Māsu vasara

• Adrijai jau ir pagaršojusi ogas, bet viņai tās sevišķi negaršo. Ja nu vienīgi kādu lielo dārza zemeni ir apēdusi. Iespējams, atšķirībā no Laines un manis, ogas viņai negaršos.
• Laine jau mēģina rakstīt dienasgrāmatu: vienu vakaru, kad māsa bija sasitusies un es viņu mierināju, tad Laine paņēma papīra lapu un ar pildspalvu vilka vilnīšus un, skaļi runājot,  atspoguļoja notikušo.
• Šodien meitenes atklāja jauku sadarbošanos: Laine dzied dziesmu par autobusu un Adrija aplaudē.
• Adrija noskatās un daudz ko atkārto, piemēram, kā salikt priekšmetus kādā traukā, kā sakārtot mantas (kurai kastei kurš vāks der), kā tieši jāspēlējas ar konkrētu rotaļlietu.
• Adrijai ļoti patīk pasniegt otram lietas. Īpaši smaida tad, ja par to pasaka "paldies!"
• Māsām uznāk brīži, kad jāizbļaujas vienai uz otru. Tad šķiet, viņas sacenšās, kurš skaļāks bļāvējs.
• Jūnija beigās kafejnīcā Bambaleo Adrija pirmo reizi šūpojās šūpolēs, kas viņai ļoti patika. Tagad Laine labprāt viņu šūpo arī piemājas šūpolēs.
• Adrija prot jau saskatīt sakarības, piem., pienesot viņu pie izejas durvīm, viņa jau saka: "atā, atā!". Mēģina atkārtot arī kādus vārdus, piem., "ejam".
• Jūlija sākumā Adrija iemācījās grozīt galvu, parādot, ka atsakās ēst vai kaut ko negrib.
• Laine dārziņā kopā ar saviem grupasbiedriem: Adrianu, Mariju, Eduardu, spēlē dakterus.
• Adrija prot iedot buču.
• Laines joks: Laine atnāk no tualetes. Mamma jautā: vai tu pačurāji? Laine: Jā! Mamma: mazajā podiņā? Laine: Nē! Cilvēku podā!

Adrija sit plaukstiņas!

Pirmajā jūnijā Adrija pirmo reizi sasita plaukstiņas. Kā zinādama, ka sist plaukstiņas un saukt "Bravo!" turpmāk būs daudz iemeslu!
Adrijas kustību attīstība ļoti strauji progresē: 28.maijā viņa, kad vēlējās pietuvoties mammai, sāka ar roku palīdzību līst uz vēdera. 4. jūnijā spēra pirmo ceļgalsoli uz rāpošanu. Pagaidām vēl ļoti piesardzīgi un nekoordinēti, toties jau 7.jūnijā braši pārvietojās pa istabu uz ceļgaliem. Vairāk tas izskatās pēc šļūkšanas, taču temps ir diezgan ātrs. Līdz ar to sāka arī ķerties klāt krēsliem, gultiņas redelēm, mazajam galdiņam un soliņiem, lai pastieptos uz augšu. Adrija kļūst arvien kustīgāka, tāpēc māsām kļūst grūtāk sadalīt mantas, teritoriju un vecāku uzmanību.
Nezinu, ar ko izskaidrojams šis attīstības lēciens, bet, iespējams, ar to, ka beidzot Adrijas veselība ir stabili stipra, pateicoties siltajam laikam kādu nedēļu Adrija pa māju dzīvojas basām kājiņām vai vienkārši viņa sajuta spēku un vēlmi kustēties.

• Adrija jau prot izņemt un ielikt priekšmetus kādā traukā un meklē divu priekšmetu mijiedarbību
• Viņai patīk sūkāt savas kreisās kājas īkšķi.
• Ilgu laiku (kādas 20 min) spēj rotaļāties patstāvīgi.
• Dusmojas ar raudāšanu un kliegšanu, ja māsa atņem kādu foršu rotaļlietu
• Prot rādīt un teikt "atā, atā, atā"
• 30.maijā pamanījām pirmo apakšējo zobiņu un 10.jūnijā turpat blakus - otro
• Adriju ļoti interesē dators, telefoni un TV pults

Laine visur saskata savu ģimeni un Adrija sēž.

Laine pūš birbuļus Krāslavā

Lainei (2 gadi 8 mēn) grāmatās, kuras lasām, attēlotos personāžus asociē ar savu ģimeni. Viņai patīk, ja var nosaukt visus - mamma, tētis, Adrija. Ja ir vairāk, tad arī Inga un Rikards. Ja gadījumā, personāžu ir mazāk, tad viņa jautā: "kur mamma?" Es atbildu: "Aizgāja uz veikalu." Tas viņai šķiet ļoti uzjautrinoši.
Brīdī, kad kopā darbojamies virtuvē, bet Adrija viena spēlējas un ieraudas, tad Laine saka: "Pagaidi! Man jāskrien, man Adrija raud."
Laine labprāt palīdz Rihardam klapēt karbonādes un pēc tam apbērt ar miltiem. Mammai palīdz griezt salātus, maisīt pankūku vai pīrāgu mīklu.
Dažbrīd viņai patīk runāt saviem izdomātiem vārdiem. Visbiežāk tad, kad vēlas ko skaidrot Adrijai.
Viņa jau ir ļoti daudz sasolījusi pirkumu, ko dāvinās tētim: gan džinsas, gan mašīnu, gan citas lietas.
Pusdienu vai vakariņu laikā viņa laipni pasaka paldies tam, kurš gatavoja ēdienu.

Adrija 16.maijā pirmo reizi patstāvīgi apsēdās. Viņa ļoti smaida un smejas, kad pēc darba atnāk tētis.
Viņai jau ir attīstījies "pincetes" satvēriens. Kad ierauga kādu kriksīti, tad mēģina to satvert.

Mūsu mājās ienāk lauviņa Adrija

Adrijai jau septiņi mēneši. Ja šādā vecumā vecāki drīkst spriest ko par bērna raksturu, tad man šķiet, ka Adrija ir uzstājīga un pie pirmā šķēršļa nepadodas.

• Adrija, sēžot man klēpī, ļoti mīļi pagriežas un pateicīgi paskatās man acīs. Tas ir vissiltākais un brīnumainākais mirklis mammai. 
• Adrijai jau pāris reizes ir sākusi celties uz ceļgaliem un šūpoties.
• Viņa atsaucas (pagriežas), ja sauc viņas vārdu.
• Kājas un rokas iet pa gaisu un sejā smaids, kad redz Laini lecam, skrienam vai dejojam.
• Patīk šķirstīt, pētīt un plēst žurnālus.

Laines spriešanas paradoksi

Laines domāšana, atmiņa un spriešanas spējas aizvien attīstās. Ir ārkārtīgi interesanti vērot un piefiksēt viņas domu gājienu un secinājumus.

• Pirms miega lasot Ē.Ādamsona dzejoli "Tauriņš pār lielceļu", Laine cītīgi atkārto katru rindiņu un pēc pāris reizēm jau atceras, kāda rindiņa sekos tālāk.

• Pirms pāris nedēļām konstatējām, ka grāmātā par mācīšanos skaitīt Laine perfekti atceras, kas slēpjas aiz katra no lodziņiem. Šķirsta grāmatu un kā ekstrasenss paredz: te kaķīši, ta bites, te kuģīši.

• Laine prot skaitīt līdz trīs.

• No tantes Ingas piefiksētā: Vēl viņa iemācījusies lasīt grāmatas pēc bildēm (es viņai piedāvāju palasīt, bet viņa saka: "Nē, es tev palasīšu!"), un pamanīju, ka daudzi stāsti beidzas ar to, ka grāmatas varonis grib uz mājām. Staigā pa pļavu, brauc ar mašīnu, satiek draugus un tad grib uz mājām. Stāstam beigas.
• 6.martā Laine pirmo reizi griež sīpolu un sajūt, kā tas kož acīs. Viņai tas ļoti nepatīk, tāpēc viņa saka: noslauki un pasmērē.
• Lainei bieži patīk sev uzdot jautājumus brīžos, kad viņasprāt izdarīts kas nepareizi: "Laine, ko tu dari?", "Laine, kur tu kāp?", "Laine, ko tu dīdies?". Brīžos, kad mums šķiet, ka viņa izdara, ko nepatīkamu vai palaidnīgu, apsaucam pašu izdomātā vārdā "Pipuša". Arī viņa pasākusi sevi saukt šādi: "Pipuša, ko tu drupini?" 
• Viņai ļoti patīk māsas vannošanas reizes. Ar prieku piedalās šajā rituālā, sakot, ka arī mazgās Adriju.
• Laine, dzerot tēju, skatās krūzē un saka: lapiņas pie manis nenāk.
• Es: ko ēdīsim brokastīs?
  Laine: omleti... Ko tētis ēdīs?
  Es: pajautā viņam!
  Laine tētim: Ko gribi?
  Tētis klusē.
  Laine: Omleti?
  Tētis: Jā, labi!
  Es pamācu: Vajadzēja jautāt - ko gribi brokastīs? Tad uzreiz tētis saprastu, par ko jautā.
  Laine: Iešu pajautāšu vēlreiz.

• Laine mūs visus sauc par ģimeni, bet dažreiz apgalvo, ka tētis un mamma ir ģimene, bet mēs ar Adriju esam kaķīši.
• Laine, skatoties kādu foto, var viegli atcerēties, kas todien notika, ko piedzīvoja, kurā vietā tas notika.

Māsu būšana.

Pagājušā gada augustā Lainei ģimenē piebiedrojā māsa Adrija. Sākumā Laine pret Adriju attiecās ļoti piesardzīgi un pat ieturēti. Tad, kad vēlējās, lai pievērš uzmanību viņai, tad teica: "noliec Adriju un paņem mani". Tomēr pēc laiciņa, kad Adrija ieraudājās, tad Laine sacīja: "Paņemsi Adriju?" Ik pa laikam jau sāka arī pati nākt klāt, iedot viņai māneklīti vai apsegt ar sedziņu. Vienu brīdi pat neļāva nevienam citam Adriju apsegt kā viņai, lai gan segu mēdza uzsegt līdz pat galvai.
Īpaša attieksme Lainei ir pret to, ja baba Ērika paņem Adriju rokās, tad Laine ir nesapratnē, kāpēc baba pievērš tik daudz uzmanības viņas māsai.
Pirmos trīs mēnešus Laine negribēja pieņemt, ka ir lielāka par Adriju, apgalvojot, ka viņa noteikti arī ir maza. Toties šobrīd, kad Adrijai jau tuvojas pusgada vecums un Lainei ir 2 gadi un 4 mēn, tad Laine saka, ka viņa esot liela atšķirībā no Adrijas.
Šobrīd izskatās, ka Laine savu dzīvi bez māsas nevar iedomāties, jo gan atnākot no dārziņa, gan brīdī, kad Adrija guļ miedziņu, Laine ievaicājas: "Kur Adrija?". Arī runājot par ģimeni viņa neaizmirst, ka Adrija ir viņas māsa. Lai gan nelabprāt dalās ar savām rotaļlietām, tomēr iedot Adrijai kādu grabulīti un parunā ar māsu.
Savukārt Adrija smaida ikreiz, kad ierauga Laini, vai dzird Laini ko stāstām. Adrijai patīk ieķerties Lainei matos vai kreklā, tad Laine kliedz: "nedari tā! Nevajag tā!"
Kad paņemu Adriju un Laini rokās, tad Laine saka: "mēs tavas meitenes" Un brīdī, kad Adrija pamostās un Laine apvaicājas: "Kā gulēji, Adrija?", man ir smaids līdz ausīm.
Cik labi, ka man ir meitenes - divas odziņas!

Laines trešais gadiņš jau tipina uz priekšu.

Laine jauki nosvinēja savas dzīves 2 gadu dzimšanas dienu un straujiem lēcieniem attīsta savas fiziskās, emocionālās un valodas prasmes.

• Laine izteikti vēlas daudz ko darīt pati un tad saka: "Es pats!" Pats vilkšu bikses, maisīs pankūku mīklu vai smērēs līmi uz papīra.
• Laine jau pirms divu gadu vecuma prot nosaukt pamatkrāsas. 
• Kopš tētis izlasīja  Richard Ferber grāmatu "Solve Your Child's Sleep Problems", Laini mudinājām atteikties no māneklīša. Un uzlabot miega kvalitāti. 2014.gada decembra vidū tas arī ir izdevies.
• Laine neizrunā burtu "V" un tad sanāk jocīgi vārdiņi: "pipirms" - vispirms vietā.  Zobu birste - "zobu pute", josta - "šota", 
• 15.janvārī ar tēta iniciatīvu Laine uzsāka aktīvu podiņmācību un jau pēc divām dienām patstāvīgi sāka iet uz podiņa. Tētis izlasīja rokasgrāmatu: "Toilet Training in Less Then a Day" autors Nathan Azrin, kura padomi, kā čurājošas lelles piemērs, mazi šokolādes gabaliņi, čipšīši, suliņu vai citu šķidrumu dzeršana palīdz iemācīt bērnam podiņu. Un viens no svarīgākajiem nosacījumiem - stāstīt bērniņam, cik ļoti priecīgi būs visi, ja Laine čurās podiņā. Tā mēs visi lepojamies ar Laini. Un es īpaši lepojos par tēta apņēmību un pacietību.
• Laine ļoti labi prot atcerēties situācijas un atstāstīt tās, piemēram, kā tētis vingro, kā Adrija mostas un kādas emocijas saistās ar šīm situācijām.
• Bērnu dārziņā Lainei ir draugs Adrians, ar kuru viņai ir īpaši sirsnīgas attiecības - viņi kopā brauc ar rotaļu mašīnu, Adrians ņem Laini pie rokas un pirms pastaigas kautrigi pienāk un nobučo viņu vaidziņā.
• Laine palīdz izņemt un ielikt traukus mazgājamā mašīnā.
• Viņa visus mūs sauc par ģimeni. Un saka iesim "ģimenē" - tas nozīmē sadoties rokās un iet uz guļamistabu gulēt gultā vai iet rotaļā "Kas dārzā?".
• Laine jau apzināti apraksta dažādas situācijas un apgalvo dažādas parādības, piem., saka: "Kad nokusīs lietus, tad būs slidens un tīrs. Tā būs." vai arī "Adrija ir maziņa, bet es esmu liela un mamma arī liela." "Kad izaugšu liela, tad es būšu sieviete."