Bērnu grāmata miega rituālam "Zilonīte, kura ļoti gribēja aizmigt."

Foto no www.penguin.co.uk

Šodien pat bibliotēkā manās rokās ieslīdēja jauka bērnu grāmata no jaunumu plaukta. Un uzreiz pirms diendusas savām meitām (2 un 4 gadi) šo grāmatu steidzu lasīt. Atzīšos, ka ļoti iepatikās vāka ilustrācija  - "mazais zilonēns dodas savā ceļā uz miedziņu". Tā jau ir - mēs, vecāki, tikai varam pavadīt bērnu miedziņā, bet iemigšana ir paša bērna ceļojums sevī, ceļojums pavadītajā dienā, atvadīšanās no skaistās dienas. Bet par šo aspektu tieši visvairāk bažījās manas meitiņas, uzdodot jautājumus: "Kāpēc zilonīte Zuze dodas viena brīnumu mežā? Kā viņa atradīs savu mammīti?" Bet vecākā meita drīz vien pati spēja atbildēt uz šo jautājumu: "tas ir iedomu mežs, kā sapnītis".
Grāmatas valoda ir specifiska, to atzīst arī autors, taču ar to atšķiras no ierastām pirmsmiega grāmatām. Es sajutu tajā ko meditatīvu, kas rosina attālināties no ikdienas rūpēm, saspringuma un ļaut domām un elpai plūst savu ceļu. Ļoti patika epizode par koka lapas kritienu Rāmās Upītes krastos. Grāmatas beigās īsie padomi vecākiem par gulētiešanas rituālu un sagatavošanos tam.
Redzēs, vai meitas gribēs lasīt to atkal, bet pirmajā reizē viņas iemiga, grāmatai vēl nebeidzoties. Izrādās - tā nav pirmā grāmata šajā sērijā. Kārls Jūhans Forsēns-Ērlins kļuvis populārs jau ar pirmo šāda veida grāmatu "Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt."