Bērnudārziņ, iepazīsimies!

Lainei ir sācies jauns posms dzīvē. Jau pirms vairākiem mēnešiem nolēmām, ka augusta beigās Laini iepazīstināsim ar bērnudārza vidi. Jau, pirms sākt regulāri apmeklēt bērnu dārziņu, pāris reizes gājām iepazīties ar vidi, apstākļiem, bērniem. Pirmajā reizē Laine uzvedās diezgan piesardzīgi, bet tajā pašā laikā viņai šķita interesantas jaunās rotaļlietas - īpaši lielās mašīnas, uz kurām varēja vizināties. Ik pa laikam Laine nāca pie mammas un rādīja interesantās mantas. Otrajā reizē, piebraucot ar savu "pēdu" (velosipēdu) pie dārziņa durvīm, Laine jau atcerējās, ka šeit būs jaukās mašīnas, ar ko braukāties. Šoreiz Laine arī iesaistījās lēkēšanā uz soliņa kopā ar bērniem. Pirms pastaigas kopā ar visiem pārējiem bērniem audzinātāja Dace Laini uzsēdināja uz podiņa, bet Lainei sāka birt lielas asaras. Viņa paskatījās uz mani un norādīja, ka viņai tas ļoti nepatika. Tad, kad devāmies laukā, viņu ļoti interesēja, ko dara pārējie bērni. Īpaši patika tas, ka bērni sastājās pie aukliņas un devās pastaigā, dūkdami kā vilcieniņš. Laine bija gatava sekot vilcieniņam pa pēdām.
25.augustā, kad Lainei oficiāli bija jāsāk bērnudārza gaitas, bija jau piedzimusi māsa Adrija, tāpēc uz dārziņu viņu veda tētis. Mamma ļoti satraucās un atvadījās ar asarām acīs, bet tētis stāstīja, ka Laine dārziņā palika mierīgi. Pirmajā dienā Laine ieradās plkst. 9.00, pēc brokastīm, un mājās devās pēc pusdienām un pirms dienas miega. Mājās atnāca ļoti miegaina un mamma satraucās, vai viss bija kārtībā, jo Laine uzvedās flegmatiski un apātiski, bet tētis nomierināja, ka Laine vienkārši bija nogurusi. Pirmajā dienā ciemos bija baba un dzeds, tāpēc atnākot mājās, Laine bija patīkami pārsteigta.
Otrajā dienā bērnudārza apmeklēšana bija līdzīga. Pēc audzinātāju teiktā, Laine dārziņā adaptējās labi. Kreņķu brīžos labs draugs bija lupatu zaķis un duda. Audzinātājas uzteica Laines labo ēstgribu. Podiņa apgūšana gan nepadevās viegli. Vienu reizi Laine strikti atteicās sēsties uz podiņa, bet otru - apsēdās gan, bet - nekā!
Nākamajā dienā Laine devās jau pirms brokastīm un brokastoja kopā ar grupiņas biedriem. Audzinātājas mēģināja Laini likt gulēt diendusu, bet ap 13.00 zvanīja, ka iemigt neizdevās, tad tētis devās pēc viņas, un Laine gulēja mājās. Ceturtajā dienā jau izdevās pagulēt diendusu un ap 16.00 jau tētis gāja pēc viņas. Vakarā bija skaidrs, ka Laine ir saaukstējusies un naktī viņai
ļoti sāpēja kakliņš. Bērnudārziņa gaitas bija jāpārtrauc. Tā arī mēs, visi pārējie ģimenes locekļi, uzķērām vīrusu un izslimojām iesnas un kakla sāpes.

Kopumā var teikt, ka bērnudārziņa apmeklēšanas sākums nav viegls - ne bērnam, ne vecākiem. Pat tētis atzinās - pirmajā dienā izjuta lielu satraukumu - it kā pašam būtu jāiet dārziņā. Bet tētis ir arī tas racionālais prāts un spēks, kas mēģina nomierināt bažas, kuras rodas mammai, par to kā Lainei sokas dārziņā.
Šodien, 3.septembrī Laine atkal devās uz bērnudārziņu. Interesanti, kā viņai tur sokas?