Krāslava no tūrista skatupunkta.

Lai gan Krāslava ir mana dzimtā pilsēta, šoreiz mēģināju iejusties Krāslavas tūrista ādā:

            Šoreiz mans ceļš ved uz zilo ezeru zemi – uz Krāslavas novadu –, kurā savu vietu atraduši 119 ezeri. Bet ezeru un to apkārtnes burvīgums nav vienīgā lieta, kādēļ doties uz Latvijas dienvidaustrumu malējo novadu: te ir neatkārtojami dabasskati Daugavas lokos, te ir kultūras pieminekļi, kurus ir vērts apskatīt, te ir krāslaviešu kultūras un svētku svinēšanas tradīciju bagātība.

            Pirmais, kas tuvojoties Krāslavas novadam, liek justies pārsteigtam, ir kalnainais apvidus, tāpēc skati patiešām ir burvīgi. Pirms iebraukt pilsētā, iesaku piestāt uzreiz aiz Krāslavas zīmes esošajā skatu laukumā. No skatu laukuma paveras skats gan uz Krāslavas pilsētu, gan uz upi Daugavu, kuru var nosaukt par pilsētas bagātību. Skatu laukums ir arī iecienīta kāzu svinētāju pastaigas un piknika vieta, jo tur ir gan galdiņi, kur ieturēt maltīti, gan šūpoles, kurās izšūpoties jaunajam pārim, gan vieta, kur var vienkārši mierīgā gaisotnē pavadīt laiku sarunās.

            Pēc tam dodieties uz pilsētas centru. Pavisam nesen Krāslavas pilsētas centrs ir piedzīvojis skaistas pārmaiņas, tāpēc te, 18.novembra laukumā, būs gan iespēja apskatīt skaisto strūklaku, kas veidota Krāslavas novada ģerboņa veidolā, gan pastaigāt pa vēsturisko amatnieku un tirgotāju ieliņu, kas šobrīd ir atjaunota un pārveidota par pastaigu un atpūtas ielu. Laukums izveidots 18. gadsimtā. Laukuma stūrī atradās aptiekas ēka, kuru kā vienu no pirmajām ēkām uzcēla 1729. – 1737. gadā, Ludviga Plātera laikā. Lai gan daudz laika ir pagājis, bet arī mūsdienās tajā pašā vietā atrodas aptieka.

            Ja esam pieskārušies vēsturei, tad varam doties uz vienu no visievērojamākajām vietām Krāslavā - grāfu Plāteru pils kompleksu ar parku. Uz pili ved garas kāpnes, pa kurām ejot, var pakavēties fantāzijās par grāfu dzīvi vai arī mēģināt saskaitīt daudzos pakāpienus. Pils sākta būvēt 1765.gadā baroka stilā, taču 18.gs beigās vai 19.gs sākumā to pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem. Šī pils ir vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru. Kādreiz tajā izvietojās Krāslavas ģimnāzija, bet kopš 1975. gada pils ir tukša. Un šobrīd tā ir apskatāma tikai no ārpuses. Taču tās apkārtne nav mazākas ievērības cienīga: blakus pilij atrodas Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kurā var iepazīties ar tematiskām un muzeju kolekciju izstādēm. Pilij otrā pusē atrodas atjaunotie pils groti un pils sargs – lauva. Tepat arī varat apstāties pie nelielā skatu laukuma, no kura paveras tāls un neatkārtojams skats uz Daugavu. Krāslavas novads ir populārs arī ar vietējiem amatniekiem un māksliniekiem.  Keramiķi, audējas, mūzikas instrumentu izgatavotāji apvienojušies “Kruoslovys amatnīku brolistē”, lai saglabātu amatniecības un seno arodu kultūras mantojumu, veicinātu tā attīstību novadā.

            Ja vēlaties piedzīvot mazliet asākas izjūtas, tad, pārbraucot tiltu pāri Daugavai, ir vērts uzkāpt Priedaines skatu tornī, kas ir visaugstākais koka skatu tornis Latvijā. Te, augšā, var izbaudīt brīnišķīgu skatu uz Daugavu, sajusties kā putnam un ieelpot svaigo priežu galotņu gaisu. Un galu galā tā varētu būt ideāla vieta bildinājumam!

            Domāju, ka rudens ir piemērots brīdis, lai dotos uz Krāslavu, jo līdzīgi kā Sigulda arī Krāslava pārvēršas par krāsainu, gleznainu un jauku pastaigu vietu tieši šajā gadalaikā. Papildus informāciju par apskates vietām, izklaides iespējām, tūrisma maršrutiem, naktsvietām var iegūt Krāslavas novada tūrisma informācijas mājaslapā: www.kraslava.lv sadaļā tūrisms.

Dzērveņu laiks!

Ne velti daba mums dāvā to, kas īstajā vietā un laikā ir nepieciešams: kad apkārt sākam dzirdēt aizsmakuša balsis, šķavas un puņķainus degunus, tad mežā jāiet lasīt dzērvenes, kurās ir daudz C vitamīna, enerģijas un dzīvesprieka. Šogad beidzot arī es tām noticēju un nolēmu iekļaut savā ēdienkartē. Tam mani iedvesmoja jaunais kulinārais raidījums "Lapsa virtuvē", kas rosina svinēt katru maltīti. Raidījuma vadītājas gatavošanas stils ir patiešām izbaudāms - tik eleganti kulinārie skati, tik skaista galda noformēšana. Turpināšu iedvesmoties un gatavot. Šodien tapa dzērveņu mērcīte liellopa steikam un kraukšķīgie, krāsnī ceptie kartupelīši. Mācos svinēt gan gatavošanas, gan maltītes laiku.

Kas liecina par to, ka rītdien būs 1.septembris?

Redzot, kā divi brāļi ielec autobusā palēkdamies, lai gan pulkstens ir pāri desmitiem vakarā, izbrīnījos, kas tad nu?! Bet, kad ieraudzīju, ka puikām rokās ir pa milzīgam lillā asteru pušķim un otrā rokā - caurspīdīgā maisiņā - jaunās botas (vēl ar baltu, svaigu un smaržīgu zoli), tad man tapa skaidrs: klāt ir 1.septembra drudzis: satraukums, lepnums, bailes un sasvīdušā rociņā turēti asteru pušķi!

Negadījums...

Man šausmās aizrāvās elpa, kad šonakt uz Bauskas šosejas BMW džips notrieca baltu tauriņu.

Tiekties pēc augstuma.

Braucot mājās, ieraudzīju kaķi, kurš sēž atvērtā logā un vēro pagalmā notiekošo. Un man nāca prātā atziņa, ka cilvēkam vajadzētu mācīties ķaķa tieksmi pēc "augstuma", nevis baidīties no tā.

Kurš glābs latviešu valodu?

Pēdējā laikā sanāk strādāt ar cilvēkiem, kas ir atbraukuši no Krievijas un tiecas mācīties latviešu valodu. Tad rodas tāds jocīgs paradoksāls jautājums par attieksmi pret latviešu valodu - Latvijas iedzīvotāji, kas nerunā latviešu valodā jau gadu desmitiem un tiem cilvēkiem, kas tikko iebrauc Latvijā un uzreiz cītīgi sāk mācīties valodu, jo uzskata, ka nav normāli dzīvot valstī un nesaprast tās valodu.
Būtu patīkami, ja krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji aizņemtos no iebraucējiem kaut mazu kripatiņu no tās attieksmes pret valodu un apņemšanās uzlabot valodas zināšanas.
Patīkami sastapties ar attieksmi: "Cik sarežģīta un interesanta ir latviešu valoda, un es vēlos to iemācīties!" Nevis: "Kam tā stulbā latviešu valoda man ir vajadzīga? Nemācīšos!".

Brauciens pa Daugavas viļņiem.

Var likties, ka brauciens laivās pa Daugavu būs mierīgs un viegls – kā tāda ļaušanās straumei, bet izrādās Daugavai, kā jau mūsu zemes likteņupei, ir savs raksturs, ko brauciena laikā var patiesi novērot un izbaudīt.

            Tā kā mūsu brauciena dienā bija diezgan stiprs vējš, tad mums bija jācīnās arī ar vēja stiprumu un tā radītajiem viļņiem. Tā mūsu laiva dažbrīd ielīgojās, it kā peldētu pa jūru, nevis pa upi. Tas braucienam piešķīra asumiņu. Visticamāk Daugavas dziļās un neparedzamās gultnes dēļ arī straume nav vienmērīga – dažbrīd tās nebija vispār, dažbrīd tā bija tikai noteiktās vietās, kuras noteikt nav tik vienkārši, kā varētu šķist.

            Toties Daugavas krastos paveras ļoti skaistas ainavas. Ik pa laikam iečalo strauti, kas ieplūst Daugavā, tādējādi padarot to arvien bagātāku un spēcīgāku. Niedrēs slēpjas pīles, kas dažbrīd skaistā kāsītī aizlido uz citu pieturvietu. Protams, uz karaliskajiem akmeņiem kā uz troņiem sēž kaijas. No krastu puses čivina un trallina arī citu sugu putni. Noteikti iesakām piestāt kādā no Daugavas salām: tās ir mežonīgi skaistas, ar smilšu krastiem, kas izrotāti gliemežvākiem un ar kupliem niedru cekuliem, kas vējā plīvo kā Latgales daiļavas mati. Te var smelties mieru, harmoniju un dabas klusumu, kas steidzīgajā ikdienā tik ļoti pietrūkst.

            Ja esat ieplānojuši peldēt gar Krāslavas pilsētu, tad, braucot laivā, paveras jauns skats uz pilsētu: var izteikti pamanīt, ka kultūras un tūrisma „pērles” – Krāslavas Romas katoļu baznīca un Grāfu Plāteru pils -  ir iekārtojušās visaugstāk. Gar Daugavas krastu ir sarindojušās vairākas koka dzīvojamās mājas, kas ir vērtīgi Krāslavas kultūrvēsturiskie objekti. Peldēsiet garām arī populārajai Daugavas salai, kas atrodas tieši pirms Krāslavas tilta,  – tā tika iemūžināta mūziķu grupas „Prāta Vētra” videofilmiņā „Welcome to my country”. Tobrīd uz salas ganījās aitas un saimnieks tās veda uz sauszemi ar laivas palīdzību.

            Aiz Krāslavas upe kļūst mazliet straujāka un akmeņaināka. Tāpēc šajā vietā jāpaspēj gan baudīt skaistās akmeņainās ainavas, var redzēt arī augstāko koka skatu torni Latvijā (32 m), gan uzmanīties, ka nesanāk iedauzīt laivu. Pēc tam sākas Daugavas loku neaizmirstamie skati. Raksturīgākā Daugavas loku dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (meandri) posmā no Krāslavas līdz Naujenei. Tā kā Daugavas krasti nav īpaši apdzīvoti, tad ir plašas iespējas izvēlēties apmešanās vietu ar teltīm.

            Maršrutu dažādība ļauj izvēlēties – vai pa Daugavu peldēt vien dažas stundas vai piedzīvot vairāku dienu maršrutu. Jebkurā gadījumā tas būs neaizmirstamu skatu un sportiska gara brauciens.