pirmdiena, 2012. gada 9. jūlijs

Bel Ami un Jūgendstila mode

3.jūlijā ar ģimeni nolēmām doties uz pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi no Parīzes «Jūgendstila mode», kas tiek ekspoēta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstāde patiešām ir apbrīnojama: cik gan daudz vajag pacietības un "apmātības" ar modi (labā nozīmē), lai savāktu un saglabātu tik senu, izsmalcinātu un skaistu tērpu kolekciju! Un to papildināja lieliski aksesuāri: somiņas, spogulīši, ķemmes, cepures, balles piezīmju grāmatiņas, apavi un saulessargi, kas radīja patiešām īstu tā laikmeta atmosfēru. Spriežot pēc tērpu audumu skaistuma, mežģīņu smalkuma un pieskaņoto aksesuāru izsmalcinātības, var secināt, ka cilvēki tajā laikā pret lietām attiecās īpaši uzmanīgi, tāpēc tas laikmets, sķiet, ir patiešām apbrīnas vērts.
Un šīs izstādes atmosfēru manī atdzīvināja vakardien redzētā filma "Dāmu mīlulis" (Bel Ami, 2012) ar Robertu Patinsonu, Umu Tūrmani un Kristinu Riči galvenajās lomās. Filmā attēlotie notikumi norisinās tieši Parīzē ap 1890. gadu, kad arī izstādē redzētie tērpi ir tapuši un valkāti. Filmā varēja redzēt  tērpu, aksesuāru mēbeļu un vides jūgendstilisko smalkumu. Bet filmas galvenās atklāsmes, protams, slēpās nevis tērpu smalkumos un ballīšu vērienīgumā, bet gan cilvēcisko attiecību robežsituācijās. Cik tālu cilvēks var iet naudas dēļ? Kas cilvēkam ļauj pilnvērtīgi dzīvot: gods, godkāre, atriebības kāre, mantkārība, seksuālā iekāre, varaskāre? Vai nav tā, ka "kārumus" tomēr der ierobežot savā ēdienkartē? Kādā brīdī notiek tā, ka apkārtējie sāk patiešām ciest no galvenā varoņa apsēstības. Augsti vērtējams aktieru darbs un domas raisošs Gija de Mopasāna romāna motīvu atainojums.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru