ceturtdiena, 2017. gada 9. novembris

Oktobra pieturzīmes

Tā kā oktobris man bija tik krāsains un dzīvīgs rudens mēnesis, tad nolēmu dalīties blogā ar saviem iespaidiem. Iespaidus nosaucu par pieturzīmēm, jo šie mirkļi man deva iespēju apstāties un noformulēt, cik laimīga esmu par iespēju baudīt dzīves daudzšķautnaino jūtu pusi.

1. Oktobrī redzētā filma "Blade Runner 2049". Lai gan zinātniskās fantastikas/ trillera žanra filmas izvēlos ļoti reti, šoreiz par labu vīra gaumei devāmies uz šo filmu 3D formātā. Varu teikt, ka mani filmas sižets ļoti aizrāva. Neesmu redzējusi filmas pirmo 1982.g. versiju, kura kino pasaulē kļuvusi par kulta filmu. Iespējams tāpēc, dažbrīd bija grūti izsekot notikumu secībai un to vēsturei. Atzīšos, ka filmu labprātīgi izvēlējos galvenās lomas atveidotāja Raiena Goslinga dēļ, taču šoreiz ne viņa skaistās sejas dēļ filma tik spēcīgi iespaidoja. Mani aizskāra cilvēcisko attiecību tēma, kas attēlota ļoti trauslā un jūtīgā veidā un vairāk no vīrieša skatupunkta. Vēl viena tēma, kas skaisti izgaismota - tēma par tehnoloğiju attīstību nākotnē. Režisors grandiozi parāda, cik ļoti tehnoloğiski pasaule būs attīstīta, taču izteikta ironijas pieskaņa jūtama daudzās situācijās, kur tehnoloğiju spējas netiek galā ar cilvēka vajadzìbām - būt pieņemtam, saprastam, būt piederīgam un samīļotam.
2. Vakara pastaiga pa Cēsu pils parku un vecpilsētu. Ja vēl to neesat izdarījuši, noteikti iesaku vēl paspēt izstaigāt Cēsu senās kāpnes un ielas vēlā rudens vakarā. Šis vakars Cēsīs ilgi paliks manās atmiņās kā mağisks notikums ar viduslaiku auru. Ar vīru un abām meitiňām pēc vakariņām kafejnīcā "Priede" nolēmăm aiziet līdz Cēsu pilij. Sākăm iet, taču brīnumainā kārtā - pili redzējām, bet pienăkt tūlīt tuvāk neizdevās, un tad jau viena taciņa mūs aizveda līdz kāpnēm un parkam. Lukturu gaisma un ēnas, dzeltenās koku lapotnes, klusā pilsēta un bruğis, nokritušo lapu paklājs zem kājām, parka skulptūras un neviena cita cilvēka.... mağiski.
3. Pašas gatavots cidoniju sīrups. Oktobrī paveicās būt pie mammas lauku mājā un novākt pēdējo zaļumu ražu siltumnīcā, nogriezt pēdējās lauvmutītes un mārtiņrozes, kas ieliktas vāzē, ilgi priecēja manu sirdi un acis. Pie reizes mamma iedeva cienastā cidonijas. Tad mājās drīz vien steidzos tās attīrīt un sagriezt šķēlītēs, apbērt ar medu un cukuru. Pēc pāris dienām sīrupu izmantoju ne tikai tējā, bet arī salātos, kas tandēmā ar olīveļļu, pipariem un sāli veidoja ļoti garšīgu mērci. Šo ideju biju izlasījusi kādā žurnāla receptē, tāpēc par mammas dāvanu biju ļoti priecīga. Supergards un veselīgs gastronomisks atklājums. Arīdzan cidoniju aromāts ir arī viens no mīļākajiem.
4. Brauciens uz dzejnieces Ingas Pizānes dzejas lasījumu "Dzejas ekspresis" Olaines bibliotēkā. Jā, tieši šajā 6.oktobra pēcpusdienā sapratu, ka māsu apzināti un ar lepnumu varu saukt par dzejnieci. Ingas dziļā un skaistā saruna ar tikšanās apmeklētājiem, bibliotēkas darbinieku siltā un draudzīgā
sagaidīšana un smalko jūtu dzejas klausīšanās klātienē bija ļoti saviļņojošs notikums. Šis sirsnīgais pasākums man atgādināja par mūsdienās pavisam aizmirsto cilvēku saskarsmi, sarunu, apskāvienu un skatienu, kas mūsdienās kļuvusi par ekskluzīvu parādību.  Paldies manai māsai par atklāto un rosinošo mīļumu!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana