Laines domāšana, atmiņa un spriešanas spējas aizvien attīstās. Ir ārkārtīgi interesanti vērot un piefiksēt viņas domu gājienu un secinājumus.
- Pirms miega lasot Ē.Ādamsona dzejoli "Tauriņš pār lielceļu", Laine cītīgi atkārto katru rindiņu un pēc pāris reizēm jau atceras, kāda rindiņa sekos tālāk.
- Pirms pāris nedēļām konstatējām, ka grāmātā par mācīšanos skaitīt Laine perfekti atceras, kas slēpjas aiz katra no lodziņiem. Šķirsta grāmatu un kā ekstrasenss paredz: te kaķīši, ta bites, te kuģīši.
- Laine prot skaitīt līdz trīs.
- No tantes Ingas piefiksētā: Vēl viņa iemācījusies lasīt grāmatas pēc bildēm (es viņai piedāvāju palasīt, bet viņa saka: "Nē, es tev palasīšu!"), un pamanīju, ka daudzi stāsti beidzas ar to, ka grāmatas varonis grib uz mājām. Staigā pa pļavu, brauc ar mašīnu, satiek draugus un tad grib uz mājām. Stāstam beigas.
- 6.martā Laine pirmo reizi griež sīpolu un sajūt, kā tas kož acīs. Viņai tas ļoti nepatīk, tāpēc viņa saka: noslauki un pasmērē.
- Lainei bieži patīk sev uzdot jautājumus brīžos, kad viņasprāt izdarīts kas nepareizi: "Laine, ko tu dari?", "Laine, kur tu kāp?", "Laine, ko tu dīdies?". Brīžos, kad mums šķiet, ka viņa izdara, ko nepatīkamu vai palaidnīgu, apsaucam pašu izdomātā vārdā "Pipuša". Arī viņa pasākusi sevi saukt šādi: "Pipuša, ko tu drupini?"
- Viņai ļoti patīk māsas vannošanas reizes. Ar prieku piedalās šajā rituālā, sakot, ka arī mazgās Adriju.
- Laine, dzerot tēju, skatās krūzē un saka: lapiņas pie manis nenāk.
- Es: ko ēdīsim brokastīs?
Laine: omleti... Ko tētis ēdīs?
Es: pajautā viņam!
Laine tētim: Ko gribi?
Tētis klusē.
Laine: Omleti?
Tētis: Jā, labi!
Es pamācu: Vajadzēja jautāt - ko gribi brokastīs? Tad uzreiz tētis saprastu, par ko jautā.
Laine: Iešu pajautāšu vēlreiz.
- Laine mūs visus sauc par ģimeni, bet dažreiz apgalvo, ka tētis un mamma ir ģimene, bet mēs ar Adriju esam kaķīši.
- Laine, skatoties kādu foto, var viegli atcerēties, kas todien notika, ko piedzīvoja, kurā vietā tas notika.
