Šobrīd Lainītei svarīgākais jautājums, kā dabūt kaut ko mutē, ko būtu patīkami pakožļāt ar smaganām. Viens no mīļākajiem priekšmetiem ir manas rokas un pirksti. Lai gan, protams, ne labprāt to ļauju, bet dažreiz nav iespējams no tā izvairīties. Visticamāk viņai tās sāk paniski niezēt, jo dažreiz saceļ tādu skandālu, ka es nezinu, kā rīkoties.Ierastā situācija ir tāda: Laine apveļas uz vēdera (kādu laiciņu viss ir lieliski), bet pēc brīža viņa meklē, kur varētu iekosties un tad dusmojas, ka rokas nav vēl tik veiklas, lai turētu kādu kožamo mantu mutē. Pagaidām šī situācija ir ļoti kaitinoša, jo, tiklīdz apveļu viņu uz muguras, viņa veļas atpakaļ vai nu raudot dusmojas. Un viss sākas no gala. Šodien iedevu viņai vecmāmiņas dāvināto Goldi Pacifier knupīti, ko sākotnēji Laine neatzina, taču tagad viņai patīk to kožļāt, jo tas viegli kožļājas līdzīgi kā gumija. Pasūtīju arī īrisa sakni. Tad jau redzēs, kā viņai patiks šis brīnums.
Vai, cik mīļa atkal bildīte! :) Uz šādām jaukām bildēm skatoties, pat neticas, ka Laine mēdz raudāt un niķoties! :) Bet tajā pašā laikā saprotu, ka Laine ir mazs cilvēciņš, kuram jāaug, jāattīstās un jāizcīnās arī cauri pārdzīvojumiem un sāpēm.
AtbildētDzēstJā, bildes parasti ir ļoti mīļas, jo tad, kad Lainītei garastāvoklis uz smaidīšanu "nenesās", tad, protams, arī bildēt negribas. Tāpēc visticamāk tāds priekšstats par visiem mazuļiem - smaidīgiem, mīļiem un jaukiem.
AtbildētDzēst