Dzejnieku rudens.

Šodien pastaigā sajutu īstu rudeni. Kļavu lapas - dzeltenas un vējā laižas zemē. Viens, iespējams, slinkāks sētnieks nolicis lielu maisu zem koka - lai lapas pašas krīt maisā. Cilvēki tīšām iet tur, kur lapu vairāk sakritis, lai dzirdētu, kā čaukst. Čaukst kā konfekšu papīrīši. Lainei saku "Redz, cik skaisti koku lapas laižas!" Un tad viņa visu ceļu ar mazo rādītājpirkstu ik pa laikam man norāda uz augšu, lai neaizmirstu pacelt galvu un redzēt to skaistumu. Koku alejas ir visskaistākās. Tāds dzejnieku rudens.