piektdiena, 2016. gada 22. janvāris

Barselona - pilna bagāža dārgu atmiņu!

Lidojumam uz Barselonu izvēlējāmies lēti dārgo variantu - Wizzair lidsabiedrības pakalpojumu. Pirms iekāpšanas lidmašīnā mūs negaidīti aicināja piemērīt rokas bagāžas koferus viņu standarta rāmītī. Lai gan biļetē izlasīju, ka pasiežierim drīkst būt mazā rokas bagāža, pamērīju čemodānu - pāris cm atkāpe - un nodomāju - gan jau tik strikti nepiekasīsies. Bet te nu bija - citreiz jāņem vērā, ka ar lidojumiem nekādas atkāpes netiek pieļautas un šobrīd drošības apsvērumu dēļ visticamāk vēl jo mazāk. Labi, ka mūsu čemodāni bija pustukši, tad pārkrāmējām visas mantas vienā un nācās samaksāt tikai par vienu bagāžu 40 eiro, tāpat arī mūsu līdzbraucējiem. Lidojumu kompānijas pārstāve vēl pabrīdināja, lai atpakaļceļā maksājumu veicam i-netā. Tādā veidā par lielāku bagāžu ir jāmaksā 20 eiro.
Pukodamies, burkšķēdami un jokodamies kāpām lidmašīnā. Barselona, gaidi mūs!
Barselonā ielidojām ap plkst. 19.30. Visas četras dienas laika apstākļi bija ļoti piemēroti pastaigām -tie bija saulainu 20 grādu amplitūdā.
Meklējām transporta līdzekli ceļam uz pilsētas centru. Painteresējāmies info centrā par lētāko variantu, bet izejot no lidostas, konstatējām, ka tas pats 46.autobuss ved uz centru par dažādu maksu. Pieturā, kas pa labi no izejas, biļetes cena ir 5,85 EUR un lētākais variants ir 2,15 eiro pieturā, kas vairāk uz kreiso pusi. Gala pietura - Plaza Espana - centrālais laukums Barselonā. Brauciena ilgums ap 30 min.
Ejot no Plaza Espana, mūsu īrētais dzīvoklis atradās kādu 20 min attālumā Carrer Nou de la Rambla 156. Lai gan bijām izbadējušies kā vilki, devāmies kājām. Lasot iepriekš informāciju par Barselonu, ka tā esot viena no vislabāk izplānotajām pilsētām, brīnījos, vai tiešām lielā pilsētā tā var būt, bet pēc tam ik dienu pārliecinājāmies, ka tā ir. Ceļu uz jebkuru apskates objektu atrast ir viegli.
Mūsu izvēlētais dzīvoklis atradās lieliskā vietā - 5 minūšu gājienā no Primavera parka un turpat jau tuvumā atradās Montjuc kalns un apkārtesošie parki.
Dzīvoklis bija tikko izremontētā kāpņutelpā tipiskā Barselonas dzīvokļu ēkā. Dzīvokļa saimnieks bija rāmi viesmīlīgs un, atdodot dzīvokli mūsu rīcībā, stipri piekodināja dzīvokli atstāt tieši tik kārtīgu, cik saņemts. Par to iesmējām ik brīdi, kad kāda bagetes drupača nokrita uz grīdas.
Tā kā Inga ar Rihardu bija parūpējušies par ekstra gadījumu, kad nav ko ēst, un paņēma līdzi sieru, pastu un šķiņķi, tad nolēmām vakariņot mājās. Puiši aizgāja uz tuvāko veikalu piepirkt klāt dārzeņus un vīnu. Dzīvokļa īpašnieks mums paskaidroja, ka pārtikas lielveikali jau ir ciet (pēc 20.00), toties vienīgajā piemājas veikaliņā šo to varēja atrast, lai gan tādos veikaliņos par tīrību un kārtību neiespringst.
Labi pavakariņojuši, ķērāmies pie katras dienas plāna izstrādes. Mums bija tikai metro karte un saimnieka karte, ko nedrīkstēja šmucēt. Nākamajā dienā kioskā pie LaSagrada Familia iegādājāmies lielo pilsētas karti (4,50 EUR), kas noderēja visu ceļojuma laiku. (Bezmaksas kartes neizdevās atrast) Un plāns izdevās patiešām varens un veiksmīgs, jo izdevās apskatīt daudzas vietas, īpaši nesteidzoties un lēnām izbaudot pilsētas skatus.
