Pagājušā piektdienā izjutu dažādu emociju kamolu. Pārsteidzoši spridzinošs un spirdzinošs bija Artūra koncerts. Kamols sāka ritināties vaļā ar prieku par Dona pozitīvo smaidu un attieksmi, tad turpinājās ar nostaļģiskām atmiņām par vecajām un naivajām dziesmām "Ja es būtu vējš" un "Viss jau ir bijis".

Pēc tam skāra aizkustinājuma noti ar stāstu par dziesmu "Ja tu man esi" un patriotisma noti ar dziesmu "Dzimtā valoda", un pozitīvo emociju kamols tik ripoja un ripoja ar dzīvesprieku, smiešanos, humoru, atvērtību un visbeidzot koncerta beigās - ar apbrīnu par mākslinieka brīvību, mīļumu un labestību.
Pēc koncerta jutos pacilāti priecīga, ka dzīvoju un varu priecāties par dzīvi un par mūziku, cilvēkiem, dabu tajā. Paldies!
Mani pārņēma līdzīgas sajūtas... Ļoti dažādas emocijas... Jauki, ka tās visas iespējams gūt viena cilvēka daiļradē.
AtbildētDzēstVienīgais, ko Tu aizmirsi pieminēt, ir Zilās kleitas noslēpumainība. :)
Jā, piekrītu "Zilās kleitas" jautājums paliek noslēpumā tīts. Paldies, ka piebiedrojāties man šajā koncertā. Citādi nebūtu ar ko dalīties savās izjūtās.
AtbildētDzēst