Laines spriešanas paradoksi

Laines domāšana, atmiņa un spriešanas spējas aizvien attīstās. Ir ārkārtīgi interesanti vērot un piefiksēt viņas domu gājienu un secinājumus.

• Pirms miega lasot Ē.Ādamsona dzejoli "Tauriņš pār lielceļu", Laine cītīgi atkārto katru rindiņu un pēc pāris reizēm jau atceras, kāda rindiņa sekos tālāk.

• Pirms pāris nedēļām konstatējām, ka grāmātā par mācīšanos skaitīt Laine perfekti atceras, kas slēpjas aiz katra no lodziņiem. Šķirsta grāmatu un kā ekstrasenss paredz: te kaķīši, ta bites, te kuģīši.

• Laine prot skaitīt līdz trīs.

• No tantes Ingas piefiksētā: Vēl viņa iemācījusies lasīt grāmatas pēc bildēm (es viņai piedāvāju palasīt, bet viņa saka: "Nē, es tev palasīšu!"), un pamanīju, ka daudzi stāsti beidzas ar to, ka grāmatas varonis grib uz mājām. Staigā pa pļavu, brauc ar mašīnu, satiek draugus un tad grib uz mājām. Stāstam beigas.
• 6.martā Laine pirmo reizi griež sīpolu un sajūt, kā tas kož acīs. Viņai tas ļoti nepatīk, tāpēc viņa saka: noslauki un pasmērē.
• Lainei bieži patīk sev uzdot jautājumus brīžos, kad viņasprāt izdarīts kas nepareizi: "Laine, ko tu dari?", "Laine, kur tu kāp?", "Laine, ko tu dīdies?". Brīžos, kad mums šķiet, ka viņa izdara, ko nepatīkamu vai palaidnīgu, apsaucam pašu izdomātā vārdā "Pipuša". Arī viņa pasākusi sevi saukt šādi: "Pipuša, ko tu drupini?" 
• Viņai ļoti patīk māsas vannošanas reizes. Ar prieku piedalās šajā rituālā, sakot, ka arī mazgās Adriju.
• Laine, dzerot tēju, skatās krūzē un saka: lapiņas pie manis nenāk.
• Es: ko ēdīsim brokastīs?
  Laine: omleti... Ko tētis ēdīs?
  Es: pajautā viņam!
  Laine tētim: Ko gribi?
  Tētis klusē.
  Laine: Omleti?
  Tētis: Jā, labi!
  Es pamācu: Vajadzēja jautāt - ko gribi brokastīs? Tad uzreiz tētis saprastu, par ko jautā.
  Laine: Iešu pajautāšu vēlreiz.

• Laine mūs visus sauc par ģimeni, bet dažreiz apgalvo, ka tētis un mamma ir ģimene, bet mēs ar Adriju esam kaķīši.
• Laine, skatoties kādu foto, var viegli atcerēties, kas todien notika, ko piedzīvoja, kurā vietā tas notika.

Māsu būšana.

Pagājušā gada augustā Lainei ģimenē piebiedrojā māsa Adrija. Sākumā Laine pret Adriju attiecās ļoti piesardzīgi un pat ieturēti. Tad, kad vēlējās, lai pievērš uzmanību viņai, tad teica: "noliec Adriju un paņem mani". Tomēr pēc laiciņa, kad Adrija ieraudājās, tad Laine sacīja: "Paņemsi Adriju?" Ik pa laikam jau sāka arī pati nākt klāt, iedot viņai māneklīti vai apsegt ar sedziņu. Vienu brīdi pat neļāva nevienam citam Adriju apsegt kā viņai, lai gan segu mēdza uzsegt līdz pat galvai.
Īpaša attieksme Lainei ir pret to, ja baba Ērika paņem Adriju rokās, tad Laine ir nesapratnē, kāpēc baba pievērš tik daudz uzmanības viņas māsai.
Pirmos trīs mēnešus Laine negribēja pieņemt, ka ir lielāka par Adriju, apgalvojot, ka viņa noteikti arī ir maza. Toties šobrīd, kad Adrijai jau tuvojas pusgada vecums un Lainei ir 2 gadi un 4 mēn, tad Laine saka, ka viņa esot liela atšķirībā no Adrijas.
Šobrīd izskatās, ka Laine savu dzīvi bez māsas nevar iedomāties, jo gan atnākot no dārziņa, gan brīdī, kad Adrija guļ miedziņu, Laine ievaicājas: "Kur Adrija?". Arī runājot par ģimeni viņa neaizmirst, ka Adrija ir viņas māsa. Lai gan nelabprāt dalās ar savām rotaļlietām, tomēr iedot Adrijai kādu grabulīti un parunā ar māsu.
Savukārt Adrija smaida ikreiz, kad ierauga Laini, vai dzird Laini ko stāstām. Adrijai patīk ieķerties Lainei matos vai kreklā, tad Laine kliedz: "nedari tā! Nevajag tā!"
Kad paņemu Adriju un Laini rokās, tad Laine saka: "mēs tavas meitenes" Un brīdī, kad Adrija pamostās un Laine apvaicājas: "Kā gulēji, Adrija?", man ir smaids līdz ausīm.
Cik labi, ka man ir meitenes - divas odziņas!

Laines trešais gadiņš jau tipina uz priekšu.

Laine jauki nosvinēja savas dzīves 2 gadu dzimšanas dienu un straujiem lēcieniem attīsta savas fiziskās, emocionālās un valodas prasmes.

• Laine izteikti vēlas daudz ko darīt pati un tad saka: "Es pats!" Pats vilkšu bikses, maisīs pankūku mīklu vai smērēs līmi uz papīra.
• Laine jau pirms divu gadu vecuma prot nosaukt pamatkrāsas. 
• Kopš tētis izlasīja  Richard Ferber grāmatu "Solve Your Child's Sleep Problems", Laini mudinājām atteikties no māneklīša. Un uzlabot miega kvalitāti. 2014.gada decembra vidū tas arī ir izdevies.
• Laine neizrunā burtu "V" un tad sanāk jocīgi vārdiņi: "pipirms" - vispirms vietā.  Zobu birste - "zobu pute", josta - "šota", 
• 15.janvārī ar tēta iniciatīvu Laine uzsāka aktīvu podiņmācību un jau pēc divām dienām patstāvīgi sāka iet uz podiņa. Tētis izlasīja rokasgrāmatu: "Toilet Training in Less Then a Day" autors Nathan Azrin, kura padomi, kā čurājošas lelles piemērs, mazi šokolādes gabaliņi, čipšīši, suliņu vai citu šķidrumu dzeršana palīdz iemācīt bērnam podiņu. Un viens no svarīgākajiem nosacījumiem - stāstīt bērniņam, cik ļoti priecīgi būs visi, ja Laine čurās podiņā. Tā mēs visi lepojamies ar Laini. Un es īpaši lepojos par tēta apņēmību un pacietību.
• Laine ļoti labi prot atcerēties situācijas un atstāstīt tās, piemēram, kā tētis vingro, kā Adrija mostas un kādas emocijas saistās ar šīm situācijām.
• Bērnu dārziņā Lainei ir draugs Adrians, ar kuru viņai ir īpaši sirsnīgas attiecības - viņi kopā brauc ar rotaļu mašīnu, Adrians ņem Laini pie rokas un pirms pastaigas kautrigi pienāk un nobučo viņu vaidziņā.
• Laine palīdz izņemt un ielikt traukus mazgājamā mašīnā.
• Viņa visus mūs sauc par ģimeni. Un saka iesim "ģimenē" - tas nozīmē sadoties rokās un iet uz guļamistabu gulēt gultā vai iet rotaļā "Kas dārzā?".
• Laine jau apzināti apraksta dažādas situācijas un apgalvo dažādas parādības, piem., saka: "Kad nokusīs lietus, tad būs slidens un tīrs. Tā būs." vai arī "Adrija ir maziņa, bet es esmu liela un mamma arī liela." "Kad izaugšu liela, tad es būšu sieviete." 

Married Life. Romantiska kriminālkomēdija. ASV, Kanāda, 2007.

Filma, kuru pēc Adrijas piedzimšanas beidzot izdevās izbaudīt un mierīgi noskatīties. Lieliski "noformēta" filma - 20.gs. četrdesmitie gadi - skaista atmosfēra, eleganti tērpi (noteikti gribētu sev uzšūt kādu no Kejas kleitām). Galvenā atziņa, kas pateikta arī filmas beigās - vai cilvēks var zināt, par ko domā otrs cilvēks, guļot vienā gultā un vai ir nepieciešams to zināt?

Laines "atsauksmes" par bērnudārziņu un citas pērles.

• 10.septembrī pēcpusdienā, kad Laine darbojās pie izlietnes un es gatavoju vakariņām zupu. Laine ierunājās: "Šssš... klusāk! Citi bērni guļ!" Tas lika noprast, ka Laine atkārto bērnudārza auklīšu teikto, kad Laine diendusas laikā vēl nav iemigusi vai vairs neguļ.
• Ja pajautā, ko Laine ēdusi dārziņa, tad viņa vairākkārt atbild: "Zupu un maizi!" Nosauc to, kas visticamāk vislabāk garšo.
• Ja jautā, ko darīja laukā, tad atbild: "Zīmējām!" Cik noprotams - uz ietves ar krītiņiem.
• Jau pirmajās nedēļās Laine dārziņā ir veikusi rokdarbiņus: līmējusi mašīnu uz lielpilsētas fona, līmējusi sava vārda pirmo burtu un bērusi spīgulīšus, mācījusies par drošību uz ceļa un līmējusi luksafora krāsas, mācījusies sist plaukstas trīs reizes.
• Tieši nedēļā pirms Tēvu dienas Laine vakarā samīļoja tēti un pateica: "Mīlu!"
• Ir sākusies jaunā KHL un Rīga Dinamo hokeja sezona! Un Laine pievienojusies tētim kā fans. Tētis sauc: "Latvija!". Laine: "Uzvara!" :)
• Skatoties multfilmas angļu valodā, Laine iegaumējusi, ka rozā krāsa nosaucama par "pink" - viņa izrunā "pik". To pamanījām tad, kad viņa rozā diegu spolīti nosauca par "pik" un pēc tam arī smilšu grābeklīti par "pik". Laine jau prot nosaukt visas krāsas.
• Laine jau prot uzkāpt pa kāpņu telpas kāpnēm līdz pat 4.stāvam.
• Joprojām Laine daudziem vārdiem jauc burtu kārtību, piemēram, viņa saka: "bikšu palika" vai "čūksa".
• Laine sāka izmantot vārdiņu "mans" - par karoti vai dakšiņu, par segu, par drēbēm vai rotaļlietām.

Bērnudārziņ, iepazīsimies!

Lainei ir sācies jauns posms dzīvē. Jau pirms vairākiem mēnešiem nolēmām, ka augusta beigās Laini iepazīstināsim ar bērnudārza vidi. Jau, pirms sākt regulāri apmeklēt bērnu dārziņu, pāris reizes gājām iepazīties ar vidi, apstākļiem, bērniem. Pirmajā reizē Laine uzvedās diezgan piesardzīgi, bet tajā pašā laikā viņai šķita interesantas jaunās rotaļlietas - īpaši lielās mašīnas, uz kurām varēja vizināties. Ik pa laikam Laine nāca pie mammas un rādīja interesantās mantas. Otrajā reizē, piebraucot ar savu "pēdu" (velosipēdu) pie dārziņa durvīm, Laine jau atcerējās, ka šeit būs jaukās mašīnas, ar ko braukāties. Šoreiz Laine arī iesaistījās lēkēšanā uz soliņa kopā ar bērniem. Pirms pastaigas kopā ar visiem pārējiem bērniem audzinātāja Dace Laini uzsēdināja uz podiņa, bet Lainei sāka birt lielas asaras. Viņa paskatījās uz mani un norādīja, ka viņai tas ļoti nepatika. Tad, kad devāmies laukā, viņu ļoti interesēja, ko dara pārējie bērni. Īpaši patika tas, ka bērni sastājās pie aukliņas un devās pastaigā, dūkdami kā vilcieniņš. Laine bija gatava sekot vilcieniņam pa pēdām.
25.augustā, kad Lainei oficiāli bija jāsāk bērnudārza gaitas, bija jau piedzimusi māsa Adrija, tāpēc uz dārziņu viņu veda tētis. Mamma ļoti satraucās un atvadījās ar asarām acīs, bet tētis stāstīja, ka Laine dārziņā palika mierīgi. Pirmajā dienā Laine ieradās plkst. 9.00, pēc brokastīm, un mājās devās pēc pusdienām un pirms dienas miega. Mājās atnāca ļoti miegaina un mamma satraucās, vai viss bija kārtībā, jo Laine uzvedās flegmatiski un apātiski, bet tētis nomierināja, ka Laine vienkārši bija nogurusi. Pirmajā dienā ciemos bija baba un dzeds, tāpēc atnākot mājās, Laine bija patīkami pārsteigta.
Otrajā dienā bērnudārza apmeklēšana bija līdzīga. Pēc audzinātāju teiktā, Laine dārziņā adaptējās labi. Kreņķu brīžos labs draugs bija lupatu zaķis un duda. Audzinātājas uzteica Laines labo ēstgribu. Podiņa apgūšana gan nepadevās viegli. Vienu reizi Laine strikti atteicās sēsties uz podiņa, bet otru - apsēdās gan, bet - nekā!
Nākamajā dienā Laine devās jau pirms brokastīm un brokastoja kopā ar grupiņas biedriem. Audzinātājas mēģināja Laini likt gulēt diendusu, bet ap 13.00 zvanīja, ka iemigt neizdevās, tad tētis devās pēc viņas, un Laine gulēja mājās. Ceturtajā dienā jau izdevās pagulēt diendusu un ap 16.00 jau tētis gāja pēc viņas. Vakarā bija skaidrs, ka Laine ir saaukstējusies un naktī viņai
ļoti sāpēja kakliņš. Bērnudārziņa gaitas bija jāpārtrauc. Tā arī mēs, visi pārējie ģimenes locekļi, uzķērām vīrusu un izslimojām iesnas un kakla sāpes.

Kopumā var teikt, ka bērnudārziņa apmeklēšanas sākums nav viegls - ne bērnam, ne vecākiem. Pat tētis atzinās - pirmajā dienā izjuta lielu satraukumu - it kā pašam būtu jāiet dārziņā. Bet tētis ir arī tas racionālais prāts un spēks, kas mēģina nomierināt bažas, kuras rodas mammai, par to kā Lainei sokas dārziņā.
Šodien, 3.septembrī Laine atkal devās uz bērnudārziņu. Interesanti, kā viņai tur sokas?

Koncerts bērniem Kalnciema kvartālā "Meža dziesmas"

Nevaru un negribu aizmirst, cik jauks, sirsnīgs, skaņām un domām bagāts bija Jāņa Baltvilka dzejai veltītais pasākums "Meža dziesmas". Kaspara Znotiņa dzejas lasījums un emocijas gribējās ēst pilnām karotēm... par vilcienu, par zāģi, par putnu skaņām. Ļoti ceru, ka šādi pasākumi nāks atkal - ar labu dzeju, ar kvalitatīvu mūziku un skaistiem aktieriem un mūziķiem.