Adrijas dumpinieciskums (divi gadiņi)

Divi gadiņi bērna vecumposmā - dumpinieka laiks! Un Adrijas uzvedībā to var stipri manīt. Viņa izaicina vecākus, pēkšņi atsakoties pēc pastaigas nomazgāt rokas, sadusmojas un paziņo, ka vakariņas neēdīšot. Stipri dusmojas un raud, ja neizdodas pašai uzvilkt bikses vai apavus. Arī saņemt palīdzību no vecākiem kategoriski atsakās. Tomēr ar Adriju pavadītais laiks ir ļoti interesants un novērot viņas attīstību ir ļoti saviļņojoši un patīkami.

• Adrijas valoda ir ļoti iepriecinošā attīstības posmā. Viņa prot skaidri izteikt domu (Lai gan teikuma sākumā uz pirmā vārdiņa mēdz iesprūst). Par to pagaidām neuztraucos, jo pat Laine bez mēneša 4 gados mēdz atkārtot pirmo vārdu teikumā. Adrija prot atstāstīt notikumus un darbības saliktos teikumos, izmantojot saikļus "kamēr", "jo", "tāpēc". 
• Adrija atceras ļoti daudz vārdus. Viņas vārdu krājums mani pārsteidz katru dienu. Piemēram, pusdienās ieliku šķīvī viņai tomātu mērci, pēc brīža, kad sāka ēst, viņa jautā: "Tas ir kečups?" 
• Adrija prot iet uz podiņa un arī pēdējās nedēļas laikā prot pati novilkt bikses. Iepriekš viņai palīdzēja māsa. 
• Pēdējās nedēļas laikā ir iemācījusies lekt uz augšu, stāvot uz abām kājiņām. Un pašai tas dikti patīk. Viņa lec un saka: "Skat, kā es protu lekt!" 
• Kad ir paēdusi, viņa konstatē: "Paēdu! Man ir pilns dupsis!" 
• Kad ir tumšs vai kāds aizsedz skatu, viņa saka: "Es kaut ko neredzu!". Līdzīgi arī par skaņu. 
• Tētis ir dikti aizrāvies ar volejbolu. Adrijai patīk stāstīt, ka tētis ir aizbraucis spēlēt "vosebolu". 
• Pirms miega viņa labprāt pati šķirsta grāmatas, piemēram, par skaitīšanu, par Jēci vai par draudzību. 
• Kopā ar māsu viņai ļoti patīk spēlēties ar lelli Loti. Savas lelles viņas liek gulēt, mazgā izlietnē, pārģērbj, ņem līdzi ārā, šūpo un, runājot ar Loti, viņa atkārto vairākas frāzes, ko visticamāk noklausījusies no mammas: "Sēdi mierā, Lote!", "Ja gribi čurāt, tad čurā!", "Ja gribi gulēt, tad guli!", "Nebaidies, viss būs labi! Mamma tepat, blakus." un daudzas citas. 
• Ieraugot zālītē kādu ziediņu, Adrīte bieži apstājas un noplūc to mammai. Dāvina un saka: "Tas Tev!" 
• Kopš Adrijai palika 2 gadiņi, viņai nepatīk, ja viņu nosauc par mazu. Tad viņa nopietnā balsī saka: "Es neesmu maziņa, esmu liela!"