ceturtdiena, 2017. gada 26. oktobris

Laivu brauciens pa Aivieksti divatā.

Šīsvasaras romantiskākais piedzīvojums jūlija vidū bija divu dienu izbrauciens ar kanoe laivu pa Aivieksti. Bērnus atstājām vecvecāku uzraudzībā, un aiziet - no Krāslavas uz Lubānu. Tā kā neesam rekordus alkstošie laivotāji, tad vīrs ieplānoja ļoti jauku un atbilstošu mums romantiskajiem laivotājiem maršrutu . Lubānas pilsētā bijām ap pusdienlaiku, paēdām sātīgas pusdienas Mednieku namiņā pretī ugunsdzēsēju iecirknim, sazinājāmies ar rezervētās laivas iznomātāju, kas atrodas turpat 5 minūšu brauciena attālumā no Lubānas.
Pagalmā atstājām savu automašīnu un kopā ar saimnieku devāmies uz vietu, kur nolēmām sākt. Tas bija pirms kempinga Lettes - mazliet lēzenākā vietā, lai ērtāk laivu nonest līdz upei. Pirms tam laivu saimnieks mūs pavadīja līdz skaistam trošu tiltam, kas atrodas pavisam netālu no mūsu maršruta sākuma.
Tā pirms plkst. 13.00 mūsu laivu brauciens varēja sākties. Var droši teikt (īpaši par mūsu izvēlēto maršrutu), ka laivošana pa Aivieksti nav grūta. Straume bija pat jūlija vidū, iespējams tādēļ, ka šī vasara neizcēlās ar stipriem sausumiem. Tomēr, palasot laivotāju atsauksmes un maršrutu aprakstus, vismaz neliela straume ir ik gadu.
Kā jau parasti, laivošanas sākums ļoti aizrauj - pirmie skati ar upes krastiem, kokiem un to atspīdumiem ūdenī ir ļoti skaisti. Ceļojumā mums fantastiski paveicās ar laiku. Laivošanai tas bija lieliski piemērots - kādi 22 grādi siltuma un saulīte, kas nedaudz cepināja ceļgalus un plecus. Šis maršruts ir pietiekami dažāds - ar krastos redzamajām apdzīvotām vietām, tālumā esošajām baznīcām un, kas mani visvairāk pārsteidza - ar pieturas un atpūtas vietām laivotājiem. Tā drīz vien sasniedzām Lubānas pilsētu un pēc tam tās tiltu. Te putnu un ūdens straumes skaņas pārtrauca zāles pļāvēju un automašīnu rūkoņa. Kādā krastā apmetušās pat veselas daudzdzīvokļu mājas. Pēc laika piestājām kādā no pieturvietām, kur varēja izstaipīt kājas un arī civilizētu tualeti atrast.
Laivojām tālāk un pēc laika jau sāka kļūt garlaicīgāk. Tad vīrs atrada aplikāciju, kura attēloja ātrumu, ar kuru laivojām. Tas radīja mūsos azartu airēt ātrāk. Tad uzairējām līdz pat 10km/h. Un tad jau pēc navigācijas sapratām, ka esam tuvu savai apmešanās vietai - viesu namam "Zvaigznītes". Aptuveni četrās stundās bijām noairējuši ap 20 km. "Zvaigznītēs" piestājām pirms plkst.17.00. Viesu mājas saimniece kā atpazīšanas zimi piestātnei bija iesējusi balonu pie koka. Tā kā viņas dzīvojamā māja atradās turpat - pāri pļavai, drīz vien pati arī atskrēja mūs sagaidīt. Piedāvāja iegādāties savā saimniecībā sietu sieru un cienastā atnesa svaigi ceptus žagariņcepumus. Iekurināja pirtiņu (tas gan maksāja papildus 35 eiro) un pasūdzējās par lietaino vasariņu. Mēs gatavojām vietu gaļas grilēšanai. Viesu namiņš atrodas ļoti skaistā vietā. Arī iekārtots ļoti ērti - ir gan ledusskapis, gan terasīte, gan bērnu rotaļu laukums. Paēdām vakariņas, izpērāmies pirtiņā un vakara noslēgumā daba mūs pārsteidza ar fantastisku izrādi - lietus rotaļa saulrieta laikā.
Nākamajā rītā modāmies, brokastīs dzērām tēju no pļavā vāktajām zālītēm un ēdām saimnieces doto sieru. Bijām norunājuši atstāt mājas atslēgu slēptuvē, tāpēc saimnieci vairs nesatikām. Iesēžoties laivā un sākot airēšanu, varēja just vakardienas piepūles sekas - gan roku locītavas, gan dupsis nedaudz sāpēja. Ceļojumu atsākām pirms plkst. 10.00. Stipri atšķirīgu ainavu neredzējām un tāpēc nolēmām airēšanu pabeigt ap pusdienlaiku. Sazinājāmies ar laivas saimnieku un plānojām maršrutu pabeigt pēc plkst. 12.00. Drīz vien peldējām zem Meirānu tilta un tad pēc pāris stundām bijām pie Švānu tilta. Šajā dienā bijām nolaivojuši ap 10 km, kopumā pa Aiviekksti ap 30 km. Tas bija tieši tik garš maršruts, lai izjustu laivošanas prieku un nenogurtu. Te mēs sagaidījām laivas saimnieku, kurš mūs aizveda pēc atstātās automašīnas. Braucot mašīnā, atpazinām dažas vietas, ko sastapām no cita skatu punkta - laivā esot. 
Bijām izsalkuši un nolēmām pusdienot tepat - Lubānā. Šoreiz izvēlējāmies vietējo ēdnīcu, ko mums ieteica vietējie kā ļoti labu esam. Te ir vērts iegriezties kaut vai noskaņas dēļ, kas atsauc atpakaļ padomju laikos - ar ēdienu servēšanu, traukiem un ierastiem ēdieniem - karbonāde vai kotlete, ierastie biešu salāti un desertā vaniļas krēms ar ķīseli metāla trauciņā uz kājiņas. Pati mazā Lubāna ir omulīga pilsētiņa ar senām koka ēkām, moderni iekārtotu izstāžu telpu. Vietējo rokdarbu bodītes darba laiks ir īpatnējs, par to nav informēti pat TIC darbinieki.
Ēdnīca Lubānā
Lubāna mitrājs
Tālāk devāmies uz māju pusi, taču pa ceļam vēl izdevās apskatīt vairākas skaistas vietas. Apstājāmies Lubāna mitrāja informācijas centrā, kas atrodas gleznainā vietā. Te ir iespēja iet pastaigā, vērot putnus, izbaudīt dabas klusumu un skaistumu, arī palikt nakšņot, iznomāt telpas, iegādāties kādu suvenīru, piemēram, māla putniņu ar ziliem akmentiņiem, ko uzdāvinājām meitiņām un, protams, iedzert draudzīgu kafiju uz terases. Vieta, kur ir vēlme atgriezties.
Tālāk piestājām tūrisma un sporta centrā "Bāka", kur bezmaksas ir iespēja redzēt skatu uz gleznaino Lubāna ezeru un purva masīvu. Kāpt pa metāla kaltajām kāpnēm man bija nervus kutinoši, taču skats bija tā vērts. Mitrāja informācijas centrā mums ieteica aizbraukt uz Teirumnieku purva taku. Uz turieni arī devāmies, pabraucot kādu gabaliņu uz Nagļiem. Purva taka svaigi iekārtota uz koka laipām var apiet apkārt Teirumnieku ezeram. Mūs saulainais un siltais laiks ievilināja arī tajā nopeldēties pa pliko - te acīmredzot arī par to padomāts, jo ierīkotas peldvietas un soliņi. Izejot cauri takai, attapāmies priežu silā, kur varēja atrast pa kādai mellenei un ieelpot siltā meža gaisu. Secinājām, ka Lubāna ezera apkārtne ir tik gleznaina un skaista, ka tam ir vērts veltīt atsevišķu ceļojumu. Arī laivošanai pa Aivieksti var plānot un izvēlēties visdažādākos maršrutus, arī tādus, kas sākas Lubāna ezerā un beidzas vien Pļaviņu novada Vesetas kanālā.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana