Sajūta pēc Ainara Mielava koncerta ir tāda kā pēc labas sarunas ar psihologu. Koncerta formāts neparedz skatītāju izklaidēšanu. Drīzāk Ainara Mielava stāstījums un aizskartie temati starp dziesmām rosina domāt par dzīves vērtībām, par cilvēka prasmi dzīvot un sadzīvot. Uz to arī Ainars Mielavs rosināja: nedrīkst pārstāt domāt.... Radās tāds iespaids, ka Ainaram Mielavam par visu ir savs viedoklis un, ja nav, tad kārtīgi visu izsverot, viņš to noformulēs. Lai gan viņa devīze ir: nerunāt par to, ko nezini vai neesi pārliecināts, kā piemēram par Labradoru spēju izglābt cilvēku no sniega lavīnas. Man šķiet, ka no viņa attieksmes pret dzīvi būtu jāiedvesmojas visiem latviešiem. Jāmēģina būt godīgam pret sevi, citiem, nemētāties ar vārdiem.... Būt laimīgam būt! Prast novērtēt Latviju par latviešu valodas bagātību, par cilvēku skaistumu un tautasdziesmu melodijām. Katru rītu paskatīties spogulī un priecāties par savu skaistumu.
Koncerta laikā baudīju Ainara Mielava burvīgo balss skanējumu, viņa atklāsmes, melodijas un dziesmu vārdu dziļumu.
Ļoti precīzs sajūtu apraksts. Varbūt gluži nepiekritīšu par psihologu :), taču man ļoti patika tas, ka un kā viņš runāja par Latviju... Un arī stāsts par labradoru... Melodijas viņa dziesmām uz viena viļņa... (devītā), bet visvairāk man patīk lirika...
AtbildētDzēst