Pie St.Antoni tirgus
Pirmā diena:
Brokastīs ieplānojām doties kafejnīcā, kur var mieloties ar labu kafiju un labu kruasānu. Pa ceļam mūs pārsteidza rīta atziņa nr. 1: tūristam, lai izietu no mājas, ir jāpamostas, jo uz betona flīzēm ir suņu kakas (pļeckas). Tā kā pilsētā nav zaļo zonu gar ietvēm un ēkas viena otrai atrodas ļoti tuvu, tad suņiem īsti nav, kur nokārtoties. Lai gan vēlāk daudzos parkos redzējām atsevišķus norobežotus parkus suņu pastaigām. Tādā veidā tiek padomāts gan par bērnu drošību, gan par suņu vēlmi izskrieties. Veiksmīgi izvairoties no pļeckām, iegājām kafejnīcā L'angolio, kur nobaudījām visa ceļojuma laikā labākos kruasānus un kur atgriezāmies arī pēdējā dienas rītā. Un kruasānam bija pārsteidzoša cena - 1 eiro! Tiešām lieliska vieta, kur iegriezties!
Nākamais mērķis bija Saint Antoni tirgus. Tikuši  līdz meklētajai adresei, atskārtām, ka tirgus ēka tiek rekonstruēta. Skaistie paviljoni ar  mežģīņotām jumtu korēm bija nožogoti un balkus atradās pagaidu telts, kur pārceltas tirgošanās vietas. Tirgū ir iespēja nopirkt eksotisku augļu svaigi spiestas sulas glāzītēs. Liela izvēle viņu tradicionālam vītinātam šķiņķim, ko var nogaršot un nopirkt papīra turziņā.
Tā kā turpmākais ceļa posms bija garāks, tad nolēmām pirkt metro biļetes 10 braucieniem, kas ir ļoti izdevīgi: viena šāda biļete maksā 9,95 eiro. Devāmies uz La Sagrada Familia. Katedrāli apskatījām tikai no ārpuses, secinot, ka tajā tiek "iebūvēti" vairāki gadsimti un mūsdienīgais tiek savienots ar senatnīgo. Mūsu kompānija nav tipiskie tūristi, tāpēc labprāt pētījām fasādes skulptūras un uzrakstus, bet stipras alkas tikt iekšpusē nejutām.

Drīzāk sajutām izsalkumu un meklējām ēstuvi "La Paredita", par kuru izlasīju labas atsauksmes. Šī ēstuve apmeklētājiem atveras tikai plkst. 13.00, tāpēc iegājām pretī esošajā Los Bellota delikatešu veikaliņā /restorānā, kur iegādājāmies vīģes šokolādē, garšvielas un puiši pasūtīja 3l lielu alus "termosu" viesmīle uzsauca cienastā uzkodu vīnā sautētas čorizo desiņu.
Kad pienācis kārotās ēstuves atvēršanās laiks, devāmies uz turieni. Tur bija interesents pašapkalpošanās veids: sākumā no piedāvātā jūras produktu klāsta jāizvēlas kārotais, ko uz vietas sagatavo un izsauc pēc numuriņa. Ir iespēja arī paņemt vīna pudeli.
Jāteic, ka svarīgi piefiksēt, cik daudz produktu liek tāvā šķīvī, jo izskatījās, ka viņi liek pēc saviem ieskatiem, lai ēdāja porcija būtu pēc iespējas lielāka. Mēs katrs izvēlējāmies dažādus jūras produktus un kopā (4 personas) samaksājām 56 eiro - bijām sātīgi paēduši un vēl palika pāri. Lieliska vieta, kur paēst jūras produktus vienkārši pagatavotus, bet plašā izvēlē.
Kā desertu izvēlējāmies apēst pa saldējumam un atgriezāmies pie Sagrada Familia. Sēdējām uz soliņa pretī baznīcai un apcerējām tās varenumu un popularitāti.
Tālāk devāmies Torre Agbar virzienā, kas ir industriālās Barselonas simbols. Franču arhitekta veidota ēka, kas pauž Gaudi mākslas tēlu, augstos kalnu un ūdens strūklakas asociācijas. Augstākais būvniecības objekts Barselonā. Pa ceļam piesēdām uz soliņa diagonālajā ielā, kas slejas cauri visai pilsētai. Lielisks skats, pilsētvides atmosfēra - cilvēki pastaigājas ar suņiem, skrējēji, palmu kokos spurdzošie zaļie putniņi, kas mums kļuvuši par pilsētas simbolu. Ap plkst. 14.-15.00 šķita, ka pilsēta devusies diendusā, jo stipru rosību nevarēja just. Pavisam tuvu Torre Agbar atrodas Katalonijas Nacionālais Teātris. Piestājām, lai papētītu karti, garām brauca tūristu autobuss, kas Guntaram aizsedza sauli un viņš rupji nolamājās, par ko dabūja rājienu atpakaļ no tā paša autobusa un arī latviski. Pasaule maza - izrādījās autobusā brauca arī tūristi no Latvijas.
Netālu esošais tirgus bija slēgts, un citi apskates objekti industriālajā pilsētas daļā mūs nevilināja.
Nākamais galamērķis, uz kuru devāmies ar metro, bija Casa Mila jeb La Pedrera, kas veidota 1906-1912.gadu un kuras autors ir Antoni Gaudi. Iespaidīgas formas, balkoni - asociējas ar jūras putām, gliemežvākiem. Kafijas pauzi pavadījām netālu Carrer de Provença, 279 esošajā kafejnīcā Baluard - lieliska maiznīca-beķereja unikālas kūciņas un deserti, daudz cilvēku, bet plašs un skaists interjers ar savdabīgu augu siltumnīcas sienu. (Kafija tikai 1,50 Eur). Ejot prom, paķērām bageti, ko pēc tam nolocījām mājās.
Pēdējais vakara apskates objekts bija Parc Guell. Naudas taupīšanas nolūkos nolēmām uz turieni doties vakarā, jo no plkst. 17.00 ieeja ir bezmaksas, tomēr izrādījās, ka arī parka apsaimniekotāji vakarā taupa līdzekļus uz apgaismojuma rēķina. Tāpēc parku varējām apskatīt vairāk ar taustes un iztēles palīdzību, baidot viens otru. Vienīgais, kā dēļ naksnīgo pastaigu stipri nožēlot nenācās, bija skaistais skats uz pilsētu no parka augstākās vietas. Savā ziņā pastaiga bija interesanta - daudz sportotāju un rejošu sunīšu tumsā. Citiem ceļotājiem tomēr iesaku parku apmeklēt dienas gaišajā laikā, lai pilnvērtīgi izbaudītu Gaudi arhitektūras krāšņumu.
Mājupceļā iegriezāmies augļu bodē un nopirkām papaiju, kuru garšojām pirmo reizi, mandarīnus un sieru.
Otrās ceļojuma dienas rītu sākām piemājas kafejnīcā Seco. Brokastu komplekts kafija + kruasāns 2.50 Eur. Tā kā kafejnīca drīzāk atgādināja bāru, tad kruasāni nebija tik svaigi un garšīgi kā vakardien baudītie. Ceļā uz Montjuc kalnu atklājām La Primavera parku, kur bija ārkārtīgi skaists skats uz saulaino, dūmakā tīto Barselonu. Nodomājām, ka šeit būtu jauka vakara pasēdēšana uz soliņa, malkojot lētu spāņu vīnu, piekožot svaigu bageti. Iecere paliek nākamajam ceļojumam. Virs mūsu galvām redzējām pilsētas trošu vagoniņus, kuros tūristi brauca augšā.  Mēs turpinājām ceļu kājām. Saules gaisma skaisti rotaļājās starp koku zariem, nokļuvām botāniskā dārza teritorijā. Kļuva arvien siltāk - metām nost zeķubikses, kedas un vilkām kājās līdzpaņemtās basenes.
Pašā augšā vērojām skatu uz pilsētas ostu, kuģiem, ēkām un to, kā blakus nelegālie tirgoņi pārdod somas un atslēgu piekariņus. Tālāk mūsu ceļš veda uz Montjiuc Castle, kas ir sens militārais 17.gadsimta cietoksnis. Pie pils apskatījām lielgabalus un skaisto ieejas tiltu, tālāk devāmies Olimpiskā stadiona virzienā. Apskatījām gan stadionu, gan milzīgo Olimpisko lāpu, kas celta 1992.gada Olimpisko spēļu vajadzībām. Apkārtējā teritorija ir milzīga un mūsu spēki tuvojās izsīkumam, tomēr vēl izgajām cauri Nacionālās mākslas muzeja parkam, kur bija daudz kāpņu, strūklaku. Tūristi tika vilināti ar rozā krāsotiem baložiem. Tā kā bija darba diena, tad Maģiskā strūklaka nedarbojās. Strūklakas muzikālais un gaismas priekšnesums norit noteiktos laikos atkarībā no sezonas, tos labāk noskaidrot iepriekš.
Pusdienojām itāļu gaumē - Peccato di Gola Avenida Parallel, 163. Labas kvalitātes pica + vīns, alus, ūdens (kopā samaksājām 42 EUR).
Nākamais ceļojuma mērķis bija Ingas izvēle - Modernās mākslas muzejs MACBA.
Muzejā kopējā biļete uz visām izstādēm maksāja 10 eur. Apskatījām foto izstādi - 60-to gadu Barselona melnbaltajā fotomākslā, gan pārējās tematiskās izstādes (ceļojums - pasaules karte, kas uzzīmēta pēc atmiņas). Muzejā ir suvenīru veikals, kur var iegādāties oriģinālas dāvaniņas, grāmatas, rakstāmpiederumus un rotaļlietas bērniem.
Vakara plāns - ģitārista Raul Rodriguez + Coetus koncerts Sala Apolo. Koncertzālē, kuru, ejot garām, pamanīju pirmajā vakarā un papētīju, vai notiek kāds koncerts mums izdevīgā laikā. Lielisks veids, lai piedzīvotu unikālas emocijas un spāņu karsto temperamentu. Biļetes cena: 12 Eur.
Lai gan domājām, ka būs tikai ģitārista uzstāšanās, izrādījās, ka viņš spēlēja kopā ar pavadošo grupu - bija pilns ansamblis ar mūzikas instrumentiem - viens no mūziķiem pamanījās skaistas skaņas nospēlēt, izmantojot stikla pudeli, gultas galvgali, izkapti, katliņu, pērles un skārda loksni. Bijām patiesi iespaidoti no spāņu emocijām, izjustās mūzikas un dziedāšanas, gurnu grozīšanas un sirsnības.
Trešajā dienā devāmies uz gardēžu plānotājā atrasto konditoreju Escriba, La Rambla 83, kas slavena ar tradicionālajiem kataloniešu saldumiem, izsmalcinātu šokolādi un labu kafiju. Tā atrodas slavenajā tūristu ielā Ramblas, tāpēc pēc kafejnīcas apmeklējuma izbaudījām nelielu drūzmēšanos pa suvenīru kioskiem un pēcāk iegriezāmies Merquat de la Boqeria - garšvielu, žāvēto augļu, riekstu, augļu un dārzeņu pārbagātais tirgus. Dzērām pasiona augļa sulu ar mazām slidenām sēkliņām.
Pēc tam apskatījām vairākas baznīcas un vienā no tām iegājām. Pirmo reizi redzējām sistēmu, ka iemetot naudiņu, var iedegt elektrisko svecīti. Guntars iededza. Iemaldījāmies dizaina veikaliņos, sveču bodītē un attapāmies gotiskajā vecpilsētas centrā Placa Nova, kur tobrīd bija antīko lietu tirdziņs Mercat Gothic. Iegādājos kuloniņu gliemežvāka formā, kas izrādās ir ceļotāja simbols.
Iegājām Catedral de Barcelona, kuras gotiskais šarms apbur ar savu senatnīgumu. Izejot no baznīcas, var paklīst pa brīnumaino iekšpagalmu un redzēt, kā zosis dzer baznīcas dīķa ūdeni. Šaurās ieliņas rotā skupltūras, freskas, lukturi un krāsaini flīžu raksti. Tālāk izejot cauri suvenīru veikaliņu ielai, nonācām līdz laukumam Basilica de Santa Maria del Mar, kur īsā laikā redzējām vairākus tikko salaulātus jaunos pārus.
Apkārtesošā rosība iedvesmo. Tepat Argenteria ielā atradām Cafes El Magnifico - lieliskas kafijas pupiņu grauzdētavu, kafejnīcu un veikaliņu, kur ik mirkli bija rinda ar kafijmāniem. Te no kataloga var izvēlēties sev tīkamo kafijas šķirni un palūgt, lai samaļ vai sagatavo aromātiskas kafijas tasi baudīšanai uz vietas vai līdziņemšanai. Šajā ielā arī var ienākt kādā tapu bārā un uzkost pa jūrasvelšu kumosam (tapas cena ap 2 eiro).
