sestdiena, 2018. gada 20. janvāris

Decembra pieturzīmes

1. Jauna loma - sabiedriskais palīgs Valsts valodas centrā. Ikdienā jau iepriekš pievērsu uzmanību latviešu valodas lietojumam sabiedriskā vietās - izkārtnēs, preču marķējumā, ēdienkartēs un interneta lapās. Jau novembrī piedalījos Valsts valodas centra rīkotajās apmācībās, tad nokārtoju pārbaudes
darbu, un decembrī tiku uzaicināta saņemt apliecību. Jebkurš, kuram sirds deg par mūsu valodu, var pieteikties sabiedriskā palīga brīvprātīgajam darbam. Vairāk informācijas šeit.
2. Apņemšanās katru dienu uzrakstīt sava dzīvesmirkļa haiku. Kādu decembra dienu, kad nodarbojos ar dzīvokļa uzkopšanu, slaucīju putekļus no plauktiem un no savām haiku grāmatām, prātā ienāca vārdu virkne, kas atskanēja kā haika:
"Gada nogale
Pārcilāju atmiņu plauktus
Aizkaru putekļu pilni."
Tā iedomājos, kādēļ nevarētu tvert mirkli katru dienu un pārvērst to savā mūsdienu haikā. Haiku man ir ļoti mīļš dzejas formas veids. Ļoti uzrunā trausli tveramais dabas un sajūtu atspulgs. Kāreiz nesen vietējās bibliotēkas plauktā "lasītājs lasītājam" atradu 1986.gadā izdoto haiku izlasi "Zāles ēna, spāres ēna", kurā ar apbrīnu lasīju tādu autoru kā Basjo unIsa Kobajasi haikas. Redzēs, cik ilgi spēšu savu apņēmību pildīt, bet pagaidām šī vārdu un domu rotaļa mani ļoti aizrauj un motivē ķert aiz astes mirkļus, kas iespiežas domās.
3. Ē.Fromma grāmata "Mīlestības māksla". Par šo autoru un grāmatu interesi ieguvu, klausoties ukraiņu psoholoģes Natālijas Holodenko video. Viņa ar dziļu sajūsmu un rosinājumu ieteica šo autoru kā precizākās mīlestības definīcijas radītāju. Tā kādos svētkos māsa man uzdāvināja šo grāmatu. Toreiz pirms kāda pusgada biju izlasījusi šo grāmatu, bet tieši decembrī mana sirds vēlējās atgriezties pie tās. Šī noteikti ir tā grāmata, kur var lasīt vairākkārt. Autors apgalvo - "svarīgi apzināties, ka mīlestība ir māksla; ja mēs gribam mācīties mīlēt, mums jādara tas pats, ko mēs darītu, ja vēlētos apgūt jebkuru citu mākslas veidu." Lūk dažas atziņas, kas mani īpaši  uzrunāja:
  • Kultūrā, kurā dominē orientācija uz tirdzniecību un kurā materiālajai labklājībai ir izcila nozīme, nav iemesla brīnīties, ka cilvēku mīlestības attiecības veidojas pēc tā paša apmaiņas principa, kas valda preču un darba tirgū.
  •  Bez teorijas un prakses pastāv vēl trešais faktors, kas nepieciešams, lai kļūtu par meistaru jebkurā mākslā, - šīs mākslas apguvei jāpiešķir maksimāla nozīme;
  • Prestatā simbiozajai vienotībai nobriedusi mīlestība ir mīlestība ar nosacījumu, ka tiek saglabāts cilvēka veselums, cilvēka individualitāte. Mīlestība ir aktīvs spēks cilvēkā; spēks, kas izlaužas cauri sienām, kuras šķir cilvēku no pārējiem līdzcilvēkiem, spēks, kas vieno viņu ar pārējiem.
  • Mīlestība ir aktivitāte, nevis pasīva darbošanās; tā ir "piedalīšanās", nevis "aizraušanās". Vispārinātā veidā mīlestības aktīvo dabu var raksturot ar apgalvojumu, ka mīla pirmām kārtām dod, nevis ņem. (..) Došanas procesā izpaužas mans dzīvīgums.
  • Pamatvajadzība - savienoties ar otru cilvēku, lai atbrīvotos no atšķirtības cietuma,  - ir cieši saistīta ar vēl kādu izteikti cilvēcisku vēlēšanos izzināt "cilvēka noslēpumu."
  • Mātes mīlestība (ideālā gadījumā) ir beznosacījuma. Tēva mīlestība ir nosacījuma mīlestība. Tās princips ir - "es tevi mīlu tāpēc, ka tu piepildi manas cerības, tāpēc, ka tu veic savu pienākumu, tāpēc, ka tu esi man līdzīgs". Nobriedis cilvēks ir atbrīvojies no mātes un tēva ārējiem tēliem un ieprojicējis tos iekšpusē. Tālāk - nobriedis cilvēks mīl gan ar mātes, gan ar tēva sirdsapziņu, par spīti tam, ka tās šķiet, ir pretrunā viena otrai.
  • Mūsdienu cilvēkam ir ārkārtīgi trūcīga pašdisciplīna ārpus darba lauka. Kad viņš nestrādā, viņš grib slinkot, laiskoties vai, izsakoties smalkāk, "relaksēties". Pati šī tieksme uz slinkumu ir lielākoties reakcija uz dzīves rutinizēšanu. Tieši tāpēc, ka astoņas stundas dienā cilvēks spiests tērēt savu enerģiju nevis saviem, bet citu mērķiem.
4. Vakariņu gatavošanai izmantoju cepšanas maisu. Arvien biežāk esmu pamanījusi, ka cepšanas maiss atvieglo vakariņu gatavošanas rituālu. Atliek nomizot un sagriezt dārzeņus (te var improvizēt, pievienojot gan brokoļus, gan cukini, gan topinambūrus,  gan puķkāpostus u.c.) pamatā lieku burkānus un kartupeņus, tad lieku gaļiņu, apleju un apmaisu olīveļļā, pievienoju garšvielas - var tikai sāli un piparus, bet dažkārt eksperimentēju un ieberu, piemēram, kuminu, saldo papriku, Vidusjūras garšvielu maisījumu. Visu maisā iekšā un tad 180 grādu karstā cepeškrāsnī un pēc kādām 40 - 60 minūtēm gatavs. Ēdiens izdodas sulīgs, vienkāršs un gards. Cepammaisā esmu cepusi arī atsevišķi cūkas fileju sviestā, ķipolos un sojas mērcē. Tad gan jācep īsu brīdi.
5. Režisora Billija Vaildera filma "Sanseta bulvārī" (1950) Uz šo skaisto piedzīvojumu mani uzaicināja māsa savā vārda dienā. Melnbalts kino stāsts, ko stāsta šarmanta vīrieša balss. Filma, kas ietekmējusi kino mākslas attīstību. Ironisks skatījums uz Holivudas pasauli, jaunības kultu un aktrises profesijas likteni. Filmas epizodes, aktieru žesti un dekorāciju detaļas ir tik rūpīgi izstrādātas, ka gandrīz ikvienu kadru acis uztvēra kā mākslas darbu.  

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana