Dzīvīgums un svaigums, kas, manuprāt, tieši pietrūka latviešu literatūrā. Šī grāmata pierāda to, ka saistoši, mūsdienīgi un interesanti sižeti strāvo tepat, mūsu ikdienā, tikai jāprot tos saskatīt, uzrakstīt un pasniegt lasītājiem. Grāmatas galvenā varoņa piedzīvojumi un pārdzīvojumi brīžiem šokēja, bet tajā pat laikā ievilka, un es jutu, ka esmu stāstā "iekšā", kas, man šķiet, ir svarīgākais. Īpaši spilgti atceros apnikuma sajūtu, kas radās no grāmatas varoņu lietuviešu apmātības ar reliģiju un pasaules galu. Iedomājos, ka tieši tā (un varbūt pat trakāk) jutās galvenais varonis, kad viņam bija jāsadzīvo ar viņiem.Tas ir piemērs, ka piesaistīt cilvēkus lasīt grāmatas - Viļa Lācīša tēls, aktuāla tēma... grāmatas popularitāte sākās "no mutes mutē", kā arī ar mediju starpniecību.
Prieks, ka māsa vēlējās šo grāmatu paņemt manas pilsētas bibliotēkā, un tādā veidā grāmata nonāca arī manās rokās.
Ļoti raiti lasāma grāmata! Man bija jo īpaši interesanti, jo pati strādāju Londonā - ne gluži stroikā :D, bet tāpat šādas tādas noskaņas varēja salīdzināt un sazīmēt. Nācās saskarties ar visvisādiem cilvēkiem, bet kopumā uzskatu, ka man bija ļoti paveicies, jo pašai nevajadzēja darbu meklēt, kā arī robežas bija brīvas.
AtbildētDzēstTiešām prieks, ka Lācītis uzņēmās uzrakstīt šādu romānu, kas ir izklaidējošs, viegli lasāms un arī pārdomas rosinošs.