Adrijas pirmie patstāvīgie solīši. Laine Prātvēders.

Nu ir gandrīz divi mēneši pagājuši kopš vasaras. Un arī mūsu ģimenē šis laiks ir ļoti pilns ar nozīmīgiem notikumiem. Adrija nosvinēja pirmo dzimšanas dienu. Laine mainīja bērnudārziņu un pirms mēneša nosvinēja 3 gadiņus, ko nu jau prot arī parādīt ar pirkstiņiem.
Lainei dārziņa maiņa notika diezgan mierīgā ceļā. Jau iepriekš vasarā runājām ar viņu un gājām iepazīt telpas un audzinātāju. Pirmās nedēļas viņa vēl piesardzīgi pieminēja mazo dārziņu nesapratnē, vai tomēr tur būs vēl jāatgriežas vai arī šis, lielais dārziņš, kļūs par viņas dārziņu. Bet tagad jau viņa apgalvo, ka nu ir paaugusies un tāpēc iet uz lielo dārziņu. "Skudriņās" ir daudz krievvalodīgo bērnu, tāpēc viņa piemin daudz jaunu vārdu krievu valodā, un mēs tad iesaistāmies un sākam runāt krieviski ar viņu, lai patrenētu krievu valodas prasmes. Laine ir sākusi doties uz dejām un viņai iepatikās.
Audzinātāja viņu slavē par labo ēšanu un uzcītīgo darbu, pildot dažādus uzdevumus.

• Tētis Laini iesaucis par prātvēderu, jo viņai ik dienu, skaidrojot kādas lietas, izdodas pārvērst to stāstu absolūti skaistā, loģiskā vārdu un domu spēlē. Piemēram, 19.okt. tētis lūdz Lainei uzvilkt zeķes. Viņa atbild: "Nav tik vienkārši!". Arvien biežāk no viņas mutes dzirdam izteicienus, frāzes un prātojumus, ko paši sakām. Secinājums: mammai un tētim stipri jātrenē un jākontrolē savi vārdi.
• Laine sākusi runāt darbības vārdus saliktos laikos, piem., "biju darījusi", "nebiju dzirdējusi". Neesmu pārliecināta, bet man šķiet, ka tas ir nākamais valodas attīstības solis.
• Laine ir sapratusi, kā ir, kad par cilvēku kāds smejas. Brīžos, kad viņai nav patīkami un mamma vai tētis iesmejas, Laine stingri nosaka: "Nav smieklīgi!"
• Pēdējā laikā mīļākais, ko esmu dzirdējusi, ir Laines teiktais: "Mammu, tavā klēpī ir silti!". Mana sirds vai kūst aiz laimes, un esmu laimīga, ka esmu mamma.
• Kopš Adrija (23.septembrī) sākusi tipināt pirmos solīšus, ir pagājis gandrīz mēnesis un viņai tas padodas arvien raitāk, Laine sākusi biežāk viņu iesaistīt savās rotaļās. Tas ļoti iepriecina.
  
  Septembris Adrijas dzīvē ir bijis ļoti aktīvs. 11.sept., piebraucot mašīnā pie mājas, Adrija iesaucās: "Atbraucām!". Un šis vārds viņai kļuvis par vienu no mīļākajiem. Kopš šī brīža, vārdu un runāšanas slūžas bija vaļā. Skatoties grāmatiņas, Adrija norādīja uz cilvēkiem un sauca par mammu un tēti. Drīz vien viņa teica vārdus: putra, lelle (prot nosaukt viņu arī vārdā Ada), Inga, atrada, banāns (kā "badādi"), puķe (norāda uz dzīvu ziedu un atpazīst arī attēlos), karsts. Tagad oktobrī Adrija prot parādīt, kur viņai deguns, auss, acs, mēle, galva. 
• Interesanti un mīļi, ka Adrija ap gada vecumu pamanījusi, kā mamma viņai noglauda galvu brīžos, kad viņa kaut ko paveic vai pareizi nosauc, tad pēc laika viņa, sasitot rociņu vai tikai dzirdot labus vārdus, pati nogaulda sev galvu.
• Viņai patīk samīļot un brīžam iekosties mīkstajās rotaļlietās.
• Prot norādīt, ko viņa vēlas dabūt.
• Par suni prot teikt: "Vau, vau!"
  
  
  Mēneša secinājums: Piedzimstot bērnam, manī piedzimusi mamma, bet ļoti daudz jāmācās un jāattīsta sevi, lai kļūtu par veselu mammu.