Tā kā bijām izsalkuši, tad devāmies uz iepriekš noskatīto restorānu Petra Sombrerers 13. Lieliska vieta, kur atgriezties vēlreiz. Vilināja jau tas, ka atšķirībā no citiem redzētiem restorāniem šim durvis bija ciet un ieeja bija nostāk. Pārsteidza interjera iekārtojums: lampu abažūros izmantotas dakšiņas, ēdienkartes uzlīmētas uz vīna pudelēm. Ēdienu izvēle nebija liela, bet katrs no tiem bija tik oriģināls, ka gribējās nogaršot visus, piemēram, viens no tiem - pasta, pildīta ar āboliem, pasniegta ar pīles aknu mērci, kopā par pusdienām samaksājām 55 eiro, ieskaitot pudeli rozā vīna un vienu uz  visiem apēstu krēmu brulē.
Mākslinieciskā un radošajā rajoniņā atradās dizaina veikals OMG BCN, Placa de la Liana 7. Ja ir vēlme iegūt īpašumā vietējā dizaina aksesuāru, dekoru vai rotaslietas, tad šeit iespējams atrast apkašbikses ar uzrakstu: "free your balls" vai smalka dizaina zeķes.
Pēc tam devāmies uz vienu no polulārākajām tūristu vietām Barceloneta - Barselonas pludmales rajons. Gājām garām ostai un jahtu piestātnei, kas pilna ar nelegāliem tirgotājiem un ielu māksliniekiem, piemēram, viens no tiem "dancināja" Maikla Džeksona lelli, kas spēja attēlot visas viņa tipiskās kustības. Apbrīnojami!
Pludmale un jūra bija tīta dūmakā. Vairāki ielu mākslinieki bija uzcēluši smilšu skulptūras ar strautiņiem vai strūklaciņām. Tepat pasēdējām āra kafejnīcā, iedzērām pa kafijai. Tad devāmies uz akvāriju, kur vislielāko izbrīnu raisīja lielais 80 metrus garais tuneļveida akvārijs, kur varēja redzēt haizivis (ieejas biļetes cena 20 eiro).
Bijām izsalkuši, bet Barseloneta restorānu cenas mums nebija pa kabatai, tāpēc nolēmām paēst mūsu dzīvesvietai blakusesošajā picērijā, kur mums laipni pasniedza mikrenē uzsildītu lazanju un uzdzert glāzi labi vēsa alus.
Ceturto dienu nolēmām pavadīt atsevišķi. Tomēr izvēlētās apskates vietas sevišķi neatšķirās. Bijām aizbraukuši līdz Joan Miro parkam, kur galvenais apskates objekts ir 22 metrus augstā skulptūra, kurā attēlota sieviete un putns. Tepat parkā varēja sastapt skaisti ziedošus krūmus un palmas, kur zaļie, omulīgie putniņi vij ligzdas. Apskatījām arī parku de L' Espanya Industrial, kas atrodas netālu no autoostas, taču te ir neliels ezers, strūklakas un plaša vieta, kur svētdienas dienā vairākas ģimenes aktīvi pavada laiku sportojot.
Mēs ar Guntaru paspējām atgriezties pie Pl. Espanya Maģiskās strūklakas, kuras skaistumu varējām baudīt pilnvērtīgi, jo svētdienās tai ļauts darboties. Vēlāk piesēdām tapu bārā Anardi, kur pagaršojām vairākas tapas un iedzērām glāzi vīna, izskrējām pusi pilsētas, lai atrastu vietējās spānietes ieteikto labākās paeljas restorānu Arume, kas atrodas Carrer Botella, 11-13, bet, kā izrādījās, tiek atvērts tikai uz vakariņām plkst. 19.00. Tāpēc devāmies meklēt citu pusdienošanas vietu - Las Sorrentinas (Placa de Sant Pere 5), kas pārsteidza ar pildītiem ravioli, izcilām mērcēm un iespēju nopirkt turpat rokām gatavotu pastu. Restorāna apkārtne bija ļoti skaista - nepieredzēti zaļās zonas un pat mazas dārza dobes, restorāni starp ēku arkām, rokdarbu tirdziņš, dizaina veikals "Impossible" C/Tantarantana 16, kur var iegādāties dizaina grāmatas, oriģinālas bērnu rotaļlietas un citus aksesuārus.
Redzējām Triumfa arku, kultūras un vēstures centru El Born.
Barselona iedvesmoja ar plašumu, ar silto laiku novembrī, ar emocionāla strāvojuma pilno spāņu mūziku, ar oriģinālo dizainu arhitektūrā un iekštelpās, ar garšīgo ēdienu.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana