Redzot, kā divi brāļi ielec autobusā palēkdamies, lai gan pulkstens ir pāri desmitiem vakarā, izbrīnījos, kas tad nu?! Bet, kad ieraudzīju, ka puikām rokās ir pa milzīgam lillā asteru pušķim un otrā rokā - caurspīdīgā maisiņā - jaunās botas (vēl ar baltu, svaigu un smaržīgu zoli), tad man tapa skaidrs: klāt ir 1.septembra drudzis: satraukums, lepnums, bailes un sasvīdušā rociņā turēti asteru pušķi!
trešdiena, 2011. gada 31. augusts
Kas liecina par to, ka rītdien būs 1.septembris?
Redzot, kā divi brāļi ielec autobusā palēkdamies, lai gan pulkstens ir pāri desmitiem vakarā, izbrīnījos, kas tad nu?! Bet, kad ieraudzīju, ka puikām rokās ir pa milzīgam lillā asteru pušķim un otrā rokā - caurspīdīgā maisiņā - jaunās botas (vēl ar baltu, svaigu un smaržīgu zoli), tad man tapa skaidrs: klāt ir 1.septembra drudzis: satraukums, lepnums, bailes un sasvīdušā rociņā turēti asteru pušķi!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Kas var būt skaistāks par milzu asteru pušķi mazā sasvīdušā rociņā? Pāris vārdos var tik spilgti nodot to sajūtu... Tev tas izdevās! Pirmais septembris man vienmēr ir paticis... :) Un visas tās jaunās kladītes un burtnīcas, kurās gribas rakstīt iekšā :) un jaunās drēbes uzvilkt... Tik daudz emociju un satraukumu, jauni mācību priekšmeti - jaunais stundu saraksts... :) utt. utt. un tas viss sākas ar to pušķi... Rociņas turpina svīst visu 12 gadu garumā :)!
AtbildētDzēst