Šķiet, ka sižets un galvenā doma ir pavisam vienkārša un ka filmas temps ir tāds lēnīgs un plūstošs, bet filmas veidotājiem ir izdevies noskaņot mani uz vajadzīgā viļņa. Filmas problēma - laulātā pāra ikdienas ritums bez savstarpējas ieinterēsētības vienam par otru - ir atklāta tieši ar šo lēnīgo sižeta ritmu. Ar atkārtotajām ikdienas darbībām un ieradumiem, kas Keju (Meryl Streep) sāk kaitināt, parādīts, cik traģiski var pārvērsties divu cilvēku dzīve, ja kopdzīve kļūst par ieradumu, nevis baudu un prieku. Tāpēc Kejai rodas doma, ka attiecībās ar vīru kaut kas jāmaina. Bet savukārt viņas vīrs Arnolds (Tommy Lee Jones) to uzskata par stulbu ideju, par kuru vēl jāmaksā barga nauda...Tēmas, kas tiek apspriestas pie psihoterapeita (Steve Carell), ir gan komiskas, gan sāpīgas, bet ļoti vērtīgas. Lai gan šis pāris ir nodzīvojis kopā jau 31 gadu, tie paši uztraukumi, man šķiet,var skart jebkuru pāri jebkurā vecumā. Un tas šķita visaizkustinošākais. Otrs cilvēks var sniegt gan patīkamus brīžus, gan kaitināt, gan sāpināt, bet, ja ir vēlme būt ar viņu kopā, tad ik pa laikam jāatgādina gan sev, gan viņam, kāpēc esat kopā. Un vēl viens atklājums ir skaista melodija un dziesma no filmas: Sam & Ruby "Ain't love something"
