Tik garšīgu kūku nav nekur citur!

Šodien pusdienlaikā ar mammu atkal ieskrējām vietējā Krāslavas konditorejā un nopirkām kūku "groziņš". Kad esmu dzimtajā pilsētā, nespēju atteikt sev baudīt šīs konditorejas izstrādājumus, īpaši kūku "kartupelis" un "groziņš". Nekur citur šīs kūkas negatavo garšīgāk: liela, salda, krēmīga kūka. Varbūt man tās ir tik mīļas, jo šīs kūkas ir bijušas manas mīļākās no bērnības?
Visiem, kas iebrauc Krāslavā, iesaku iegriezties kafejnīcā "Mārīte" vai blakus konditorejas veikalā un nogaršot šīs kūkas. Un, ja jums vēl paveicas tikt tajā brīdī, kad ir tikko izcepta karsta maize "ķieģelītis" ar kraukšķīgo garoziņu, tad piekost to, ēdot kādu latgaļu zupu... nu, kas var būt labāks par šo? Es domāju, ka šīs lietas būtu jāiekļauj Krāslavas kulinārajā mantojumā.

Manas Lieldienas.

Man Lieldienas nav gavēnis, baznīcas apmeklējums vai Kristus augšāmcelšanās laiks.

Manas Lieldienas ir pavasaris, pirmie asni, pirmie tauriņi, putnu dziesmas un pirmie siltie saulesstari.

Elki un cilvēki: Modes fotogrāfijas metamorfozes

Šodien Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apmeklēju fotogrāfiju izstādi. Kas ir fotogrāfija? Īpašs fotogrāfa noķerts mirklis. Īpašs rakurss. Kur slēpjas fotogrāfijas māksla? Izstādē īpaši novērtēju fotogrāfa un filmu veidotāja William Klein (ASV,1928) modes pasaulē fiksētos mirkļus. Viņa rakurss un izveidotā kompozīja objektīva priekšā rosina apstāties un padomāt... padomāt par noķertajām modeļu emocijām vai neemocijām. Viņa fotogrāfijās var just dzīves straumi, bet tajā pat laikā fotogrāfijās jūtams mākslinieka pieliktais "pirksts", lai fotogrāfija būtu ne tikai izprintēta bilde, bet gan dzīvotu savu dzīvi skatītajā prātā.

SHOPPING & FUCKING - Terapeitiska provokācija 2 daļās.

Izrāde patiešām provocē. Izrādē izskan vairākas atziņas. Piemēram, "civilizācija ir nauda un nauda ir civilizācija". Rodas pārdomas, kas kuru ir ietekmējis vairāk. Vai nauda rosina civilizācijas attīstību un vai uz labo pusi?
Vēl viena atziņa: "cilvēkam ir bailes no atkarības no cilvēkiem", bet vai tā ir briesmīgākā atkarība? Man šķiet, ka šī atkarība rosina mūs veidot dziļas un skaistas attiecības. Bet atkarība no naudas vai narkotikām degradē mūs.
Vēl izrāde patīkami pārsteidz ar muzikālo risinājumu. Anna Ķirse ar grupu ir tik iederīgi un noskaņu paspilgtinoši. Annas vokāls ir patīkams, un viņas skatuviskais tēls lieliski papildina izrādes atmosfēru. Izpildāmo dziesmu izvēle ir tieši desmitniekā! Izrādes pasniegšanas veids un aktierspēle ne mirkli nelika vilties. Paldies režisorei Laurai Grozai par šo izrādi!

Jūra aprīlī.

Nezinu, kā jutās mana mamma, kura šodien jūru satika pēc 20 gadu neredzēšanās, bet man jūra saistās ar tās gaisu, vēju un plašumu. Manai galvai un plaušām jūras gaisa profilakse nāk par labu - kaut vai tas notiek ar  regulatitāti - viena vai divas reizes gadā. Šodienas jūrai piestāvēja tējas un Lāču cepumiņu garša, galvas reibums pēc griešanās karuselī un saules staru uzstājīgums, sildot muguru.

Ienirstot kafijas aromāta pasaulē.

2.aprīlī kopā ar māsu un mammu piedalījāmies pirmajā kafijas akadēmijas nodarbībā, kas notika Jēkaba kazarmu Viesistabā. Klausoties stāstu par kafijas aromāta un garšas noslēpumiem, pārliecinājos - ja ir vēlme izbaudīt kādu lietu vai parādību pilnībā, tad tam ir jāvelta laiks un pūles. Nodarbībā mēģināju iedziļināties kafijas audzēšanas un grauzdēšanas procesā, ielāgoju, ka kafijas baudīšana nav tikai dzeršana, bet gan pats galvenais ir kafijas pagatavošanas process. Kafijas garšu ietekmē daudzas nianses - gan kafijas automāta tīrība, gan kafijas pupiņu grauzdēšanas pakāpe, gan kafijas maluma smalkums, gan veids, kā kafija pagatavota - pat tasītes forma un tās sieniņu biezums. Ja vēlamies baudīt kafijas garšu un aromātu (tāpat kā jebkuru lietu), tad jāprot apstāties un pārvērst to par rituālu.