otru pusi

Lainīte pieķerta gultiņā, apvēlusies uz vēdera.

Kopš 22.janvāra Lainīte veļas uz vēdera arī caur otru - labo - sāniņu. Priecē tas, ka mazulis turpina attīstīties!

Pirmsmiega rituāls.

Līdz šim Lainei pirmsmiega rituāla nebija. Tomēr, ņemot vērā, ka vairākus vakarus pēc kārtas iemigšana pārvērtās par ilgstošu raudāšanu, sāku interesēties par iespējamiem vakara rituāliem. Šķita, ka tik mazama bērniņam ritālu nav iespējams ieviest, bet tad noskatījos Māmiņu kluba tiešraidi par miedziņu un pašķirstīju grāmatu "Māte un bērns" (96.-97.lpp), un nolēmu pamēģināt noteiktā laikā organizēt gaisa peldi un vieglu masāžu. Vakar bija pirmā reize. Lainītei patika, un patiešām iemigšana izvērtās par ļoti mierīgu pasākumu. Šoreiz izmantoju extra virgin olīveļļu, bet nākamajām reizēm jau pasūtīju Weledas masāžas eļļiņu ar lavandas aromātu. Ļoti ceru, ka masāža kļūs par mūsu jauko pirmsmiega rituālu. Atliek cerēt uz mammas uzņēmību un pacietību.

Mazuļiem piemēroti grabulīši.

"Ja bērns spēlējas ar grabulīšiem, kuru skaņa rodas to iekšpusē, viņš nespēj saredzēt, kā šī skaņa rodas. Piecu līdz sešu mēnešu vecumā bērns krata un purina visas rotaļlietas (tāpat kā garbulīšus), ļauj tiem nokrist un pēta savu kustību ietekmi. Tomēr, ja bērns šādu grabulīti paņem mutē, pārliek no vienas rokas otrā, aptausta ar brīvo roku vai ar mantiņu klauvē - viņš nespēj atšķirt, kura kustība rada skaņu un kura ne.
Turpretim bumbu virtenei vai koka riņķīšu grabulīšiem skaņa rodas, bumbām saskaroties vai koka riņķīšiem pārvietojoties. Tā bērns var vienlaikus redzēt kustību un saklausīt tās laikā radīto skaņu. Tādēļ mēs priekšroku dodam šāda veida grabulīšiem un bērniem rotaļām nedoadm grabošas bumbiņas, stienīšus, klucīšus un līdzīgus priekšmetus."
Iedvesmojoties no E.Kālo un Ģ.Balogas grāmatas "Brīvas spēlēšanās sākums", pagatavoju grabulīti no koka riņķīšiem. Izskatās, ka Lainītei patīk!

Nedēļas nogale "Pī" zīmē

Sestdien, pateicoties mīļo radu atsaucībai pieskatīt mūsu meitiņu, devāmies skatīties filmu "Pī dzīve". Filma izrādījās patiešām aizraujoša un skaista. Īpaši baudāmi bija ievada skati ar dzīvniekiem, tad arī varēja izjust 3D formāta priekšrocības, jo turpmāk tikai dažos brīžos filmas veidotāji atgādināja, ka filma veidota 3D formātā. Vairāk par liktenīgo situāciju uz kuģa un izdzīvošanas mākslas paraugstundu uz laivas aizrāva indiešu puisēna Pisina pasaules izzināšana, attiecības ar tēvu un skaistā iepazīšanās ar meiteni Anandi. Manuprāt, vērtīgākais filmā ir filmas autoru prasme lieliski izstāstīt stāstu.

 Tās pašas sestdienas vakarā LTV7 demonstrēja filmu "Pīkoka", ASV, 2010 par vīrieša mātes izraisītu bērnības traumu, kas atspoguļojas kā personības dalīšanās, tāpēc ik rītu noteiktās stundās Džons pārtop par Emmu, lai sakoptu māju un sagatavotu Džonam brokastis. Vienu dienu šo kārtību izjauc garām braucoša vilciena avārija. Lieliska Kiliana Merfija aktierspēle. Filma rosina domāt  par to, kā vecāku attieksme un uzvedība var graut cilvēka personību.. cik cilvēka psihe ir trausla un noslēpumaina.

Lainīte spēlējas ar abām rociņām

Laines satveršanas prasmi palīdz attīstīt viņas pašas "draugs" knupītis. Viņa trenējas to izņemt no mutes un pēc tam mēģina ielikt. Tas, protams, izdodas retu reizi un ja izdodas, tad tā drīzāk ir nejaušība. Bet šodien, šajā sniegainajā dienā, meitiņa demonstrēja, kā viņa jau prot satvert un spēlēties ar mantiņu, kas karajās virs viņas galvas.
Arvien biežāk Laines tveršanas prasmi izjūt arī mamma, kad Laine ar savām rociņām ieķeras mammas matos, tad atliek gaidīt, kad meitiņa "iedarbinās" atlaišanas refleksu :)

Adīta jaciņa

Kad mazulīte jāpoš pastaigai, tad diezgan sarežģīti uz jau esošā krekliņa uzvilkt jaciņu. Pēc jaunā gada atklāju, ka tieši adīta jaciņa ir ļoti viegli uzvelkama un arī lieliski der un izskatās. Tas ir jauks un noderīgs atklājums sev, lai zinātu kādām jaciņām dot priekšroku veikalā. Šī jaciņa tika atrasta sociālās palīdzības apģērbu grozā. Protams, visjaukāk būtu iemācīties jaciņas adīt pašai. Varbūt kādreiz tas izdosies?

Laines 100 dienas

Mūsu Lainīte šajā pasaulē dzīvo simto dienu. Ne daudz, ne maz.... Tā kā valdībai jāatskaitās par 100 dienās paveikto, tad arī mans uzdevums to darīt.
Laine ir mierīgs bērns, iemieg pati, uz brīdi arī nomodā prot pabūt pati ar sevi. Jāatzīst, ka Laine ir arī emocionāla būtne - ja emocijas ir sakrājušās, tad regulāri tās pauž uz āru un tad mums, vecākiem, ir uztraukums, vai viss kārtībā. Bet, kad emocijas ir izlaistas uz āru, tad atkal miers un labā oma ir atgriezusies :)
Pa šīm simts dienām Laine ir iemācījusies smaidīt, turēt galvu, velties uz sāniem un tad arī uz vēderiņa. Saskatīt cilvēku sejas, saklausīt skaņas, satvert mantiņas. Lainīte aptuveni 2 mēnešos ar pusi ieraudzīja savas rociņas un tad drīz vien sāka tās izzināt caur muti. Tagad jau arī citus priekšmetus mēģina iztaustīt ar muti.
Lainīte ir cītīga ēdāja, un tas ļoti priecē gan viņas vecākus, gan ģimenes ārsti. Tas atspoguļojas viņas augšanā - kopš dzimšanas Laine ir paaugusies par 11 cm un pieņēmusies svarā gandrīz dubultā.
Lainei patīk tēta izdvestās skaņas rotaļājoties un patīk vērot mammu, un vēl Lainītei patīk autiņbiksīšu mainīšanas process, tad var parunāties un visa uzmanība tiek veltīta viņai.
Lainītes smaids spēj aizkustināt vecvecākus un priekā aizelsties visiem draugiem un radiem. Tā tik turpināt!

Mana saldākā, mīļākā odziņa Laine, kas tagad aizņem lielāko daļu manu domu.

Kopš 30.septembra manās domās ir iesēta mīļa, skaista odziņa - mana meitiņa Laine, tāpēc nolēmu sākt piefiksēt sev svarīgos brīžus un lietas, kas saistās ar Lainīti.
Tuvojoties savai 100. dzīves dienai, Laine 1.janvārī guļot uz vēdera, pasniedzās pēc mantiņas un satvēra to. Tātad viņai bija 3 mēneši un 2 dienas.
Šodien gadījās viņas vēl viens sasniegums - viņa pirmo reizi apvēlās uz vēderiņa. Nu ir sācies periods - dusmošanās uz sevi un uz visiem pārējiem, ja neizdodas to atkārtot vēlreiz ;) Bet gan jau šī prasme tiks uztrenēta un tad varēs dusmoties uz sevi par kaut ko citu.